Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē šodien deputāti
pauda, ka nepieciešams virzīties uz, iespējams, līdz 1200 eiro lielu atbalstu
dīkstāvē esošajiem skaistumkopšanas nozares darbiniekiem.
Sanāksmē cita starpā izskanēja arī uzsvars, ka
nepieciešams aizsargāt iedzīvotājus no saslimšanas ar Covid-19 risku.
Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas (LKKA) prezidente
komisijas sēdē Renāte Reinsone norādīja, ka tiek pieļauta varbūt pat liela
netaisnība, ka jau piekto mēnesi kosmetologiem ir liegta profesionālā darbība.
Reinsone aicināja atļaut skaistumkopšanas speciālistiem, kuriem ir ārstniecības
personas statuss, veikt tās pašas darbības, kuras pašlaik tiek atļauts veikts
ārstniecības iestādēs.
Ja patiešām nav iespējams noteikt ierobežojumu
atvieglojumus, tad nepieciešams maksāt atbalstu līdz 1200 eiro mēnesī,
izrietēja no Reinsones paustā. Viņa norādīja, ka kosmetologiem, kuriem ir
ārstniecības personas statuss, arī pašlaik jāturpina apmeklēt semināri, lai
saglabātu ārstniecības personas statusu, lai gan strādāt ārpus ārstniecības
iestādes nav iespējams.
Deputāti ļoti pozitīvi novērtēja arī pārējos, plašākos
LKKA prezidentes skaidrojumus, paužot, ka Reinsone ļoti labi argumentēja
kosmetologu pozīciju.
Komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) pauda, ka
varētu būt jāvirzās uz atbalsta palielināšanu līdz 1200 eiro, ņemot vērā
ierobežojumus daļai no konkrētās nozares pārstāvjiem. Arī deputāts Gundars
Daudze (ZZS) norādīja, ka vēstulē atbildīgajām amatpersonām jānorāda arī uz
kompensācijas maksāšanu pienācīgā apjomā par dīkstāvi.
Veselības ministrijas (VM) pārstāve Jana
Feldmane cita starpā norādīja, ka situācija ir gana sarežģīta, jo runa ir par
pakalpojumiem un speciālistiem, kas “savijušies un pārklājas”. Šādā
situācijā ļoti grūti pieņemt tādu lēmumu, kas visiem būtu pieņemams un kuru
visi atbalstītu, pauda VM pārstāve.
Problēma ar skaistumkopšanas jomu ir sena, un daļa
skaistumkopšanas speciālistu ir ar ārstniecības personu statusu, reizē
pakalpojumus sniedz ārpus ārstniecības iestādēm, skaidroja Feldmane. Viņa
norādīja, ka tika pieņemts lēmums apturēt pakalpojumus, kuri nav tik būtiski,
bet saglabāt tos, kur risks ir attaisnojams, un viens no tiem ir ārstniecības
pakalpojumi ārstniecības iestādē, skaidroja ministrijas pārstāve.
Arī ārstniecības iestādēm ir aizliegts veikt
skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumus, un uzraudzību šajā jomā veic
Veselības inspekcija (VI), izriet no VM darbinieces paustā.
Pēc sīkākas Feldmanes izvaicāšanas deputāte Anda Čaksa
(JV) norādīja, ka varētu lūgt VM sniegt skaidrus, saprotamus kritērijus
ierobežojumiem, lai skaidrojums nebūtu tikai tikai viena ierēdņa viedoklis.
Reinsone pēc komisijas sēdes aģentūrai LETA pauda
neizpratni par atsevišķiem VM pārstāves izteikumiem, kas radot iespaidu par
“pilnīgu nekometenci” un to, ka netiekot izprasts izglītības
jautājums attiecībā uz kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem, un ka tādā
veidā ministrija neatzīstot profesiju un tās pašreizējo kvalifikāciju.
Komisija vienojās sūtīt vēstuli atbildīgajā
amatpersonām vai institūcijām, lai aktualizētu jautājumu un rastu iespējamos
risinājumus tiem skaistumkopšanas speciālistiem, kuriem nav ļauts strādāt. Kā
viens no risinājumiem, kas izskanēja komisijas sēdē, bija lielāka finansiālā
atbalsta sniegšana. Par šāda rosinājuma izskatīšanu tad gan, visticamāk, būtu
jālemj valdībai.
Foto: pixabay.com
