Finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa
uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam trešdien vienojusies veikt izmaiņas
dīkstāves pabalsta saņēmēju regulējumā, tostarp ļaujot pabalstu saņemt arī
pašnodarbinātām personām, kuras gūst papildus ienākumus par radošo un
pedagoģisko darbu.
Finanšu ministrijā (FM) aģentūrai LETA stāstīja, ka
darba grupā tika atbalstīti vairāki ar dīkstāves pabalsta izmaksu saistīti
priekšlikumi.
Tostarp nolemts, ka dīkstāves pabalstus varēs saņemt
arī tās pašnodarbinātās personas, kuras veic pedagoģisko vai radošo darbu un to
ienākumi no pedagoģiskā vai radošā darba nepārsniedz 2020.gadā valstī noteikto
minimālo mēneša darba algu.
Tāpat darba grupa lēma svītrot attiecīgajos noteikumos
punktu, kas liedz saņemt dīkstāves pabalstu tām pašnodarbinātajām personām, kuras
ir darba devēji. “Ņemot vērā, ka gan individuālā komersanta, gan
mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja režīms paredz iespēju nodarbināt darba
ņēmējus, šobrīd noteiktais ierobežojums šos uzņēmējus nepamatoti
diskriminē,” atzina FM.
Darba grupa arī vienojās paplašināt krīzes skarto
personu definējumu, nosakot, ka par krīzes skartām pašnodarbinātām personām ir
uzskatāmas arī tādas fiziskas personas, kuras saņem ienākumus no nepilnas
slodzes nodarbinātības, ja tie nepārsniedz 2020.gadā valstī noteikto minimālo
mēneša darba algu. Vienlaikus tiks paredzēts, ka pašnodarbinātās personas
iesniegtajā apliecinājumā jānorāda atlīdzības apmērs no nepilnas slodzes
nodarbinātības.
Vienlaikus paredzēts, ka uz dīkstāves pabalstu nevarēs
pretendēt tie pašnodarbinātie, kuri vienlaikus ir darba ņēmēji pie darba
devēja, kas atrodas dīkstāvē, un kuri kā darba ņēmēji pēdējos sešos mēnešos
pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vidēji mēnesī ir saņēmuši algu, kas
ir bijusi lielāka nekā 2020.gadā valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga. FM
atzina, ka tādējādi tiks konsolidēti visi ierobežojošie nosacījumi attiecībā uz
tiem dīkstāves pabalsta saņēmējiem, kas vienlaikus ir darba ņēmēji.
Savukārt, lai nodrošinātu objektīvu dīkstāves pabalsta
apmēra aprēķināšanas metodiku, plānots noteikt to, kādu Valsts ieņēmumu
dienesta (VID) rīcībā esošu informāciju ņem vērā, nosakot dīkstāves pabalstu,
proti, kā atskaites punktu dīkstāves pabalsta apmēra aprēķinam noteiks pēdējos
divus 2019.gada ceturkšņus.
Darba grupa arī nolēma, ka būtu svītrojams
ierobežojums, kas patlaban liedz dīkstāves pabalstu saņemt, ja vienlaikus tiek
saņemta vecuma vai izdienas pensija.
Foto: pixabay.com
