Latvijas pārtikas ražotājiem ar brīvām jaudām un produkcijas
piedāvājumu Covid-19 sākuma posms bija iespēju laiks vietējā tirgū un eksportā,
intervijā aģentūrai LETA teica “Dobeles dzirnavnieka” valdes
priekšsēdētājs Kristaps Amsils.
“Savā ziņā marts un aprīlis Latvijas pārtikas ražotājiem bija
ļoti labs laiks, jo bija iespējas atvērt durvis, kuras līdz šim bija slēgtas.
Tas tiešām bija mirklis, kad atvērtas sadarbībai bija visas lielās veikalu
ķēdes. Arī mūs uzrunāja ļoti daudzi, ar kuriem līdz tam mēs netikām pat līdz
sarunām,” pastāstīja Amsils.
Pēc viņa teiktā, bija viena vai divas jaunas veikalu ķēdes, kurām
“Dobeles dzirnavnieks” piegādāja produkciju. Taču tā kā uzņēmuma
ražošanas kapacitāte bija pilnībā noslogota, kompānija nespēja piegādāt vēl
vairāk. Tomēr bija arī atsevišķi produktu veidi, piemēram, spageti, kuru
ražošanas apmērus uzņēmumam bija iespēja palielināt.
Tāpat viņš pastāstīja, ka lielākais pieprasījums pēc “Dobeles
dzirnavnieka” saražotā bija martā, pēc valstī izsludinātās ārkārtējās
situācijas. “Visi devās uz veikaliem iepirkties ilgākam laikam un veidot
uzkrājumus. Tas mums kā ražotājiem bija trauksmainākais brīdis, jo pieprasījums
burtiski vienas dienas laikā pieauga vairākkārtīgi. Saņēmām lielus pasūtījumus
un bija izaicinoši ar tiem tikt galā,” sacīja uzņēmuma valdes
priekšsēdētājs.
Pēc viņa teiktā, aprīlī pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās
produkcijas turpināja būt ļoti augsts, bet no maija situācija normalizējās.
Jūnijā pieprasījums jau atgriezies iepriekšējā gada līmenī. Tādēļ pieaugumu
galvenokārt veidoja divi mēneši – marts un aprīlis.
Komentējot pieprasījumu dažādas produktu grupās, Amsils teica, ka
tas dažādās grupās atšķīrās. Martā pat vairākas reizes salīdzinājumā ar
ikdienas situāciju palielinājās pieprasījums pēc griķiem. Tomēr griķi pēc to
noieta nebija tā pirktākā produktu grupa.
Viņš teica, ka Latvijas iedzīvotāju “vājība” uz griķiem
krīzes situācijās varētu būt skaidrojama ar neveiksmīgu apstākļu sakritību.
Laikā, kad sākās pastiprināta produktu iepirkšana, veikaliem, visticamāk,
nebija tik lielu griķu uzkrājumu, jo parasti to aprite tirdzniecībā ir mazāka.
Tādēļ griķi veikalos varētu būt beigušies pirmie, cilvēki to pamanīja un tad
jau sākās ķēdes reakcija, kad ažiotāža veicina ažiotāžu.
Amsils teica, ka patlaban griķu piedāvājums veikalos ir
pietiekošs. Tie nebūt nav starp pirktākajiem graudaugu produktiem un to
izstrādājumiem. “Makaronus mēs ēdam vairāk, rīsus mēs ēdam vairāk, miltus
un miltu maisījumus mēs ēdam vairāk,” viņš pastāstīja.
Komentējot situāciju ārvalstu realizācijas tirgos, Amsils sacīja,
ka pavasara mēnešos lielākais izaicinājums bija pieaugušie eksporta pasūtījumi,
kas “Dobeles dzirnavnieka” noietā veido lielu daļu. “Pavasarī
stresa līmenis bija augsts visā pasaulē. Ne tikai no Latvijas, bet arī no
eksporta klientiem mēs sākām saņemt pasūtījumus, kuri bija divas, trīs, pat
četras reizes lielāki par ierastajiem,” viņš pastāstīja.
Minētā kontekstā, pēc Amsila teiktā, operatīvi rīkojās Latvijas
valdība, kura ārkārtējās situācijas regulējumā jau sākumā iekļāva normu, ka
pārtikas ražotājiem primāri ir jānodrošina vietējais tirgus. “Mēs saviem
eksporta klientiem varējām parādīt šo likumdošanas normu un tādējādi
izvairīties arī no soda sankcijām, ja nespējām izpildīt viņu pasūtījumus,”
viņš pastāstīja. Kopumā uzņēmums veiksmīgi tika galā ar situāciju.
Tāpat “Dobeles dzirnavnieka” valdes priekšsēdētājs arī
atzina, ka uzņēmums izjuta loģistikas problēmas – kompānijas mašīnas iestrēga
uz Polijas robežas un nostāvēja tur vairākas diennaktis. Taču šī situācija tika
salīdzinoši ātri atrisināta un kustība atsākās.
Viņš arī pastāstīja, ka no ārvalstu tirgiem viskrasāko pasūtījumu
pieaugumu “Dobeles dzirnavnieks” izjuta no Eiropas valstīm,
pateicoties reģiona valstu ātrajai sasniedzamībai pa autoceļiem. Papildu
pasūtījumi bija gan no Polijas, gan Vācijas, Dānijas, Zviedrijas, Čehijas, gan
citām valstīm.
Amsils arī atzina, ka “Dobeles dzirnavnieku” ietekmēja
arī HoReCa sektora apstāšanās, jo uzņēmums daļu produkcijas piegādā skolu un
bērnudārzu ēdinātājiem, kafejnīcām un restorāniem. Tomēr tas neietekmēja
kompānijas kopējos pārdošanas apjomus, jo HeReCa sektora lejupslīdi ar uzviju
kompensēja mazumtirdzniecība.
“Dobeles dzirnavnieks” ir reģistrēts 1991.gadā, un tā
pamatkapitāls ir 3,897 miljoni eiro. Kompānijas lielākais akcionārs ir
Igaunijas graudu ražotājs “Tartu Mill”. Uzņēmuma galvenie darbības
virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu,
graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.
Foto: no arhīva
