Latvijā lielākais graudu pārstrādes
uzņēmums “Dobeles dzirnavnieks” pagājušajā gadā
infrastruktūras un ražošanas tehnoloģisko procesu uzlabošanā
investējis 6,1 miljonu eiro, teikts kompānijas pagājušā gada
finanšu pārskatā, kas pieejams “Firmas.lv”.
Uzņēmuma gada pārskata vadības
ziņojumā teikts, ka “Dobeles dzirnavnieks” pērn palielināja
graudaugu pārslu ražošanas jaudu, kā arī turpināja īstenot
projektu “raudu uzglabāšanas torņu sistēmas izveide”, kurā
graudu uzglabāšanas kapacitāte palielināta par 60 000 tonnu –
līdz 160 000 tonnu.
Kompānijas vadība arī norāda, ka
“Dobeles dzirnavnieks” pērn pētniecības un attīstības
pasākumos kopumā ieguldīja 88 200 eiro. Tostarp pērn sākts darbs
pie jaunu pārtikas produktu ieviešanas ražošanā, jaunas
dzīvnieku ēdināšanas programmas izveides un izstrādāti
inovatīvi risinājumi ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un
kvalitātes sistēmas efektivizēšanai. Kompānija pērn veica arī
miežu un auzu šķirņu un audzēšanas tehnoloģiju izpēti
augstvērtīgu un kvalitatīvu pārstrādes produktu ieguvei un
turpināja pētniecības darbu pie cieto kviešu audzēšanas
programmas Latvijā.
“Dobeles dzirnavnieks” vadības
ziņojumā teikts, ka 2017.gadā kompānijas ražotnēs pārstrādāti
226 000 tonnu graudu, kas ir par 39 000 tonnām vairāk nekā
2016.gadā.
Kompānijas vadība arī informē, ka
“Dobeles dzirnavnieks” 2018.gadā plāno attīstībā investēt
10 miljonus eiro, palielināt graudu uzglabāšanas jaudu par 70 000
tonnām, izveidot papildu sliežu pievedceļu dzelzceļa vagonu
apkalpošanai, nodrošināt kompānijas rentablu darbību un turpināt
attīstīt “Dobeles dzirnavnieks” korporatīvo identitāti.
Uzņēmuma apgrozījums pērn bija
113,722 miljoni eiro, kas ir par 26,7% vairāk nekā 2016.gadā, bet
“Dobeles dzirnavnieka” peļņa pieauga par 53,9% un
sasniedza 4,174 miljonus eiro.
“Dobeles dzirnavnieks” ir reģistrēts
1991.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3,78 miljoni eiro. Kompānijas
ielākais akcionārs ir Igaunijas “Tartu Mill” (93,99%).
“Dobeles dzirnavnieka” galvenie darbības virzieni ir visa veida
kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu,
putraimu un dzīvnieku barības ražošana.
Foto: no arhīva
