Gaidāmās nodokļu reformas diskusijās ir svarīgi definēt izmaiņu
mērķi, apsvērt iespējas atteikties no atsevišķiem nodokļu sistēmas elementiem,
kā arī būtu jādomā par pakāpenisku iekasēto nodokļu pret iekšzemes kopproduktu
(IKP) īpatsvara pieaugumu, šādu viedokli pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē pauda uzņēmējus
pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Apakškomisijas sēdes laikā nekādi lēmumi netika
pieņemti, bet deputāti vēlējās uzklausīt nevalstisko organizāciju pozīciju par darbaspēka
nodokļu jautājumiem.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperts
Pēteris Leiškalns aicināja deputāts, lemjot par izmaiņām nodokļos, domāt ne
tikai par to, cik daudz iekasēt no iedzīvotājiem, bet arī par to, kādus
pakalpojumus piedāvāt pretī, lai nodrošinātu iedzīvotāju iespēju vienlīdzību.
LDDK eksperta ieskatā, būtu jādomā par vispārējā
režīma darba nodokļu konkurētspējas paaugstināšanu, nodarbināto lielāku
iesaisti sociālās apdrošināšanas sistēmā, kā arī par iespēju mazināt tā dēvētos
mazos jeb alternatīvos nodokļu režīmus, iespēju robežās veicinot pāreju uz
vispārējo nodokļu režīmu. Tāpat Leiškalns pauda uzskatu, ka mazie nodokļu
režīmi būtu vairāk jāiesaista sociālās apdrošināšanas sistēmā.
Kā minimālo uzdevumu gaidāmajai nodokļu reformai LDDK
eksperts minēja pārdales proporcijas maiņu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa
(IIN) par labu lielākam valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI)
īpatsvaram. Tāpat mazajos nodokļu režīmos būtu iestrādājams veselības nodoklis
1% apmērā. LDDK pārstāvis arī pauda uzskatu, ka būtu jāatceļ diferencētais
neapliekamais minimums un solidaritātes nodoklis.
“Uzņēmumiem, kas orientējas uz zemākas
pievienotās vērtības ekonomiku, labvēlīgāks ir progresīvs IIN, paaugstināts
neapliekamais minimums un īpaši labvēlīgs ir diferencēts neapliekamais
minimums. Šie modeļi veicina zemas pievienotās vērtības, zemu algu ekonomiku un
zemāku IKP. Turklāt, tie dod īpašas priekšrocības ēnu ekonomikai,” teica
Leiškalns.
Runājot par solidaritātes nodokli, LDDK eksperts pauda
pārliecību, ka pretēji tā mērķim, šis nodoklis nemazina nevienlīdzību, jo,
piemēram, persona ar 5000 eiro atalgojumu, kas uztur tikai sevi pašu, nemaksā
solidaritātes nodokli, savukārt persona ar 6000 eiro atalgojumu, kuras apgādībā
ir trīs vai vairāk bērni, maksā solidaritātes nodokli.
LDDK ieskatā, sociālās nevienlīdzības mazināšanai
vislabākie nodokļu instrumenti ir atvieglojumi par apgādībā esošu personu, kas
ir orientēti uz īpašām sociālajām grupām, kam ir objektīvs zemu ienākumu risks.
Leiškalns norādīja, ka atvieglojumi būtu efektīvākais no nodokļu instrumentiem
nabadzības riska mazināšanai nodarbināto sektorā, turklāt tas mazinātu
motivāciju atrasties ēnu ekonomikas sektorā.
Leiškalns arī piebilda, ka Latvijai būtu jāpalielina
iekasēto nodokļu īpatsvars līdz 33% no IKP.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK)
padomes locekle Elīna Rītiņa pievienojās LDDK pārstāvja paustajam, ka Latvijā
būtu jāatsakās no diferencētā nepaliekamā minimuma, IIN progresivitātes un
solidaritātes nodokļa. Tāpat LTRK pārstāves ieskatā, atsevišķai diskusijai būtu
jānorit par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu, jo, pēc Rītiņas teiktā, mazie
nodokļu režīmi, par kādiem tiek uzskatītas autoratlīdzības, MUN u.c. nebūtu
jāuztver kā darbaspēka izmaksas, bet gan kā mazas uzņēmējdarbības nodokļu
režīms, un tas būtu jāpadara vienkāršāks.
“Var jau atcelt visus nodokļu režīmus, bet tad
vietā ir jāpiedāvā alternatīva,” aizstāvot MUN režīmu, piebilda LTRK
pārstāve.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvis Māris
Pūķis aicināja nodokļu izmaiņas skatīt kopsakarībās, vispirms izvērtējot
patlaban spēkā esošā nodokļu režīma efektivitāti.
Arī LPS pārstāvis piekrīt, ka nākamajos gados būtu
jāpalielina nodokļu iekasējamība, bet tas būtu jādara pakāpeniski, turklāt
Pūķis rosināja tuvākajos gados palielināt veselības aprūpes izdevumus par 40%,
bet pedagogu algas – par 100%. “Tas liecina, ka nevaram iet uz kopēju
nodokļa sloga samazinājumu. Tajā pašā laikā nodokļu pieaugums nevar būt
straujš. Labāk to veikt mazām porcijām,” piebilda LPS pārstāvis.
Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL)
pārstāvji pievienojās iepriekš paustajam, ka Latvijā būtu jāvienkāršo nodokļu
aprēķināšana un jānodrošina efektīvāka to iekasēšana, tāpat jāizvērtē iespējas
pārskatīt mazo nodokļu režīmus, jāatsakās no diferencētā neapliekamā minimuma
un jāpārskata progresīvā IIN skala. ĀIPL rosina apsvērt iespēju ieviest arī IIN
likmi 0% apmērā, kā arī pārskatīt līdzšinējās IIN likmes, lai šī nodokļa
piemērošana būt taisnīgāka.
Saeimas deputāte, bijusī finanšu ministre Dana
Reizniece-Ozola (ZZS), kuras vadībā tika izstrādāta iepriekšējā nodokļu
reforma, pauda, ka nodokļu sistēmā vienmēr var atrast defektus un rast idejas
tās uzlabošanā, tomēr viņa vērsa uzmanību uz OECD pētījumu, kas Latvijas
nodokļu sistēmu ierindo starp trim konkurētspējīgākajām OECD valstu vidū.
“Uzņēmumu nodokļu slogs ir mazinājies un kļuvis
pievilcīgāks, neskatoties uz to, ka likmes ir augušas. Tajā pašā laikā OECD
eksperti norāda arī defektiem, proti, nekustamā īpašuma un kapitāla
nodokļiem,” stāstīja Reizniece-Ozola.
Pirms domāt par izmaiņām esošajos nodokļos, deputāte
rosināja apzināties reformu mērķi, proti, palielināt ienākumus, stiprināt
konkurenci vai mazināt nevienlīdzību, jo visus iepriekšminētos mērķus sasniegt
vienlaicīgi nebūs iespējami. Bijusī finanšu ministre arī ieteica vienkāršot
nodokļu administrēšanu, pirms domāt par nodokļu likmju maiņu.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS)
pārstāvis Aleksandrs Muhlinkins pievienojās paustajam, ka nodokļu sistēma būtu
pārskatāma kopumā, nevis tikai atsevišķi tās elementi. Tāpat viņš piekrita
paustajam, ka nodokļu izmaiņām nepieciešams mērķis.
“Iepriekšējās reformas mērķis bija nodokļu
sistēmas sabalansētība un solidaritātes ieviešana. Tomēr diferencētais IIN
padara sistēmu neērtu. Mērķis bija cēls, tomēr tas nav ērts. Būtu lietderīgi
ieviest IIN 0% likmi, ja budžets to ļauj,” piebilda LBAS pārstāvis.
Arī Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre
atzina, ka nodokļu reformai nepieciešams virsmērķis un plāns, kā to sasniegt.
Tāpat būtu jāizvērtē līdzšinējā nodokļu sistēma. Kā vienu no ilgtermiņa
risinājumiem Bajāre redz arī tādus pasākumus, kas ļautu pārorientēties no
ikdienas patēriņa uz uzkrājumu veidošanu.
Latvijas Bankas pārstāvis Uldis Rutkaste uzsvēra, ka
darbaspēka nodokļu likmes Latvijā ir augstas, bet iekasējamība zema, lai gan
Eiropā ir valsts ar zemākām likmēm un augstāku iekasējamību. Rutkastes ieskatā,
būtu aktīvāk jāapkaro ēnu ekonomika, kuras mazināšana veicinās nodokļu
iekasēšanu. Latvijas Bankas eksperta ieskatā, būtu jāpārskata arī alternatīvie
nodokļu režīmi, kā arī jādomā par progresivitātes veicināšanu.
Deputāte Ilze Indriksone (VL-TB/LNNK) atsaucās uz
personisko pieredzi kā pašnodarbinātajai un atzina, ka šāds režīms neveicina
sociālo aizsardzību, tāpēc, deputātes ieskatā, alternatīvie nodokļu režīmi būt
pārskatāmi, un būtu jāveicina nodokļu maksāšana vispārējā režīmā.
Arī deputāts Igors Pimenovs (S) piekrita iepriekš
paustajam, ka izmaiņas nodokļos ir jāskata sistēmiski, nevis atsevišķākas
detaļas. Viņš piebilda, ka patlaban Latvijas nodokļu sistēma ir sarežģīta.
Foto: pixabay.com
