Ekonomikas ministrija (EM) otrdien valdības un Krīzes vadības
padomes kopsēdē iesniegusi priekšlikumu, kas atļautu atsevišķiem
skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem klātienē strādāt no nākamās nedēļas, 22.februāra.
EM otrdien informēs par drošas skaistumkopšanas
pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā
risku analīzē.
Ņemot to vērā, EM rosina ar 22.februāri atļaut atsākt
darbu klātienē tiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbības
epidemioloģiskā drošība novērtēta ar zemu un vidēji zemu risku.
Tādējādi no 22.februāra darbību varētu atsākt tādi
skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji kā pedikīrs, manikīrs, pirtis, sāls
istabas, peldbaseini, solāriji, frizieri, masāža (izņemot sejas masāža),
ķermeņa kopšanas pakalpojumi, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumi, kā arī
skropstu pieaudzēšana, skropstu un uzacu apstrāde.
Savukārt no 8.marta darbību varētu atsākt
skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji kosmetoloģijā un mikropigmentācijas
pakalpojumu sniedzēji.
Pēc EM rosinātā, skaistumkopšanas nozarē strādājoši
pakalpojumus klātienē varētu atsākt sniegt, ja tiks ievērotas epidemioloģiskās
drošības prasības, tostarp pakalpojuma sniedzējam jābūt reģistrētam Veselības
inspekcijā, klientu apkalpošana jāorganizē tikai pēc iepriekšēja pieraksta,
intervāls starp pakalpojumu sniegšanu būtu ne mazāk kā 20 minūtes, vienā dienā klients
pie pakalpojumu sniedzēja drīkst saņemt vienu pakalpojumu, klientam un
pakalpojuma sniedzējam jāvalkā sejas maska, kā arī jāveic klienta temperatūras
bezkontakta mērīšana.
Tāpat pakalpojuma sniedzējam jānodrošina minimāla
platība – 25 kvadrātmetru uz vienu klientu. Gadījumos, ja telpa ir mazāka par
25 kvadrātmetriem, procedūras telpā var atrasties tikai viens apmeklētājs. Ja
nav iespējama divu metru distances ievērošana, darbavieta jāaprīko ar
aizsargbarjeru starp pakalpojumu sniedzēju un klientu. Visiem pakalpojumu
sniedzējiem jānodrošina dezinfekcijas līdzekļi.
No EM piedāvājuma izriet, ka pakalpojumu sniedzēju
uzraudzību izlases kārtībā veiktu Veselības inspekcija sadarbībā ar Patērētāju
tiesību aizsardzības centru, Valsts policiju un pašvaldību policiju.
Atkārtotu pārkāpumu gadījumā, pakalpojumu sniedzējam
var tikt izteikts aizrādījums vai uzlikts naudas sods līdz 5000 eiro.
Foto: pixabay.com
