Ekonomikas ministrija (EM) rosina no valsts budžeta segt tūrisma
operatoru tiešās izmaksas 700 000 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja
ministrijā.
EM atzina, ka visos tūrisma sektoros šogad marta
beigās un aprīlī bija vērojams gandrīz 100% apgrozījuma kritums, radot nozarei
zaudējumus aptuveni 110 miljonu eiro apmērā, tostarp tūrisma aģentiem un
operatoriem vismaz 33 miljonu eiro apmērā.
Turklāt Latvijā patlaban strādā 935 tūrisma operatori
un tūrisma aģenti jeb starpnieki, kas organizē gan ienākošā, gan izejošā
tūrisma braucienus. Šo uzņēmumu kopējais apgrozījums 2018.gadā bija vairāk nekā
398 miljoni eiro un tajos kopā nodarbināti 2688 darbinieki.
Pēc ministrijas sniegtās informācijas, patlaban
tūrisma operatoriem nav ieņēmumu, kā arī netiek veiktas jaunas ceļojumu
rezervācijas. Vienlaikus tūrisma operatoriem nav iespēju atgriezt klientiem
nenotikušo ceļojumu iemaksātos avansus. “Tūrisma operatoriem ir līdzekļu
iztrūkums, jo no ceļotājiem avansā saņemtā nauda ir samaksāta par plānotajiem
pakalpojumiem ārvalstīs, piemēram, viesnīcām, aviobiļešu rezervācijai u.c.
pakalpojumu rezervēšanai,” skaidroja ministrijā.
Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV)
norādīja, ka gadījumā, ja netiks rasts risinājums naudas atmaksai un repatriācijā
iztērēto līdzekļu atgūšanai, sektoram draud maksātnespēja un pastāv augsts
risks piedzīvot masveida operatoru bankrotus.
“Līdz ar to EM aicinās valdību no līdzekļiem
neparedzētiem gadījumiem segt tūrisma operatoru tiešās izmaksas nedaudz vairāk
kā 700 000 eiro apmērā, kas radušās organizējot ceļotājiem bezmaksas čartera
reisus vai pērkot jaunas aviobiļetes ceļotāju repatriācijas nodrošināšanai.
Vienlaikus aicināsim atbalstīt priekšlikumu ieviest obligātu vaučeru sistēmu,
nosakot, ka tūrisma operators naudas atmaksas vietā ceļotājam izsniedz
apdrošinātu vaučeru, kas derīgs 18 mēnešus, naudu atmaksājot pēc vaučera
beigām, ja tas netiek izmantots,” stāstīja ministrs.
Pēc starptautisko pasažieru pārvadājumu pārtraukšanas
no šā gada 17.marta, seši tūrisma operatori bez maksas veikuši 2670 ceļotāju
repatriāciju, godprātīgi izpildot saistības pret ārvalstīs esošajiem
ceļotājiem. EM informēja, ka operatoru izmaksas, organizējot ceļotājiem
bezmaksas čartera reisus vai pērkot jaunas aviobiļetes, kopā veidoja nedaudz
vairāk kā 700 000 eiro. “Šīs izmaksas radušās ārkārtējās situācijas, nevis
tūrisma operatoru vainas dēļ, un šīs saistības tika izpildītas pirms valsts
repatriācijas reisu organizēšanas,” atzina EM.
Ministrijā arī skaidroja, ka komplekso pakalpojumu direktīva
nosaka tūrisma operatoram pienākumu 14 dienu laikā atmaksāt ceļotājam visu
naudu par atceltu vai nenotikušu ceļojumu. Lai pasargātu operatorus no
maksātnespējas, virkne Eiropas valstu ieviesušas obligātu vaučeru sistēmu,
savukārt Lietuvā un Igaunijā ieviesta izvēles vaučeru sistēma.
“Vaučeriem jābūt apdrošinātiem pret tūrisma
operatoru maksātnespēju, tos sedz nodrošinājums. Ja patērētājs neiztērēs
vaučeri, viņš saņems pilnu naudas atmaksu pēc vaučera termiņa beigām. Nozares
masveida bankrotu gadījumā esošā nodrošinājumu sistēma var sabrukt, radot
valsts budžetam negatīvu fiskālo ietekmi vairāk nekā 18,7 miljonu eiro apmērā,
kas ir šī brīža nozares saistības pret patērētājiem,” atzina EM.
Jau ziņots, ka EM aicinās Finanšu ministriju un
valdību vērtēt vairākus atbalsta pasākumus tūrisma nozares komersantiem,
tostarp ieviest samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā
ēdināšanas un tūristu mītņu sektoriem.
Starp iespējamajiem atbalsta pasākumiem paredzēts
vērtēt un ieviest līdzsvarotu vaučeru sistēmu tūrisma operatoru un aģentūru
komplekso tūrisma pakalpojumu situācijas risināšanai. Plānots arī ieviest
atbalsta pasākumus vietējā tūrisma attīstībai, lai tuvojošās sezonas ietvaros
īpašu atbalstu saņemtu vietējā tūrisma uzņēmumi un stimulētu vietējo
pieprasījumu, tostarp īstenojot informatīvu kampaņu vietējā tūrisma attīstībai.
Starp risinājumiem krīzes mazināšanā nozarē minēta arī
ārvalstu tūristu piesaiste pēc Covid-19 krīzes, sniedzot atbalstu īpaši
darījumu tūrisma attīstībai. Plānots arī atbalsts tiem komersantiem, kas
godprātīgi veica komerciālos repatriācijas reisus, atgriežot izceļojošos
tūristus pirms ārkārtas apstākļu iestāšanās.
Papildu plānots izstrādāt īpašas veselības drošības
vadlīnijas tūrisma pakalpojumu sniedzējiem un ceļotājiem.
Saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā līdz
12.maijam izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni
ierobežojumu. Tostarp ir atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur
lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu.
Foto: pixabay.com
