Ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā
gadā Latvijā palielinājās par 1,6 procentpunktiem līdz 25,5% no
iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā
veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas
Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.
Viņš norādīja, ka kopš 2012.gada
ēnu ekonomika ir augusi un tas nav labs signāls.
“Ja mums nav izdevies būtiski
mazināt ēnu ekonomiku laikā, kad ekonomika iet uz augšu, vēl
grūtāk to būs izdarīt tagad, kad Covid-19 ietekmē ekonomika iet
uz leju. Prognozēju, ka 2021.-2022.gada rādītāji būs vēl
sliktāki nekā pērn,” sacīja Sauka.
Vienlaikus Lietuvā ēnu ekonomikas
īpatsvars pērn audzis par 2,2 procentpunktiem – līdz 20,4%, bet
Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars audzis par 2,2 procentpunktiem –
līdz 16,5%.
No atsevišķiem ēnu ekonomikas
faktoriem 2020.gadā Latvijā aplokšņu algu izmaksas veidoja 23,5%,
kas ir pieaugums par 1,2 procentpunktiem, neuzrādītie ienākumi –
18%, kas ir pieaugums par 1,4 procentpunktiem. Savukārt darbinieku
neuzrādīšanas īpatsvars sasniedza 10,9%, kas ir tāds pats kā
2019.gadā.
Lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars
pērn bija Kurzemē – 27,1%, Rīgā tas bija 26,3%, bet mazākais
īpatsvars bija Latgalē – 19,2%.
Savukārt nozaru dalījumā lielākais
ēnu ekonomikas īpatsvars bija būvniecībā – 28,7%, kas ir
samazinājums par 4,6 procentpunktiem, un vairumtirdzniecībā –
25,3%, kas ir samazinājums par 0,8 procentpunktiem. Pakalpojumu
nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars pērn bija 24,9%,
mazumtirdzniecībā – 23,9%, bet ražošanā – 23%.
Kopš 2009.gada, kad tiek veikts
pētījums, lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā tika
konstatēts 2010.gadā – 38,1% no IKP, bet mazākais ēnu ekonomikas
īpatsvars bija 2016.gadā – 20,7% no IKP, kam sekoja ēnu ekonomikas
īpatsvars pieaugums 2017. un 2018.gadā un neliels samazinājums
2019.gadā.
Ēnu ekonomikas īpatsvars 2019.gadā
Latvijā samazinājās par 0,3 procentpunktiem un sasniedza 23,9% no
IKP.
Foto: no arhīva
