Latvijas ekonomikā gads ar Covid-19
pandēmijas izraisīto krīzi ir pārdzīvots pārsteidzoši labi,
intervijā atzina auditorkompānijas EY partneris, Stratēģijas un
darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars
Krols.
“Ja mēs skatāmies uz iekšzemes
kopprodukta (IKP) izmaiņām kā vienu no mērvienībām, tad aina ir
daudz pozitīvāka, nekā visi gaidīja pagājušā gada martā vai
aprīlī. Jāatgādina, ka tad tika prognozēts, ka viss būs tikpat
slikti kā 2008. un 2009.gadā – ekonomika sabruks, būs milzīgs
bezdarbs un tā tālāk. Nekas no tā nenotika, izņemot tās
nozares, kuras pandēmijas dēļ tika aizvērtas – viesnīcas,
ēdināšana un starptautiskie ceļojumi,” sacīja Krols.
Viņš norādīja, ka ir vērojamas pat
interesantas tendences, jo naudas ekonomikā kļuva vairāk valsts
palīdzības dēļ, kā arī ekonomikā nonāca tā nauda, kas citādi
tiktu iztērēta ārvalstu ceļojumu laikā.
“Dažus sektorus, piemēram,
būvmateriālu tirdzniecību, mēbeļu, datortehnikas tirdzniecību
tas pat būtiski uzsildīja,” pauda EY partneris.
“Tādēļ, ja neskaita jau manis
pieminētos dažus sektorus, tādu nozīmīgu “nobrukumu”
Latvijas ekonomikā nav bijis. Turklāt ir jāatceras, ka Covid-19
laiks sakrita ar dažiem citiem notikumiem, kuri ekonomiku ietekmētu
šā vai tā. Piemēram, kritums tranzīta nozarē un finanšu
sektora pārkārtošanās. Latvijas gadījumā šo norišu izraisīto
efektu no pandēmijas radītajām sekām precīzi nošķirt nav
iespējams,” atzina Krols.
Viņš uzsvēra, ka, mazinoties
pandēmijas ietekmei, Latvijā atgriezīsies izaugsme. “Izaugsme
būs, tikai uz to būtu jāparaugās nedaudz kritiskāk. Piemēram,
pašlaik daudz tiek runāts par to, ka gan ASV, gan Eiropā būs
palielināta inflācija. Tādēļ tīri cenu kāpuma dēļ izaugsme
par pāris procentiem pirms gada nenozīmēs to pašu, ko izaugsme
par pāris procentiem tagad,” vienlaikus norādīja EY
partneris.
Tāpat viņš minēja, ka izaugsme ir
gaidāma visā pasaulē, tādēļ ļoti svarīgi ir, kā mainīsies
Latvijas konkurētspēja un pievilcība investīciju piesaistē.
“Tas diferencēs valstis, cik
veiksmīgi tās attīstīsies, ejot uz priekšu. Tāpat ir jāskatās,
kā tiek izlietoti slavenie Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Vai
tie tiek izlietoti, lai aizlāpītu kādus pagātnes caurumu, kur
investīcijas nebija veiktas iepriekš, vai arī, lai pozicionētu
valsti uz būtisku konkurētspējas palielināšanu. Proti, vai
“likmes” tiek izvietotas tā, lai izaugsme būtu pozitīva
ilgtermiņā,” norādīja Krols.
Jau vēstīts, ka aizvadītajā nedēļā
tika publiskots “EY Attractiveness Survey Europe” pētījums,
kurš tiek veikts ik gadu, apkopojot gan investīciju projektu
kvantitatīvos datus, monitorējot vairāk nekā 10 000 ziņu avotu,
gan aptaujājot 550 starptautiskus investīciju lēmumu pieņēmējus
un 150 investorus ar klātbūtni Baltijā. Latvija pagājušajā gadā
piesaistīja 43 jaunus ārvalstu investīciju projektus, kas ir par
19 projektiem jeb 79% vairāk nekā gadu iepriekš. Šie jaunie
projekti radījuši 2583 jaunas darba vietas, kas ir par 69% vairāk
nekā gadu iepriekš.
Foto: no arhīva
