Patēriņa
cenu gada pieaugums paātrinās ik mēnesi, un inflācijas spiediens
kļūst arvien pamanāmāks ikdienas tēriņos, turklāt patēriņa
cenu pieaugums Latvijā atlikušajos gada mēnešos gada izteiksmē
vēl paātrināsies, pietuvojoties 7-8%, prognozē Finanšu
ministrija (FM).
Patēriņa
cenu līmenis 2021.gada oktobrī bija par 1,1% augstāks nekā
septembrī. FM pārstāvji atzīmē, ka cenu pieaugums vērojams no
šā gada sākuma, tādējādi tas nepārtraukti palielinās jau
desmito mēnesi pēc kārtas. Gada izteiksmē cenu pieaugums bija vēl
izteiktāks, palielinoties par 6%, kas ir straujākais cenu kāpums
kopš 2009.gada vidus.
FM
pārstāvji atzīmē, ka patēriņa cenu kāpums vērojams ne tikai
Latvijā, bet arī eirozonā un pasaulē kopumā. Ātrais novērtējums
liecina, ka saskaņotais patēriņa cenu indekss eirozonā šā gada
oktobrī ir palielinājies par 4,1%, tostarp Vācijā par 4,6%, Īrijā
par 5,1%, Spānijā par 5,5%, bet Igaunijā un Lietuvā – attiecīgi
par 7,4% un 8,2%. Cenu paātrinājumam ir globāls raksturs, un arī
Starptautiskais Valūtas fonds šā gada oktobra vidū palielināja
inflācijas prognozes šim gadam gan attīstītajām, gan attīstības
valstīm.
Faktorus,
kas stimulē inflāciju visā pasaulē, var iedalīt trijās grupās,
skaidro FM pārstāvji. Pirmkārt, pasaules ekonomikas aktivitātes
pieaugums, ko atbalsta labvēlīgie fiskālie un monetārie stimuli.
Otrkārt, izejvielu un it īpaši naftas, gāzes, koksnes, metālu
cenu pieaugums, kas saistīts ar straujo šo preču pieprasījuma
kāpumu. Treškārt, izejvielu trūkums un piegādes ķēžu
traucējumi.
FM
pārstāvji norāda, ka šajā gadījumā runa ir nevis par dabas
resursiem, bet citām starppatēriņa precēm, piemēram, par
pusvadītājiem jeb mikroshēmām, ko izmanto transportlīdzekļu,
elektroierīču un sadzīves tehnikas ražošanā. Savukārt,
degvielas cenu pieaugums un piegāžu traucējumi negatīvi ietekmē
loģistikas izmaksas.
Atbilstoši
Starptautiskā valūtas fonda novērtējumam, straujš cenu kāpums
pasaulē varētu turpināties līdz nākamā gada vidum, tomēr
situācija atsevišķos pasaules reģionos varētu būt atšķirīga.
FM
pārstāvji prognozē, ka patēriņa cenu pieaugums Latvijā
atlikušajos gada mēnešos gada izteiksmē vēl paātrināsies,
pietuvojoties 7-8%, ko noteiks augstāki siltumenerģijas un
elektroenerģijas tarifi, kas stāsies spēkā šā gada novembrī,
kā arī augstākas pārtikas cenas. Tāds cenu pieauguma temps
saglabāsies vismaz līdz nākamā gada pavasarim, kamēr turpmāko
inflācijas dinamiku noteiks izejvielu, it īpaši energoresursu cenu
attīstība pasaules biržās, situācija ar Covid-19 vīrusa
izplatību un iespējamiem ierobežojumiem.
Attiecībā
uz Latvijas iekšējiem faktoriem, kas ietekmē patēriņa cenas, FM
piemin arī situāciju darba tirgū. Oktobra beigās reģistrētais
bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 6%, kas ir zemāks salīdzinājumā
ar pirmspandēmijas līmeni. Savukārt vidējā darba samaksa šā
gada otrajā ceturksnī pieauga par 10,2% salīdzinājumā ar pērnā
gada attiecīgo ceturksni.
“Neapšaubāmi,
ka daudzi cilvēki pandēmijas dēļ palika bez darba un viņu
ienākumu līmenis ir pat samazinājies pretēji vidējiem rādītājiem
tautsaimniecībā, tomēr darbinieku trūkums atsevišķās nozarēs
stimulēs algas pieaugumu arī turpmāk un līdz ar to arī cenu
celšanos,” pauž FM pārstāvji.
Tāpat
kā iepriekšējā mēnesī, arī šā gada oktobrī lielāko devumu
patēriņa cenu pieaugumā noteica degvielas cenu kāpums par 33,4%
salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, tādējādi
izskaidrojot 1,8 procentpunktus no kopējās inflācijas. Šā gada
oktobrī viens litrs 95. markas benzīna maksāja 1,458 eiro, kas ir
ļoti tuvu vēsturiski augstākajam līmenim, kas bija 2012.gada
aprīlī, atgādina FM pārstāvji.
Jau
ziņots, ka novembrī tika uzstādīts jauns degvielas cenas rekords.
FM skaidro, ka “Brent” markas jēlnaftas cena sasniedza 85
ASV dolārus par barelu, un prognozes nepārtraukti tiek pārskatītas
augošā virzienā, kas galvenokārt saistīts ar naftas deficītu,
pieaugot pieprasījumam. Savukārt naftas piedāvājumu ierobežo
samērā lēnā “OPEC+” valstu naftas ieguves apjoma
palielināšana. Tas nozīmē, ka arī turpmākajos mēnešos
degvielas cenas paliks augstā līmenī, vērtē FM pārstāvji.
Inflāciju
oktobrī būtiski ietekmēja arī ar mājokli saistīto pakalpojumu
cenu sadārdzinājums. Mājokļa izdevumi pieauga par 11,8%
salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri, ko pamatā ietekmēja
cenu pieaugums tādiem komunālajiem pakalpojumiem kā gāze
(pieaugums par 37,6%), elektrība (par 18,1%) un siltumenerģija (par
17,8%). FM pārstāvji atzīmē, ka siltumenerģijas un
elektroenerģijas cenu kāpums novembrī būs vēl straujāks, ko
noteiks šo pakalpojumu tarifu pieaugums.
Foto: pixabay.com
