Kokrūpniecība atkal izvirzās par
apstrādes rūpniecības izaugsmes dzinējspēku, aģentūrai LETA uzsvēra
Finanšu ministrijā (FM).
Ministrijā atzina, ka pēc ražošanas apjomu krituma maijā šā gada
jūnijā Latvijas rūpniecības izlaide atkal nedaudz pieauga – par 0,4%
salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju. Tādējādi 2018.gada pirmajā pusgadā
kopā ražošanas apjomi bija par 2,2% augstāki nekā attiecīgajā periodā
pirms gada.
“Tik vāju nozares pieaugumu jūnijā tāpat kā iepriekšējā mēnesī
noteica kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes sektorā – tā izlaide
gada griezumā saruka par 8,9%. Tikmēr ieguves rūpniecības un apstrādes
rūpniecības ražošanas apjomi turpināja pieaugt – par attiecīgi 16,1% un
2,1%. Savukārt pusgadā kopumā elektroenerģijas un gāzes apgādes sektors
uzrāda nelielu kāpumu 0,6% apmērā, ieguves rūpniecība sešos mēnešos ir
palielinājusies par 1,7% un apstrādes rūpniecība – par 3,4%, ko noteica
straujāka nozares izaugsme gada pirmajos mēnešos,” skaidroja FM.
Apstrādes rūpniecības pieaugumu jūnijā visvairāk veicināja straujā
izaugsme kokrūpniecībā. Koksnes un koka izstrādājumu ražošanas apjomi
gada griezumā palielinājās par 8,6%, kas apakšnozarē ir pēdējo mēnešu
spēcīgākā izaugsme. “Apakšnozares pieaugumu būtiski ietekmēja ārējā
pieprasījuma kāpums, jo koka un koka izstrādājumu eksports šogad ir
audzis samērā strauji – par 12,1% gada pirmajos piecos mēnešos.
Lielākais kokrūpniecības produkcijas ārējais noieta tirgus Latvijai ir
Apvienotā Karaliste, un, par spīti ar “Brexit” saistītajiem riskiem,
koka un koka izstrādājumu eksports uz šo valsti gada piecos mēnešos ir
pieaudzis par 10,5%. Savukārt uz Zviedriju, otro lielāko koka
produkcijas eksporta tirgu, eksporta vērtība šajā periodā palielinājās
pat par 46,2%,” atzina ministrijā.
Arī vietējā tirgū koksnes un koka izstrādājumu apgrozījums šogad
strauji palielinās, taču vietējā tirgū realizētās produkcijas īpatsvars
ir ievērojami zemāks par eksporta apjomiem.
Ļoti strauju izaugsmi jūnijā uzrādīja arī mašīnbūvi veidojošās
apakšnozares. Elektrisko iekārtu ražošanas apjomi šā gada jūnijā
salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju palielinājās par 28% un par
35,4% pieauga automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas izlaide.
Lēnāk auga iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana – par 2,7%.
Savukārt datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana strauji
palielinājās otro mēnesi pēc kārtas, jūnijā izaugsmei sasniedzot 13,8%.
Arī būvmateriālu ražošanas apjomi turpina pieaugt, un jūnijā nemetālisko
minerālu izstrādājumu izlaide bija par 8,7% augstāka nekā pirms gada.
Tajā pašā laikā virkne apstrādes rūpniecības apakšnozaru uzrādīja
ražošanas apjomu sarukumu. Piemēram, pārtikas produktu ražošanas apjomi
samazinājās trešo mēnesi pēc kārtas, šā gada jūnijā izlaides kritumam
noslīdot līdz 6,3%. FM norādīja, ka tik lielu apakšnozares kritumu
zināmā mērā noteica pērnā gada jūnija augstais izlaides apjoms, kad
pārtikas produktu ražošana bija palielinājusies par 10%. Šā gada jūnijā
par 7,8% samazinājās arī dzērienu ražošana.
Pēc ilgstoša spēcīgas izaugsmes perioda jūnijā par 1,9% samazinājās
gatavo metālizstrādājumu ražošana. Šajā apakšnozarē kritums pēdējo reizi
tika reģistrēts 2016.gada augustā, un, ņemot vērā, ka gatavo
metālizstrādājumu ražošanā ir sasniegts augsts izlaides līmenis,
apakšnozares izaugsme turpmāk varētu būt mērenāka par iepriekšējā gada
laikā uzrādīto.
Izlaides sarukums 2018.gada jūnijā tika reģistrēts arī mēbeļu
ražošanā – par 3,9%, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 4,3%,
tekstilizstrādājumu ražošanā – par 8,4%, iekārtu un ierīču remontā un
uzstādīšanā – par 15,1%. Taču kritumus šajās apakšnozarēs kompensēja un
apstrādes rūpniecības kopējo izaugsmi nodrošināja spēcīgais pieaugums
kokrūpniecībā, kā arī citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs.
FM informēja, ka šā gada jūlijā Latvijas rūpnieku ekonomiskās
konfidences līmenis pieauga, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem,
kad konfidences rādītājs uzrādīja nemainīgu vērtību.
“Rūpnieku noskaņojuma uzlabošanos jūlijā ataino ražotāju pozitīvais
vērtējums par sagaidāmajiem izlaides un eksporta pasūtījumu apjomiem.
Turklāt arī ekonomisko sentimentu raksturojošie rādītāji par trešo
ceturksni kopumā signalizē par pozitīvām tendencēm nozarē. Piemēram,
vēsturiski augstākais respondentu īpatsvars jeb 41% norāda, ka šobrīd to
uzņēmējdarbības veikšanai ierobežojošo faktoru nav. Turpina
samazināties to rūpnieku daļa, kuru ražošanas procesu attīstību kavē
pieprasījuma un iekārtu trūkums, trešajā ceturksnī tie bija attiecīgi
28% un 10%. Savukārt joprojām palielinās darbaspēka pieejamības
problēma, ko par ražošanu ierobežojošo faktoru norādīja 22% aptaujāto
nozares pārstāvju,” atzina ministrijā.
Eiropas Komisijas apkopoto aptauju rezultāti liecina arī par stabilām
Latvijas apstrādes rūpnieku konkurētspējas pozīcijām gan Eiropas
Savienībā, gan ārpus Eiropas Savienības reģiona. Taču par investīciju
trūkumu liecina aizvien pieaugošās jaudu noslodzes – šā gada trešajā
ceturksnī apstrādes rūpniecībā kopumā tika izmantoti 77,4% no pilnas
jaudas. “Tas norāda uz to, ka šobrīd apstrādes rūpniecības ražošanas
aktivitāte ir augsta un, lai spētu izpildīt visus pasūtījumus, ir
jāturpina ieguldīt ražošanas paplašināšanā, ražošanas procesu
modernizācijā un automatizācijā, kas ilgtermiņā palīdzētu risināt arī
darbaspēka trūkuma problēmu,” pauda FM.
Jau ziņots, ka šā gada jūnijā, salīdzinot ar 2017.gada jūniju,
rūpniecības produkcijas apmērs pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem
salīdzināmajās cenās pieauga par 0,4%, liecina Centrālās statistikas
pārvaldes (CSP) dati.
Šā gada jūnijā, salīdzinot ar 2017.gada jūniju, apstrādes rūpniecības
apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās
pieauga par 8,1%. Apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 8,3% un eksportā
– par 7,9% (tai skaitā eirozonā – par 7,5%, ārpus eirozonas – par
8,2%).
Jūnijā, salīdzinot ar 2018.gada maiju, apstrādes rūpniecības
apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem samazinājās par 0,8%.
Apgrozījums vietējā tirgū samazinājās par 2,6%, savukārt eksportā
pieauga – par 0,2% (kritums eirozonā – par 4,8%, bet pieaugums ārpus
eirozonas – par 2,2%).
Foto: viss.lv
