SIA “Fortum Latvia” Jelgavā plāno investēt 3–5 miljonus eiro
siltumenerģijas ražošanas modernizācijas projektā, kas paredz kurināmā
dažādošanu biomasas koģenerācijas stacijā. Uzņēmums paredz investēt
tehnoloģijās, kas nodrošinās atkritumu pārstrādi enerģijā cilvēkiem un videi
nekaitīgā veidā, informē Jelgavas pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē.
Kā uzsver “Fortum” biznesa
vadītājs Latvijā Andris Vanags, mūsu valsts ES negatīvi izceļas ar ļoti augstu
atkritumu poligonos noglabāto atkritumu īpatsvaru. 2018. gadā, pēc
“Eurostat” datiem, atkritumu poligonos apglabāto atkritumu īpatsvars
bija 59 procenti, un saskaņā ar CEWEP informāciju tikai divi procenti sadzīves
atkritumu 2018. gadā tika reģenerēti enerģijā. Arī Jelgavas iedzīvotājiem ir
svarīga tīra un sakopta vide. 97 procentus jelgavnieku satrauc, ja, ejot pastaigā
vai braucot ar velosipēdu, ceļmalās un mežos mētājas atkritumi, liecina SKDS šā
gada maijā “Facebook” veiktā aptauja.
Eiropā
un citviet pasaulē pārstrādei nepiemērotie atkritumi tiek izmantoti enerģijas
ražošanai. Kopumā Eiropā darbojas 492 enerģijas ražotnes, kurās par
energoresursu izmanto atkritumus. Pasaules labo praksi, nodrošinot pilnu
aprites ekonomikas ciklu, plānots ieviest arī “Fortum” koģenerācijas
stacijā Jelgavā, kā papildu kurināmo šķeldai pievienojot no atkritumiem iegūtu
kurināmo jeb NAIK.
“”Fortum”
mērķis ir nodrošināt mūsu klientiem drošu un cenas ziņā konkurētspējīgu
siltumapgādes pakalpojumu, samazināt atkritumu daudzumu, kas nonāk poligonos,
un veicināt nepārtrauktu resursu izmantošanu. Tādēļ šobrīd strādājam pie kurināmā
diversifikācijas projekta biomasas koģenerācijas stacijā Jelgavā. Šķelda
joprojām būs mūsu galvenais kurināmais, bet tai pakāpeniski pievienosim no
atkritumu atliekām iegūtu kurināmo,” stāsta A.Vanags.
NAIK
ražo no atkritumu atliekām, piemēram, no kartona, koksnes masas, plastmasas, ko
vairs nav iespējams pārstrādāt. Jelgavas biomasas koģenerācijas stacija ir
tehnoloģiski piemērota NAIK izmantošanai, jo uzstādītās iekārtas nodrošina
dūmgāzu karsēšanu virs 850 grādiem pēc Celsija vismaz divas sekundes, kas ir
obligāta prasība, lai panāktu efektīvu un kvalitatīvu sadedzināšanas procesu,
kurā neveidojas kaitīgas dūmgāzes.
“Koģenerācijas
stacijā biomasai plānots pakāpeniski pievienot līdz 35 procentiem no atkritumu
atliekām iegūtu kurināmo – tas būs kā papildu resurss, kas uzlabos enerģijas
ražošanas elastību, samazinās apglabājamo atkritumu apjomu un Jelgavas
iedzīvotājiem nodrošinās stabilāku un konkurētspējīgāku atkritumu
apsaimniekošanas un siltuma cenu ilgtermiņā. Līdzsadedzinot NAIK, tiks
ievērotas visas vides aizsardzības prasības un izmešu normatīvi. Faktiskais
izmešu daudzums būs būtiski mazāks, nekā to nosaka normatīvi, tāpat kā
“Fortum” to ir nodrošinājis līdz šim. Emisiju robežlielumi kļūs vēl
stingrāki, nekā strādājot tikai ar biomasu. Lai ievērotu striktās vides
aizsardzības prasības, tiks veikta dūmgāzu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija
un pilnveidota dūmgāzu monitoringa sistēma,” skaidro A.Vanags, vienlaikus
uzsverot: “Realizējot šo investīciju projektu, mēs rūpēsimies par pašu
radītajiem atkritumiem un nenoglabāsim zemē to, no kā iespējams iegūt enerģiju.
Jelgavas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas sistēma kļūs par vienu no
modernākajām Latvijā. Lai izmantotu kurināmo, kas iegūts no atkritumiem, esam
paredzējuši uzbūvēt slēgta tipa NAIK pieņemšanas un padeves sistēmu. To
plānojam izvietot koģenerācijas stacijas teritorijas dienvidu daļā gar
dzelzceļu, vistālāk no dzīvojamās apbūves.”
Paredzēts,
ka no atkritumiem iegūtais kurināmais tiks pieņemts atsevišķi no šķeldas. Tas
ļaus nepieciešamības gadījumā NAIK piegādes līniju jebkurā brīdī noslēgt un
strādāt tikai ar šķeldu. “Iespējamais NAIK piegādātājs varētu būt,
piemēram, pilsētas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, kas no jelgavnieku radītajiem
atkritumiem NAIK ražo atkritumu šķirošanas stacijā. Uz koģenerācijas staciju
slēgtās automašīnās tiks vests tikai jau iepriekš sašķirots un sagatavots
kurināmais, kura izkraušana tiks nodrošināta tā, lai NAIK nenonāktu apkārtējā
vidē. Kurināmā sastāva un kvalitātes atbilstību prasībām kontrolēs gan NAIK
piegādātāji, gan “Fortum”,” skaidro A.Vanags.
Pēc
“Eurostat” datiem, Latvijas iedzīvotāju radīto atkritumu apjoms
pēdējos piecos gados ir audzis par 21 procentu. Latvijai saistošie ES Atkritumu
apsaimniekošanas mērķi nosaka, ka 2035. gadā Latvijā jāpārstrādā 65 procenti no
sadzīves atkritumiem, bet atkritumu poligonos drīkstētu nonākt vien 10 procenti
atkritumu.
“Tas
ir mūsu pienākums nākamo paaudžu priekšā vides piesārņojuma un klimata pārmaiņu
novēršanā – radīt pēc iespējas mazāk atkritumu, šķirot un pārstrādāt visus
atkritumus, ko iespējams izmantot atkārtoti. Savukārt no atkritumiem, kuri
dzīves cikla beigās vairs nav piemēroti tālākai izmantošanai vai pārstrādei,
varam ražot siltumu Jelgavas iedzīvotājiem,” uzsver A.Vanags.
Nepieciešamos
būvdarbus un iekārtu uzstādīšanu plānots uzsākt 2021. gadā, savukārt būvju
nodošana ekspluatācijā un NAIK izmantošanas uzsākšana paredzēta 2022. gadā.
Foto: no arhīva
