Saeima
šodien pieņēma grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku
pārvarēšanas likumā, kas paredz ierobežojumu skartajiem
uzņēmumiem nodokļu maksājumus sadalīt līdz 2023.gada vidum.
Pieņemtās
izmaiņas paredz, ka nodokļu maksātājam, kurš no 2021.gada
11.oktobra nevar veikt savu saimnieciskās darbības pamatdarbību
valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas noteikto aizliegumu
dēļ, būs tiesības lūgt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) sadalīt
termiņos vai atlikt uz laiku līdz 2023.gada 30.jūnijam VID
administrēto nodokļu maksājumu samaksu.
Līdzšinējais
regulējums paredzēja, ka nodokļu maksājumu samaksu var pagarināt
līdz 2022.gada 31.decembrim un visi lēmumi jāpieņem līdz
2021.gada 31.decembrim. Vienlaikus Eiropas Komisija noteikusi, ka
minētais atbalsts būs pieejams līdz 2023.gada 30.jūnijam,
savukārt lēmumi jāpieņem līdz 2022.gada 30.jūnijam.
Šī
atbalsta saņēmēji būs nodokļu maksātāji, kuri no 2021.gada
11.oktobra nevar veikt savu saimnieciskas darbības pamatdarbību
ārkārtējās situācijas laikā noteikto aizliegumu dēļ.
Ar
Ministru kabineta rīkojumu Nr.720 ir noteikti konkrēti aizliegumi
saimniecisko pakalpojumu sniegšanai, piemēram, pakalpojumi, kas ir
saistīti ar izklaidi un atrakcijām iekštelpās. Tā kā nodokļu
maksātājs saimnieciskajā darbībā minētos pakalpojumus var
sniegt arī kā papilddarbību no pamatdarbības veida, un
normatīvais regulējums nosaka, ka pamatdarbības veidu nosaka pēc
tā, kurš no darbības veidiem ir ar vislielāko īpatsvaru kopējā
apgrozījumā taksācijas gadā (vai plānotajiem apgrozījuma
rādītājiem), ar likumprojektu tiek paredzēts, ka atbalstam varēs
kvalificēties nodokļu maksātāji, kuri nevar veikt savu
pamatdarbību ārkārtējās situācijas laikā noteikto aizliegumu
dēļ.
VID,
izvērtējot iesniegumu, vērtēs vienu kritēriju, kas izriet no
komercdarbības atbalsta nosacījumiem, un trīs kritērijus, lai
pārliecinātos par nodokļu maksātāja faktisko finansiālo
stāvokli un nodokļu maksātāja spējām veikt nodokļu maksājumu
samaksu atbilstoši samaksas grafikam.
Vērtētie
kritēriju būs – vai nodokļu maksātājs nav kredītiestāde un
finanšu iestāde, nodokļu maksātāja faktiskais finansiālais
stāvoklis un, vai nodokļu maksātāja finansiālais stāvoklis ļaus
izpildīt nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma nosacījumus, kāda
ir bijusi nodokļu maksātāja līdzšinējā attieksme pret nodokļu
nomaksu, kā arī kāda ir līdzšinējā sadarbība ar VID.
Tāpat
paredzēts atjaunot atbalstu un no 2021.gada 11.oktobra līdz
31.decembrim piešķirt nomas maksas samazinājumu vai atbrīvojumu
komersantiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām
un nodibinājumiem, kuri nomā publiskas personas un publiskas
personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantu. Atbalstu piemēro
valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas
personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības,
brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas (iznomātāji),
pamatojoties uz nomnieka iesniegumu.
Atbalsts
plānots kā nomas maksas samazinājums atbilstoši apgrozījuma
samazinājumam, bet ne vairāk kā 90% apmērā, nomas maksas
atbrīvojums 100% apmērā, ja nomas objektu neizmanto vispār, vai
kavējuma procentu un līgumsodu nepiemērošana samaksas kavējuma
gadījumā. Nomnieks veic maksājumus par nomas objekta uzturēšanai
nepieciešamajiem pakalpojumiem (piemēram, elektroenerģiju,
siltumenerģiju, ūdensapgādi), nekustamā īpašuma nodokļa
kompensāciju un sedz apdrošināšanas izdevumus.
Ar
grozījumiem paredzēta iespēja saimnieciskās darbības veicējiem
arī 2022.gadā nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN)
avansa maksājumus no saimnieciskās darbības, ņemot vērā, ka
Covid-19 infekcijas izplatības rezultātā 2020. un 2021.gadā
saimnieciskā darbība nenoritēja parastos apstākļos. IIN
maksātāji avansa maksājumus par 2022.gadu var veikt labprātīgi,
ja paši prognozē, ka saimnieciskās darbības rezultāts būs
pozitīvs. Regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka maksātājs pats
var izvērtēt, vai tas spēj veikt IIN nomaksu rezumējošā kārtībā
uz iesniegtās gada ienākumu deklarācijas pamata, veicot nodokļa
nomaksu vienreiz gadā, vai arī vēlas maksājumu sadalīt vairākās
daļās (avansa maksājumos).
Paredzēts
arī, ka visi algu subsīdiju maksājumi dažādām ienākuma
saņēmēju grupām tiek iekļauti saimnieciskās darbības ieņēmumos
vai ar nodokļiem apliekamajā ienākumā.
Šie
grozījumi izstrādāti, ņemot vērā, ka valstī joprojām strauji
un nekontrolēti izplatās Covid-19 infekcija, līdz ar to ir
nepieciešams noteikt papildu pasākumus, kas vērsti uz Latvijas
tautsaimniecības attīstību.
Vienlaikus
vakar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izcēlās
diskusija un tika paustas bažas par komercdarbības atbalsta
saņēmēju fizisko personu datu publiskošanu.
Grozījumos
iestrādāta norma, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID)
publicē savā tīmekļvietnē to darba devēju sarakstu, kuru
darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstu individuālo komersantu
un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanai par laiku no
2020.gada 9.novembra, kā arī atbalstu algu subsīdijai nepilnu
darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai, un
piešķirtā atbalsta apmēru.
Likumā
arī iestrādāta norma, kas paredz, ka VID publicē to nodokļu
maksātāju sarakstu, kuriem piešķirts Ministru kabineta noteiktais
atbalsts apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, un
katram nodokļu maksātājam piešķirtā atbalsta apmēru.
Saeimas
Juridiskais birojs aicināja komisiju uzklausīt ekspertus un vērtēt,
kāds ir likumprojektā ietvertā regulējuma attiecībā uz fizisko
personu datu publiskošanu mērķis, un vai to nevar sasniegt ar
citiem līdzekļiem, nepubliskojot fizisko personu datus.
Juridiskā
biroja ieskatā vienlīdzīgas pieejas nodrošināšana attiecībā
uz nodokļu maksātājiem juridiskām un fiziskām personām –
komercdarbības atbalsta saņēmējiem – pats par sevi nevar būt
izšķirošs nosacījums fizisko personu datu publiskošanai.
Šodien
Saeimā tika atbalstīts opozīcijas deputāta Igora Pimenova (S)
priekšlikums, kas paredz atteikties no prasības publicēt katram
pašnodarbinātajam un patentmaksas maksātājam piešķirtā
atbalsta kopējo apmēru.
Foto:
pixabay.com
