Pēc
Centrālās statistikas pārvaldes datiem augustā gada inflācija sasniedza 3,2%,
kas ir augstāk nekā vidēji 2018. gadā, bet 2019. gadā ierindojas tikai trešajā
vietā pēc aprīļa un maija augstajiem rādītājiem. Straujākais cenu kāpums
novērots alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai (5,6%), pārtikai un
bezalkoholiskajiem dzērieniem (4,5%), restorāniem un viesnīcām (4,5%).
Augustā
pārtikas preču cenas ir virzījušas gada inflāciju. Pārtikas preču kategorijā
visstraujāk cena gada laikā auga latviešu virtuvei ierastiem produktiem –
dārzeņiem un kartupeļiem par 28,9%, cūkgaļai par 12,1%, maizei un graudaugiem
par 8,5%. Pārtikai ir būtiska nozīme iedzīvotāju ikdienas tēriņos, uzsver “Swedbank” ekonomiste Laimdota Komare.
Vēl
2016. gadā mājsaimniecība vidēji ap 40% no saviem ienākumiem novirzīja pārtikas
iegādei un mājokļa izdevumu segšanai. Tādēļ pārtikas preču un ar mājokli
saistīto pakalpojumu cenu pieaugumu mājsaimniecības ikdienā izjūt visvairāk. Ar
mājokli saistīto pakalpojumu cenas gada laikā auga par 3,9%. Visstraujāk auga
elektrības cena – par 10,4%. Savukārt, siltumenerģijas cenas ir augušas par
3,4%, bet dabasgāzes cenas ir samazinājušās par 6,6%.
Kaut
gan dārzeņu un kartupeļu cenas gada laikā pieaug, augustā tās ir bijušas
zemākas nekā šī gada jūlijā. Tas ir raksturīgi jaunās ražas laikam, kad katru
gadu šo produktu cenas samazinās. Mēneša griezumā ir samazinājušās arī apavu
cenas, ko var raksturot kā vasaras apavu kolekcijas izpārdošanas rezultātu.
Turpretim, apģērba cenas jau ir augušas, veikalos ienākot jaunām kolekcijām.
Turpmākajos
mēnešos gada cenu pieauguma temps, visticamāk, piebremzēsies, gada inflācijai
noturoties tuvu 3%.
Foto: pixabay.com
