Pagājušajā
gadā reģistrēti 10 443 jauni uzņēmumi, kas ir par 217 mazāk
nekā 2018.gadā, savukārt likvidēto uzņēmumu skaits turpinājis
augt, informē “Lursoft” komunikācijas
vadītāja Indra Urtāne.
“Lursoft”
apkopotā informācija parāda, ka 2019.gadā likvidēti nepilni 24
tūkstoši uzņēmumu, tā turpinot pārrakstīt iepriekšējo gadu
antirekordus. 2019.gadā sasniegts visu laiku augstākais likvidēto
uzņēmumu skaits.
Lielais
likvidēto uzņēmumu skaits pirmajā momentā, protams, raisa
neizpratni par to, kādi faktori gan veicinājuši tik strauju
likvidēto uzņēmumu skaita pieaugumu, taču Uzņēmumu reģistrs
veicis vienkāršotās likvidācijas procesu augsta riska klientiem,
visupirms no reģistra izslēdzot tās juridiskās personas, kuri nav
atklājuši patiesā labuma guvēju un dalībnieku vidū ir ārvalstīs
reģistrētas juridiskas personas. Tas darīts ar mērķi uzlabot
situāciju naudas atmazgāšanas novēršanas un uzņēmējdarbības
vides drošības jomā Latvijā. Tā rezultātā pērn bijušas
reizes, kad vienas dienas laikā vien vienkāršotas likvidācijas
kārtībā no reģistra izslēgti uzreiz vairāki simti uzņēmumu.
Pēc
“Lursoft” apkopotās informācijas, teju desmitajai daļai no
pērn likvidētajiem uzņēmumiem nav zināma to darbības nozare,
savukārt 3,5% no pagājušajā gadā likvidētajiem uzņēmumiem
iepriekš nodarbojušies ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku
būvniecību, bet vēl 2,6% – ar restorānu un mobilo ēdināšanas
vietu pakalpojumu sniegšanu.
Ja
salīdzinām datus ar 2018.gada rādītājiem, redzams, ka 2019.gadā
samazinājies likvidēto uzņēmumu vidējais vecums. Ja vidējais
vecums 2018.gadā likvidētajiem uzņēmumiem bijis nepilni 11 gadi,
tad 2019.gadā likvidētajiem – 8,4 gadi.
Jauni uzņēmumi – visās pilsētās un novados
Pagājušajā
gadā jauni uzņēmumi reģistrēti visās pilsētās un novados.
“Lursoft “’apkopotie dati parāda, ka 49 pašvaldībās
aizvadītajā gadā reģistrēts lielāks skaits jaunu uzņēmumu
nekā 2018.gadā, savukārt vēl 8 pašvaldībās jaunreģistrēto
uzņēmumu skaits bijis nemainīgs. Skaitliski
lielākais jauno uzņēmumu skaita pieaugums 2019.gadā reģistrēts
Garkalnes novadā. Ja 2018.gads bija trešais pēc kārtas, kad jauno
uzņēmumu skaits novadā samazinājās, tad 2019.gads nesis
pozitīvas izmaiņas.
“Lursoft’”
dati rāda, ka 2018.gadā Garkalnes novadā reģistrēti 70 jauni
uzņēmumi, bet pagājušajā gadā tie bijuši 107 uzņēmumi.
Tiesa, vienlaikus pērn audzis arī novadā likvidēto uzņēmumu
skaits. Par 25
jauniem uzņēmumiem vairāk nekā 2018.gadā pērn reģistrēts arī
Ventspilī un Jelgavas novadā, savukārt Ogres novadā – par 23,
Talsu novadā – par 22, bet Lielvārdes novadā – par 21 jaunu
uzņēmumu vairāk.
Situācija
Latvijas lielākajās pilsētās 2019.gadā bijusi krasi atšķirīga.
Kamēr Jūrmalā, Jelgavā, Daugavpilī, Ventspilī jaunreģistrēto
uzņēmumu skaits 2019.gadā pārsniedzis 2018.gada rādītāju,
Rīgā, Liepājā, Valmierā un Jēkabpilī tas bijis ar mīnusa
zīmi, savukārt Rēzekne pērn reģistrēti tikpat jauni uzņēmumi,
cik 2018.gadā – 91. Starp citu, Rēzekne ir arī vienīgā
pilsēta, kurā likvidēto uzņēmumu skaits pagājušajā gadā nav
pārsniedzis jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu.
‘Lursoft”
pētījums parāda, ka 2019.gadā bijušas tikai 23 pašvaldības,
kurās jaunreģistrēto uzņēmumu bijis vairāk nekā likvidēto,
savukārt vēl deviņās pašvaldībās, tostarp arī Rēzeknē,
likvidēto un jauno uzņēmumu skaits bijis vienāds.
Vislielākais
jaunreģistrēto uzņēmumu pārsvars pār likvidētajiem uzņēmumiem
bijis Iecavas novadā, kur 2019.gadā reģistrēti jauni 60 uzņēmumi,
bet likvidēti 39. Tiesa, ja salīdzinām ar 2018.gadu, pērn gan
jaunreģistrēto, gan arī likvidēto uzņēmumu skaits Iecavas
novadā palielinājies.
Mazkapitāla
SIA – aizvien vairāk nekā puse
Arī
pagājušajā gadā gana lielu popularitāti saglabājušas
mazkapitāla SIA – no visām 2019.gadā reģistrētajām SIA,
65,96% gadījumu to pamatkapitāls ir robežās līdz 2800 eiro.
Vislielāko īpatsvaru starp tām viedo tieši tās SIA, kuru
pamatkapitāls nepārsniedz 100 eiro.
Salīdzinot
datus ar 2018.gadu, pagājušajā gadā reģistrēts teju identisks
mazkapitāla SIA skaits – 2018.gadā – 6330, bet 2019.gadā –
6331.
Tikmēr
lielākais pērn reģistrētais uzņēmums ir Lipmanu ģimenei
piederošais SIA “Liplat Holding” ar 51,4 miljonu eiro
pamatkapitālu. Kā liecina zāļu ražotāja “Grindex” mājas
lapā publicētā informācija, pērn reģistrētajam uzņēmumam
pieder 92,81% AS “Grindeks” akciju.
Tāpat
kā SIA “Liplat Holding”, arī pārējie TOP 5 lielāko uzņēmumu
sarakstā iekļuvušie uzņēmumi reģistrēti Rīgā.
Bez
Lipmanu ģimenei piederošā pērn reģistrētā daudzmiljonu
kapitāla uzņēmuma, aizvadītajā gadā reģistrētas vēl divas
jaunas kapitālsabiedrības ar pamatkapitālu, kas pārsniedz 10
miljonus eiro – SIA “KKB Real Estate” un SIA “Klauģu muiža
RE”. Abiem uzņēmumiem, tāpat kā arī SIA “Juglas projekts”,
kura reģistrētais pamatkapitāls ir 8,70 miljoni eiro, dalībnieki
vai arī patiesie labuma guvēji ir ārvalstnieki.
Jāpiebilst,
ka no TOP 5 lielāko pērn reģistrēto uzņēmumu sarakstā
iekļuvušajām kompānijām visas, izņemot SIA “Liplat Holding”,
saistītas ar nekustamo īpašumu attīstīšanu un pārvaldīšanu.
TOP 5
lielākie 2019.gadā reģistrētie uzņēmumi pēc to reģistrētā
pamatkapitāla:
-
SIA
“Liplat Holding”: 51,4 milj.EUR; -
SIA
“KKB Real Estate”: 17,6 milj.EUR; -
SIA
“Klauģu muiža RE”: 11,34 milj.EUR; -
SIA
“Juglas projekts”: 8,70 milj.EUR; -
SIA
“Real Estate Development”: 7,62 milj.EUR.
Runājot
par ārvalstnieku ieinteresētību Latvijā reģistrēt jaunus
uzņēmumus, Lursoft dati rāda, ka no visiem 2019.gadā
reģistrētajiem uzņēmumiem 13,5% gadījumu vismaz viens no
dalībniekiem bijis ārvalstnieks.
Visbiežāk
jaunus uzņēmumus Latvijā reģistrējušas personas no tuvējām
kaimiņvalstīm – Krievijas, Ukrainas, Igaunijas, Lietuvas, kā arī
no Vācijas. Jānorāda, ka 2019.gada beigās uzkrātais ārvalstnieku
ieguldījums Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos
veidojis 7,03 miljardus eiro. Gada laikā ārvalstnieku ieguldījumu
apjoms sarucis par 126,8 miljoniem eiro.
Daļai
– pērn pirmais uzņēmums
Kā
pozitīvs signāls vērtējams fakts, ka no nedaudz vairāk nekā 11
tūkstošiem fizisko personu, kuras pagājušajā gadā reģistrējušas
jaunus uzņēmumus, vairāk nekā pusei (53,6%) tas bijis līdz šim
pirmais uzņēmums.
Vienlaikus
pagājušajā gadā bijuši arī vairāki uzņēmēji, kuri
turpinājuši paplašināt savu biznesu, reģistrējot vairākus
jaunus uzņēmumus.
Piemēram,
Vadims Muhins 2019.gadā reģistrējis 6 jaunus uzņēmumus, bet, kā
rāda “Lursoft” pieejamā informācija, uzņēmējs patlaban ir
dalībnieks 12 uzņēmumos, bet kā patiesais labuma guvējs norādīts
26 kapitālsabiedrībās.
Senākais
no Vadimam Muhinam piederošajiem uzņēmumiem reģistrēts
2006.gadā. Tas ir ar nekustamo īpašumu jomu saistītais SIA
“Market Invest Group”, kurā Vadims Muhins kā viens no
līdzīpašniekiem reģistrēts 2007.gadā, kad jaunajam uzņēmējam
nesen bija apritējuši 18 gadi. Līdz tam SIA “Market Invest
Group” vienīgais kapitāldaļu turētājs bija Vjačeslavs Muhins.
Jāteic
gan, ka pēdējos gados uzņēmuma darbība vairs nav bijusi aktīva
un tas nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības, savukārt
pēdējā iesniegtajā gada pārskatā, kas ir par 2017.gadu, it
visās pozīcijās gan pie ieņēmumiem, gan arī izdevumiem norādīts
0 eiro.Līdzīgi
ir arī ar citiem uzņēmumiem, kuros Vadims Muhins ir tiešais
dalībnieks – tie pārsvarā gadījumu pēdējā gadā nav guvuši
ieņēmumus. Izņēmums ir SIA “Riga Hotel Invest” (25,09
tūkst.EUR apgrozījums un 53,96 tūkst.EUR peļņa 2018.gadā) un
SIA “MV HOTELS” (2,24 milj.EUR apgrozījums un 482,67 tūkst.EUR
zaudējumi 2018.gadā). SIA “MV HOTELS” ir kapitāldaļu turētājs
septiņos uzņēmumos
Vēl
bijušas arī četras personas, kuras aizvadītajā gadā
reģistrējušas 5 jaunus uzņēmumus – Aigars Kesenfelds, Mihails
Skrebels, Irēna Ivanova, kā arī Aleksandrs Ivanovs. Visi nosauktie
bijuši ar biznesu saistīti jau arī iepriekš.
2018.
un 2019.gadā reģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaits Latvijas
pašvaldībās:
https://infogram.com/uznemumi-pasvaldibas-2019-1hzj4o7k59536pw?live
Foto:
pixabay.com
