Aprīlī aprit trīs gadi kopš Latvijā darbojas
Sociālā uzņēmuma likums. Likums, kas sniedz iespēju iegūt sociālā uzņēmuma
statusu tiem uzņēmumiem, kuri savas darbības veic, lai sasniegtu sabiedrībai
svarīgus sociālos mērķus. Labklājības ministrija (LM) norāda, ka Sociālā
uzņēmuma likums ir būtiski veicinājis sociālās uzņēmējdarbības sektora
attīstību kopumā un kļuvis par vienu no stūrakmeņiem sociālās uzņēmējdarbības
ekosistēmā. Pēc LM datiem, Jelgavā šobrīd darbojas trīs sociālie
uzņēmumi.
Ministrija informē, ka uz 1. aprīli Sociālo uzņēmumu
reģistrā bija aktīvi 172 sociālie uzņēmumi, tostarp trīs Jelgavā. Taču kopumā
trīs gadu laikā sociālā uzņēmuma statuss ir bijis piešķirts 187 uzņēmumiem, bet
dažādu iemeslu dēļ 15 uzņēmumiem statuss tika atņemts vai arī paši uzņēmumi ir
no tā atteikušies. Vienlaikus jāpiebilst, ka 61 gadījumā sociālā uzņēmuma
statusa piešķiršana tika atteikta. Ministrija uzsver: ne visi, kam ir labi
nodomi, darbojas sociālajā sfērā vai nodarbojas ar labdarību, var būt arī
uzņēmēji, kas var pastāvēt ilgtermiņā. Joprojām aktuāls ir jautājums par paša
uzņēmēja motivāciju un skaidru redzējumu gan par sociālā mērķa izvirzīšanu
savai darbībai, gan par biznesa metodēm, ar kādām risināt sociālās problēmas
tā, lai ilgtermiņā izveidotos veiksmīgs sociālais bizness.
172 sociālajos uzņēmumos pašreiz strādā nedaudz vairāk
par 900 darbiniekiem. Populārākā joma, kurā darbojas sociālie uzņēmumi, ir
darba integrācija, kurā darbojas 26 procenti no reģistrētajiem uzņēmumiem. Šo
uzņēmumu mērķis ir nodarbināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju
grupu pārstāvjus. Šajos 46 darba integrācijas sociālajos uzņēmumos nodarbināti
aptuveni 120 darbinieki un visvairāk pārstāvētās mērķa grupas ir cilvēki ar
invaliditāti, tad seko nelabvēlīgākā situācijā esošie bezdarbnieki, personas ar
garīga rakstura traucējumiem, bijušie ieslodzītie un citi.
Pēc darba integrācijas kā populārākās jomas seko
izglītība – 23 procenti, kurā darbojas arī divi mūsu pilsētas sociālie
uzņēmumi, sports, veselības veicināšana, medicīna – 16 procenti, iekļaujoša
pilsoniskā sabiedrība un kultūras daudzveidība – 10 procenti, pakalpojumi un
atbalsts sociālās atstumtības riska grupām – 8 procenti, sociālie pakalpojumi –
5 procenti, vides aizsardzība – 4 procenti un 8 procenti citas jomas.
Sociālie uzņēmēji darbojas visā Latvijas teritorijā,
taču visvairāk sociālo uzņēmumu – 52 procenti atrodas Rīgas teritorijā,
savukārt vēl 20 procenti – Pierīgā. 11 procenti sociālo uzņēmumu atrodas
Kurzemē, 7 procenti – Zemgalē, 6 – Vidzemē un 4 – Latgalē.
Interese par sociālā uzņēmuma statusa iegūšanas
iespējām joprojām saglabājas augsta, katru mēnesi LM saņem piecus līdz astoņus
pieteikumus no potenciālajiem sociālajiem uzņēmumiem.
Atbalsts sociālajiem uzņēmumiem ir būtisks, lai
attīstītu sociālā biznesa idejas un realizētu dzīvē sociālos mērķus.
Labklājības ministrijas sadarbības partnera – finanšu institūcijas
“Altum” – īstenotā grantu atbalsta programma šobrīd ir
būtiskākais atbalsta instruments sociālajiem uzņēmumiem. Uz grantu var
pretendēt pēc tam, kad Labklājības ministrija uzņēmumam ir piešķīrusi sociālā
uzņēmuma statusu. “Altum” pieejamais granta atbalsts ir līdz 200
tūkstošiem eiro un granta iegūšanai ir jāsagatavo dzīvotspējīgs biznesa plāns.
Līdz 2021. gada 1. aprīlim sociālās uzņēmējdarbības grantu programmā
“Altum” bija noslēdzis 115 granta līgumus par kopējo summu 7,3 miljoni
eiro, atbalstot gan sociālās uzņēmējdarbības veicējus pirms Sociālā uzņēmuma
likuma stāšanās spēkā, gan sociālos uzņēmumus, kas izveidojušies pēdējo trīs
gadu laikā. Vidējais granta apmērs ir 63 tūkstoši eiro. Savukārt, lai palīdzētu
kvalitatīvu biznesa plānu sagatavošanu, sākot ar 2020. gadu Labklājības
ministrija sniedz iespēju sociālajiem uzņēmējiem saņemt bezmaksas konsultācijas
biznesa plāna izstrādei par sociālo uzņēmējdarbību, finansēm, mārketingu,
grāmatvedību un nodokļiem. Līdz 2021. gada 1. aprīlim šo iespēju ir izmantojuši
20 sociālie uzņēmumi.
Kā viens no pēdējiem jaunievedumiem ir jauns atbalsts,
kas paredzēts, lai kompensētu darba devēja izmaksas par sociālajos uzņēmumos
nodarbināto cilvēku ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem darba
devēja sociālās apdrošināšanas veiktajām iemaksām, tādējādi samazinot
darbaspēka izmaksas un atbalstot sociālos uzņēmējus, kas nodarbina minētās
mērķa grupas.
Foto: no arhīva
