Jaunā
koronavīrusa izraisītas slimības Covid-19 dēļ netiks apturēti Latvijas nodokļu
sistēmas uzlabošanas plāni, bet gluži pretēji, tie tiks īstenoti krietni
agresīvāk, šorīt intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Viņaprāt, Covid-19 dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija neierobežo
īstenot jau iesāktos plānus un tas pats attiecas arī uz plānoto nodokļu
reformu.
Premjers pauda uzskatu, ka izveidojusies krīze uzrāda būtiskus
trūkumus nodokļu sistēmā, it īpaši jautājumā par atvieglotajiem nodokļu
režīmiem. Nodokļu uzlabojumi ir jāveic, jo cilvēki, kas nemaksā nodokļus, nav
sociāli apdrošināti. Pēc Kariņa minētā, ir netaisnīgi, ka šajā gadījumā viss
smagums ir jāiznes tiem, kas maksā visus nodokļus.
“Tas ir jālabo un nodokļu sistēma jāpadara taisnīga, lai tā
uz visiem pleciem gultos vienādi,” piebilda premjers.
Jau ziņots, ka jaunievēlētā Fiskālās disciplīnas padome, kura
ņemot vērā nenoteikto ekonomisko attīstību un augsto risku līmeni, aicina
atlikt nodokļu reformas ieviešanu, kā arī citus fiskāli jūtīgus pasākumus līdz
situācijas normalizēšanai.
Jaunais padomes sastāvs atzīst, ka pašreizējos ārkārtējos
apstākļos, ko izraisījusi slimības Covid-19 pandēmija, situācija ekonomikā ir
ļoti mainīga un grūti prognozējama. Vienlaikus padome paredz, ka tuvākos
mēnešos būs īpaši problemātiski sasniegt Finanšu ministrijas prognozētos
izaugsmes indikatīvos rādītājus, budžeta ieņēmumi būs mazāki par plānotajiem un
budžeta deficīts pieaugs.
Kā norāda Fiskālās disciplīnas padome, Covid-19 riski ietver
karantīnas pasākumu efektu, kas var izpausties kā pieaugoša slodze uz valsts
sociālās apdrošināšanas fondu, rūpniecības aktivitātes samazināšanos, kas
saistīta ar globālās piegādes ķēdes pārrāvumu, ieņēmumu kritumu tūrisma un ar
to saistītajās nozarēs – pasažieru pārvadājumos, ēdināšanas un izmitināšanas
industrijās, kā arī ar naudas plūsmas riskiem apdrošināšanas kompānijām sakarā
ar pastiprinātu pakalpojumu pieprasījumu.
Turklāt, kā atzīst eksperti, Covid-19 uzliesmojums noticis uz
Latvijas un Eiropas Savienības ekonomikas sabremzēšanās fona. Padome jau
iepriekš norādīja uz ārējiem un iekšējiem ekonomiskiem riskiem, tajā skaitā,
tirdzniecības nenoteiktību, kravu apjoma lejupslīdi tranzīta nozarē, kas sākās
2019.gadā, un zemu kreditēšanas aktivitāti.
Eksperti arī vērš uzmanību, ka šāda ārkārtēja ekonomiskā spriedze
ir vērojama arī citās ES dalībvalstīs. Vairāku eirozonas valstu vadītāji ir
paziņojuši par nepieciešamību īstenot ekonomikas stabilizācijas un atbalsta
pasākumus ar fiskālo ietekmi.
Padome uzskata, ka gadījumā, ja Latvijas valdība lems īstenot
līdzīgus atbalsta pasākumus, tiem jābūt īslaicīgiem, atbildīgi izvērtētiem un
vērstiem uz negatīvo ekonomisko efektu mazināšanu.
Vienlaikus tiek atgādināts, ka nav pieļaujama neattaisnota budžeta
deficīta palielināšana, kas negatīvi ietekmētu Latvijas kredītreitingu un
apgrūtinātu pieeju starptautiskiem finanšu tirgiem.
Foto: pixabay.com
