Koalīcija
šodien nespēja vienoties par samazinātās pievienotās vērtības
nodokļa (PVN) likmes piemērošanu elektrībai un gāzei, tomēr
panākta vienošanās samazināt elektroenerģijas sadales
pakalpojumu tarifu, šodien preses konferencē pēc valdību
veidojošās partiju sadarbības sanāksmes atklāja finanšu
ministrs Jānis Reirs (JV).
Finanšu
ministrs stāstīja, ka šodien sadarbības sanāksmē apspriests
plašs jautājumu loks. Izskatīti jautājumi, kas skar veselības
aprūpes jomu, Covid-19 regulējumu pēc 11.janvāra, kā arī
līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem
starpvalstu norēķiniem medicīnas jomā, kompensējamiem
medikamentiem un laboratoriju pakalpojumiem. Tāpat partneri
izvērtēja Ekonomikas ministrijas (EM) un Finanšu ministrijas (FM)
kopīgi sagatavoto jautājumu, kas skar energoresursu sadārdzinājumu
un atbalstu sabiedrībai.
Ministrs
atgādināja, ka jau par 65% samazināts obligātā iepirkuma
komponentes (OIK) maksājums elektrības rēķinos, ieviests 20 eiro
pabalsts ziemas mēnešos vakcinētajiem senioriem, kuri saņem
vecuma pensijas, kā arī palielināts finansiālais atbalsts
aizsargāto lietotāju kategorijā iekļautajām iedzīvotāju
grupām.
Šodien
koalīcija lēmusi divu dienu laikā izstrādāt jaunu piedāvājumu,
ko jaunnedēļ piedāvāt valdībai. Tas sevī ietvertu plašu
atbalstu, kas saistās ar sadales tīkla tarifa samazināšanu līdz
apkures sezonas beigām. Pēc viņa teiktā, tas atstātu pozitīvu
iespaidu uz uzņēmējiem. Tāpat partneri vienojušies piemērot
mājokļa valsts pabalstu lielākam saņēmēju lokam,
paplašinot šī atbalsta saņēmēju noteikumus un apjomus.
Ekonomikas
ministrs Jānis Vitenbergs (NA) skaidroja, ka šodien panākta
vienošanās par elektroenerģijas sadales tarifu samazināšanu uz
pusi, piebilstot, ka šis atbalsta instruments palīdzēs gan
mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem. Šādu pasākumu esot lūguši
ieviest dažādu nozaru uzņēmēji, pamatojot, ka šāds rīks
ieviests arī Igaunijā. Pēc viņa teiktā, kopumā rēķini varētu
samazināties līdz 20%.
Vienlaikus
viņš stāstīja, ka mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem
palīdzēs panāktā vienošanās par 50% samazināt mājokļa
pabalsta izdevumus pašvaldībām. To varētu kompensēt valsts,
īpaši apkures sezonā. Pēc ekonomikas ministra teiktā, šis
atbalsts paredz iespēju piemērot atbalstu komunālajiem
maksājumiem, piemēram, siltumenerģijai un malkai. Šo atbalstu
tuvākajās dienās vēl būšot jāpilnveido, lai tas attiektos uz
visiem maznodrošinātajiem, lai to varētu saņemt vientuļie
pensionāri, kā arī trūcīgas daudzbērnu ģimenes.
Vitenbergs
teica, ka jāvēro kā situācija tālāk attīstās, un pie
nepieciešamības EM ir gatavi atkārtoti uzrunāt kolēģus valdībā,
lai diskutētu par iespēju cilvēkiem palīdzēt.
“Uzņēmēji
norāda, ka gadījumā, ja atbalsts netiks rasts ātri un mērķēti,
var rasties lielāks inflācijas slogs, kuru jutīs katrs sabiedrības
loceklis,” skaidroja ministrs, piebilstot, ka tuvākajās dienās
notiks aktīvs darbs, lai šo vienošanos “ietērptu”
normatīvajos aktos un tuvākajā laikā apstiprinātu valdības
sēdē.
Vaicāts,
kāpēc atbalstu neguva EM iecere par samazināto PVN elektrībai un
gāzei, Reirs skaidroja, ka viens no argumentiem bija tāds, ka šī
inflācija attiecas ne tikai uz mājsaimniecībām, bet arī
uzņēmumiem, un samazinātais PVN nekādā veidā neietekmēšot
uzņēmējus. Viņš apgalvoja, ka sadales tarifa samazināšana
tieši ietekmēs arī uzņēmējus, līdz ar to šis atbalsts esot
plašāks.
“Nav
jēgas atbalstīt tikai mājsaimniecības, ļaujot inflācijai
pieaugt citā veidā – uz produktiem, piegādēm vai ražošanas
izmaksām. Mēs esam izvēlējušies pašreizējā situācijā iet
šādu ceļu,” pauda ministrs.
Savukārt
komentējot samazināto PVN gāzei, Reirs teica, ka šī tarifa
samazinājums tieši maznodrošinātiem nedotu nekādu iespaidu –
ietekme būtu mazāka par eiro uz mājsaimniecību. Vienlaikus
ministrs piebilda, ka ir svarīgi, lai tarifa samazināšana ir
fiskāli neitrāla.
“Parāda
apjoms ir pietuvojies mūsu noteiktiem mērķiem. PVN samazinājums
faktiski dotu budžeta deficītu,” sacīja Reirs, vienlaikus
akcentējot, ka mums jau ir “samērā liels deficīts”.
Tikmēr
vaicāts, vai EM meklēs veidus, kā samazināt arī gāzes rēķinus,
Vitenbergs stāstīja, ka šodien diskusija bijusi gara un par
atbilstošāko koalīcijas partneri atzina tieši sadales tarifa
samazināšanu. Par PVN samazinājumu vienošanos neizdevās panākt,
tomēr pie vajadzības EM rosinās atgriezties pie šīs diskusijas.
Vitenbergs
uzsvēra, ka ir svarīgi panākt vienošanos par atbalsta veidiem,
lai nekavētos meklējot jaunus atbalstus. Viņš informēja, ka
šobrīd pieejamā informācija liecina, ka mājsaimniecībās, kurās
gāzi tērē virtuvē, gatavojot ēdienu, izmaksas ļoti nepieaugs,
tomēr būtiskākas izmaiņas gaidāmas tajās mājsaimniecībās,
kurās gāzi izmanto apkurei.
Vienlaikus
Reirs akcentēja, ka praktiski neviena starptautiska vai Latvijā
bāzēta institūcija neparedz, ka elektrības cenas būs šādas
visa perioda garumā. Ekspertu ieskatā tā esot spekulatīva un
daudzu blakus apstākļu radīta situācija.
Kā
piemēru viņš minēja, ka decembrī vienlaicīgi tika remontētas
četras elektrības ražošanas vienības – divas Igaunijā, un pa
vienai Latvijā un Lietuvā -, kad tika sasniegts vēsturiski
augstākais tarifs 1000 eiro par megavatstundu. Praktiski cenas esot
robežās no 180 līdz 220 eiro, teica Reirs, un, iestājoties
siltākam laikam, kad elektrību sāks ražot mūsu
hidroelektrostacijas, cenas kritīsies “pavisam”.
Lūgts
komentēt, vai piekrīt Reira teiktajam par to, ka šī ir
“spekulatīva krīze” un elektrības cenas augušas, jo
ražotnēs notikuši remontdarbi, ekonomikas ministrs teica, ka “īsti
neatbalsta šo pieņēmumu”.
Foto:
pixabay.com
