Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums atteikties no obligātā iepirkuma
komponentes (OIK) no 2022.gada ir reāls, tomēr līdz līdz gala lēmumam
ministrijai vēl jāizvērtē šī priekšlikuma tiesiskās sekas, pirmdien pēc
valdības komitejas sēdes sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā EM
konceptuālo ziņojumu “Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un
elektroenerģijas tirgus attīstībai”, kurā paredzēts no 2022.gada atcelt
OIK un valsts atbalstu “zaļās” enerģijas ražošanai balstīt uz tirgus
principiem. Bet gala lēmums par EM piedāvājumu būs jāpieņem jaunajai valdībai.
Premjers stāstīja, ka EM tika uzdoti vairāki papildu uzdevumi, piemēram,
sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Valsts kanceleju papildināt konceptuālo
ziņojumu ar tiesisku izvērtējumu par piedāvātā risinājuma atbilstību
Satversmei, kā arī izvērtēt, vai minētais priekšlikums ļaus izvairīties no
investīciju strīdiem.
“Šo uzdevumu izpilde prasīs pāris nedēļas, tāpēc ir loģiski, ka to
turpinās skatīt jaunais Ministru kabinets, neskatoties uz to, ka potenciālajai
koalīcijai OIK jautājumā ir atšķirīgi viedokļi. Viena partija uzskata, ka OIK
var atcelt uzreiz. Es arī gribētu OIK likvidēt uzreiz, bet tādējādi var sākties
virkne tiesvedību. Tāpēc arī aicināju izvērtēt tiesiskās sekas, par ko līdz šim
ir maz runāts. To neizvērtējot, var sekot nopietnas tiesvedības ar lieliem
zaudējumiem,” brīdināja M.Kučinskis.
Ministru prezidenta ieskatā EM piedāvātais plāns, lai pakāpeniski atteiktos
no OIK, ir reāls un tas nav utopisks.
“Salīdzinot ar iepriekšējo EM piedāvājumu, kad ministrija piedāvāja
OIK aizstāt ar tā dēvētajiem “zaļajiem sertifikātiem”, šis ir būtiski
uzlabots, ko novērtēja arī sociālie partneri. Piemaksa pie tirgus cenas ir
labāks risinājums par “zaļajiem sertifikātiem”, jo tas ir reālāks un
saprotamāks,” uzsvēra premjers.
EM piedāvā īstenot vairākus pasākumus, lai triju gadu laikā – no 2022.gada
1.janvāra – atceltu esošo elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu
sistēmu. Piedāvātie risinājumi esošās OIK sistēmas likvidēšanai ir izvērtēti
gan no ekonomiskā aspekta, gan juridiskā, maksimāli novēršot tiesvedību riskus
un riskus valsts budžetam.
Piedāvātie rīcības pasākumi ietver 2019.gadā novērst pārsubsidāciju visām
OIK elektrostacijām, samazināt atbalstu ekspluatācijā nenodotām
elektrostacijām, bet 2022.gadā rosināts ieviest stingrākas prasības biogāzes
staciju izejvielām, kā arī pārtraukt elektroenerģijas gala lietotāju maksājumus
dabasgāzes koģenerācijas stacijām, izņemot otrajai termoelektrocentrālei kā
Latvijas enerģētiskai neatkarībai un energoapgādes drošībai stratēģiski
nozīmīgai stacijai.
EM plāno iesniegt priekšlikumus grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā,
kas paredz no 2022.gada 1.janvāra esošo OIK maksājumu sistēmu aizstāt ar tirgus
cenas efektivitātes modeli jeb piemaksu virs elektroenerģijas tirgus cenas.
Ziņojumā iekļautais risinājums paredz īstenot kompleksus pasākumus, lai
nodrošinātu, ka no 2022.gada 1.janvāra valsts atbalsts elektroenerģijas
ražošanai tiek balstīts uz tirgus principiem un kopējās atbalsta izmaksas
elektroenerģijas ražošanai ik gadu nepārsniegtu 0,3 procentus no iekšzemes
kopprodukta (IKP), kas ir samērīgi, ņemot vērā arī citu valstu pētījumus, un
salīdzinājumā ar vienu procentu no IKP 2017.gadā.
Atšķirībā no iepriekšējā piedāvājuma, EM rosina mazināt OIK, neieviešot
subsidētās enerģijas nodokli (SEN).
“Patlaban netiek plānots atbalsts jaunām elektrostacijām; tirgus
modelis attieksies uz godprātīgi strādājošām esošām elektrostacijām, sekmējot
atjaunojamās enerģijas mērķa sasniegšanu,” pauda EM.
Foto: pixabay.com
