Šī gada kūdras ieguves sezonā kūdras ieguves un pārstrādes
uzņēmums “Laflora” ieguvis lielāko kūdras ieguves apjomu pastāvēšanas
vēsturē – 120 000 tonnu kūdras, kas ir par 15 000 tonnu vairāk nekā 2019.gadā, informēja uzņēmuma pārstāvji.
Tāpat, neskatoties uz pandēmijas apstākļiem, uzņēmums
šogad kāpinājis eksportu un apgrozījumu par 15%.
No kopējā šī gada kūdras ieguves apjoma 68% iegūtās
kūdras bija frēzkūdra, savukārt 32% – grieztā sūnu kūdra. Pavasarī, nemainoties
līdzšinējiem ierastajiem eksporta apjomiem, pandēmija mainīja eksporta
struktūru – uz laiku apsīka eksports uz Rietumeiropu, bet to kompensēja
eksporta pieaugums uz Āzijas valstīm.
Uzņēmuma apgrozījums šī gada 11 mēnešos sasniedzis 20
miljonus eiro, kas ir par 18% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, informēja
“Laflora” pārstāvji.
Kopumā “Laflora” šogad veikusi investīcijas
1,5 miljonu eiro apmērā uzņēmuma attīstībā gan Latgales, gan Zemgales reģionā –
sākot no ieguldījumiem infrastruktūrā un ražotnes paplašināšanā, tāpat arī
tehnoloģisko procesu uzlabošanā un tehnikas iegādē un modernizēšanā.
Purvkopības koncepta ietvaros “Laflora”
turpinājusi zaļo investīciju programmu, mazinot klimata pārmaiņas un atjaunojot
Kaigu purva platības, kurās pārtraukta kūdras ieguve, jo palicis vien
enerģētikai derīgais kūdras slānis. Šogad izveidotas priežu un melnalkšņu
plantācijas 20 hektāru platībā. Tāpat paplašināti izmēģinājumu lauki ar jaunām
paludikultūrām – kalmēm un skalbēm, kā arī dekoratīvajām kultūrām – viršiem un
rododendriem, – kopumā 15 hektāru platībā. Kopējā rekulitivētā Kaigu kūdras
purva platība pārsniedz 230 hektārus.
Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka purvkopības koncepts
šī gada laikā transformējies līdz zaļās industriālās zonas izveidei, kas būtu
Zemgales reģiona nozīmes projekts ar vairāk nekā 120 jaunām ilgtspējīgām
darbavietām.
Primārais zonas projekts ir “Laflora” vēja
parks ar 90 megavatu (MW) jaudu, kas gada laikā spētu saražot 5% no kopējā
Latvijas elektroenerģijas patēriņa. Vēja enerģiju plānots izmantot uzņēmuma
pašpatēriņam kūdras ražotnē, tam seko papildu attīstības projekti – siltumnīcu
kompleksu būve koku stādu, kā arī dārzeņu un dekoratīvo stādu audzēšanai,
inovatīvu ražotņu ar augstu energoietilpību un pievienoto vērtību piesaiste (20
hektāru industriālās zonas infrastruktūras izveide, nodrošinot ar
“zaļo” enerģiju), inovatīvu un augstās tehnoloģijās balstītu
bioekonomikas produktu ražošana, energoietilpīgu klimatneitrālu produktu
ražošana, atjaunīgā tīrā ūdeņraža ražošana no “zaļās” enerģijas, ko
plānots izmantot Jelgavas un novada transporta sistēmā, kā arī iecerēts veidot
kūdras demonstrācijas centru.
Šobrīd plānotās investīcijas sasniedz ap 170 miljoniem
eiro, un industriālās zonas izveides termiņš būtu līdz 2025.gadam, informēja
“Laflora” pārstāvji.
Jau ziņots, ka kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma
“Laflora” apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 18,231 miljonus eiro,
kas ir par 5,1% vairāk nekā 2018.gadā, savukārt kompānijas peļņa saruka 5,1
reizi – līdz 78 354 eiro.
Uzņēmums “Laflora” reģistrēts 1995.gadā, un
tā pamatkapitāls ir 332 810 eiro. Kompānija pieder SIA “Svētvalde”
(51%) un divām Vācijas privātpersonām. Kompānijas pamatdarbība ir kūdras
ieguve, kūdras pārstrāde, kā arī kūdras produktu ražošana un pārdošana.
Foto: no arhīva
