Šī gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP bija par 0,1 % lielāka nekā
pirms Covid -19 pandēmijas sākuma 2019. gada 4. ceturksnī.
Šī gada otrā ceturkšņa Latvijas ekonomikas rādītāji ir negaidīti
pozitīvi, taču kopumā tie maz pasaka par Latvijas ekonomikas spēku un noturību
pēc valsts atbalsta pasākumu izbeigšanas.
Rudenī Latvijā ir iespējami jauni Covid -19 vīrusa uzliesmojumi.
Šī
gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir negaidīti ātri sasniegusi pirms Covid
-19 pandēmijas līmeni un mūsu IKP šobrīd ir par 0,1 % lielāks nekā pirms Covid -19
pandēmijas sākuma 2019. gada 4. ceturksnī, liecina Centrālās statistikas
pārvaldes publicētā informācija.
Neskatoties
uz joprojām spēkā esošajiem ierobežojumiem, Latvijas ekonomika šī gada otrajā
ceturksnī ir augusi par 10,3 % salīdzinājumā ar 2020. gada otro ceturksni. Tas
ir nedaudz straujāk kā gaidīts, un līdz ar to Latvijas ekonomikas izaugsme
šogad, visticamāk, pārsniegs 4 %. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka straujš IKP
pieaugums otrajā ceturksnī jau bija gaidāms, jo ekonomiskā aktivitāte tiek
salīdzināta ar Covid -19 pirmo vilni pērnā gada pirmajā pusē, kas bija Covid -19
pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes zemākais punkts, uzsver bankas “Citadele”
ekonomists Mārtiņš Āboliņš .
Straujā
ekonomikas izaugsme Latvijā otrajā ceturksnī ir saistīta ar pakāpenisku
ierobežojumu mazināšanu ekonomikā, vienreizējiem pabalstiem un ievērojamu
valsts atbalstu ekonomikai, augstāku patērētāju pārliecību Latvijā, kā arī ļoti
labvēlīgu ārējo ekonomisko vidi. Pasaules rūpniecībā pieprasījums šobrīd
pārsniedz piedāvājumu, savukārt ASV, eirozonas, kā arī citu lielo ekonomiku
monetārā un fiskālā politika ir ļoti stimulējoša. Tā rezultātā ražojošo nozaru
izlaide otrajā ceturksnī ir augusi par 6,7 %, savukārt pakalpojumu nozaru
izlaide – par 11 %.
Šī
gada otrā ceturkšņa Latvijas ekonomikas rādītāji ir negaidīti pozitīvi, taču
kopumā tie maz pasaka par Latvijas ekonomikas spēku un noturību, kā arī
izaugsmes potenciālu pēc valsts atbalsta pasākumu izbeigšanas. Tas ir būtiski
jo, neskatoties uz Covid -19 otro vilni un būtiskiem ierobežojumiem ekonomikā,
kopš pērnā gada rudens Latvijas lielo ekonomikas rādītāju prognozes, piemēram,
IKP, inflācija vai bezdarbs, nav būtiski mainījušās. Taču plānotais budžeta deficīts
2021. gadā ir pieaudzis no 3,7 % līdz aptuveni 9 %, un valsts parāda pieaugums
šogad būs tuvu 2 miljardiem eiro.
Līdz
šim Latvijas ekonomika Covid -19 pandēmijas laikā ir atpalikusi no kaimiņiem un
cerams, ka otrā ceturkšņa labais pieaugums ļaus vismaz daļēji atgūt zaudēto.
Vienlaikus Covid -19 pandēmija joprojām ir risks ekonomikai, lai arī citu
valstu pieredze rāda, ka vakcīnas ievērojami samazina smagas saslimšanas un
mirstību. Diemžēl Covid -19 vakcinācijas aptvere Latvijā ir viena no zemākajām
Eiropā un būtiski atpaliek arī kaimiņiem, tādēļ rudenī ir ļoti iespējami jauni
vīrusa uzliesmojumi un ierobežojumi ekonomikā. Tas bremzētu kopējo ekonomikas
izaugsmi, tomēr lielākais risks tas noteikti ir pakalpojumu nozarēm, kuras
joprojām nav atkopušās no Covid -19 iepriekšējiem viļņiem.
Taču,
neskatoties uz šiem riskiem, Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes šī gada
otrajai pusei un 2022. gadam joprojām ir gana pozitīvas. Pēc manām prognozēm,
Latvijas IKP pieaugums šogad varētu pārsniegt 4 %, savukārt 2022. gadā
izaugsme, visticamāk, būs ap 5 %. Latvijas mājsaimniecības Covid -19 pandēmijas
laikā ir uzkrājušas ievērojamus līdzekļus, kas, mazinoties ierobežojumiem,
varētu ieplūst ekonomikā. Tāpat nākamgad Latvijā sāks ieplūst ES Ekonomikas
atveseļošanas fonda investīcijas un, mazinoties ierobežojumiem, pakalpojumu
nozares varētu dot vienreizēju 3-3,5 % IKP pieaugumu. Ārī ārējais pieprasījums
joprojām ir spēcīgs. Taču pasaules ekonomikas izaugsmes maksimums, visticamāk,
jau ir sasniegts, savukārt negaidīti straujš inflācijas pieaugums varētu likt
mazināt ekonomikas atbalsta pasākumus. Un Latvijai nākamgad ir nepieciešams
būtiski mazināt fiskālo deficītu, tādēļ ekonomikas attīstības perspektīvas
joprojām ir ļoti neskaidras.
Foto: publicitātes
