AS
“Latvijas gāze” dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no
2022.gada 1.janvāra atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās
no 54,2% līdz 93%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā
“Latvijas Vēstnesis”.
Mājsaimniecībām,
kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā,
diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības
nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2022.gada pirmajam pusgadam pieaugs
par 54,2% – no 0,71472 eiro par kubikmetru līdz 1,10209 eiro par
kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500
kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 66,9% – no 0,57912
eiro par kubikmetru līdz 0,96649 eiro par kubikmetru.
Vienlaikus
mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru
dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 93% – no 0,41668
eiro kubikmetrā līdz 0,80405 eiro kubikmetrā.
Savukārt
maksājuma par dabasgāzi fiksētā daļa pirmajā pusgadā
saglabāsies nemainīga, proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa
ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā
joprojām būs 3,27 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 6,1 līdz
10 kubikmetriem stundā – 8,99 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no
10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā – 14,36 eiro mēnesī, par atļauto
slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā – 21,91 eiro mēnesī,
bet par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā – 32,55
eiro mēnesī.
“Latvijas
gāzes” pārstāvji aģentūrai LETA norāda, ka no 2022.gada
1.janvāra mājsaimniecībām, kas iegādājas dabasgāzi pēc
regulētā tarifa, dabasgāzes cenas pieaugums būs mazāks par
dabasgāzes cenas kopējo pieaugumu tirgū.
Pēc
kompānijā paustā, 2022.gada pirmajā pusgadā dabasgāzes
tirdzniecības gala tarifi mājsaimniecībām atkarībā no patēriņa
pieaugs par 3,8 centiem par katru patērēto kilovatstundu (kWh),
iekļaujot PVN un akcīzes nodokli, ja dabasgāze tiek izmantota kā
kurināmais. Piemēram, mājsaimniecībai, kas izmanto dabasgāzi
ēdiena gatavošanai un patērē četrus kubikmetrus mēnesī,
vidējais ikmēneša maksājums būs apmēram 7,67 eiro līdzšinējo
6,12 eiro vietā, min kompānijas pārstāvji.
“Latvijas
gāzes” pārstāvji norāda, ņemot vērā, ka dabasgāzes cenas
Latvijā ir piesaistītas Rietumeiropas dabasgāzes tirdzniecības
biržu indeksiem, šajos tirgos notiekošie ekonomiskie un
ģeopolitiskie notikumi, kuru rezultātā jau kopš 2021.gada aprīļa
ir novērojams straujš dabasgāzes cenu kāpums, sasniedzot
vēsturiski augstākos cenu līmeņus, ietekmē arī Latvijas
iedzīvotāju izmaksas par dabasgāzi.
“Aukstā
ziema 2021.gada pirmajā ceturksnī, kā arī ekonomikas atkopšanās
pēc Covid-19 krīzes, ir radījusi strauju dabasgāzes pieprasījuma
pieaugumu ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē, jo īpaši Āzijas
tirgos, tādējādi paaugstinot dabasgāzes cenas līdz
rekordaugstiem līmeņiem,” min “Latvijas gāzes”
pārstāvji.
Kompānijā
arī atzīmē, ka sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražotāji
iepriekšējos gados Eiropas tirgiem piegādātās LNG kravas realizē
Āzijas tirgos, kur dabasgāzes cena ir vēl augstāka nekā Eiropā,
tādējādi radot resursa deficītu. Tāpat arī kavējas process ar
“Nord Stream 2” cauruļvada sertifikāciju. Arī Eiropas
Savienības sāktais “Zaļais kurss”, lai mazinātu CO2
izmešus un globālo sasilšanu, ir mazinājis fosilo kurināmo –
akmeņogļu, naftas un lignīta izmantošanu Eiropas enerģētikā,
pieprasījumu pēc dabasgāzes palielinot vēl vairāk. Savukārt
atjaunojamo energoresursu saražošanas jaudas joprojām ir
nepietiekamas.
“2021.gadā
ir notika vairākkārtējs dabasgāzes cenas pieaugums salīdzinājumā
ar 2020.gadu, cenai pārsniedzot pat 90 eiro par megavatstundu. Arī
šā brīža nākotnes cenu prognozes liecina, ka dabasgāzes cena
ziemas mēnešos saglabāsies šajā cenu līmenī. Neskatoties uz
to, pārdomāti veicot dabasgāzes iesūknēšanu krātuvē un,
lielāko daļu mājsaimniecību vajadzībām nepieciešamās
dabasgāzes iegādājoties vasaras mēnešos, kad cenas bija vēl
samērā zemas, dabasgāzes cenu mājsaimniecībām esam varējuši
nodrošināt 50,63 eiro par megavatstundu, kas ir aptuveni par 41%
zemāka nekā biržā, tādējādi pasargājot mājsaimniecības no
vēl lielāka cenu kāpuma apkures sezonā,” klāsta “Latvijas
gāzes” pārstāvji.
Kopējo
dabasgāzes maksājumu mājsaimniecībām veido piecas komponentes –
dabasgāzes cena, ko ietekmē resursa cenas svārstības pasaules
tirgos un kas tiek aprēķināta atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajai metodikai, maksa par
pārvades pakalpojumiem, ko aprēķina un ar SPRK saskaņo AS
“Conexus Baltic Grid”, sadales operatora pakalpojumi, kur
tarifus aprēķina un ar SPRK skaņo “Gaso”, kā arī
akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis, ko regulē valsts.
Dabasgāzes
lietotājiem ar gada patēriņu līdz 25 000 kubikmetru tarifi mainās
divas reizes gadā – 1.janvārī un 1.jūlijā.
Foto:
pixabay.com
