Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdz šim saņēmusi 14
kolektīvās atlaišanas paziņojumus par teju 3000 darbinieku atbrīvošanu, otrdien
tiešsaistes preses konferencē pastāstīja labklājības ministre Ramona Petraviča
(KPV LV).
Ministre uzsvēra, ka patlaban ir grūti prognozēt un
plānot, kā Covid-19 pandēmijas dēļ pieaugs bezdarbnieku skaits un cik daudz
papildu resursu būs nepieciešams piesaistīt.
Petraviča pastāstīja, ka līdz šim Labklājības
ministrijas padotības iestādes saņēmušas 14 kolektīvās atlaišanas paziņojumus
par 2884 darbinieku atbrīvošanu.
Ministre norādīja, ka kopš marta sākuma bezdarbnieku
skaits Latvijā pieaudzis par 1200 cilvēkiem.
NVA pārstāve skaidroja, ka patlaban visvairāk cilvēku
tiek atbrīvoti transporta, ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumu jomā. Tāpat
kopš vakardienas saņemts ievērojams paziņojumu skaits par kolektīvo atlaišanu
no uzņēmumiem azartspēļu jomā.
Petraviča arī akcentēja, ka darba devējiem būtu rūpīgi
jāizvērtē iespēja, vai darbinieki skarto nozaru uzņēmumos tiešām būtu jāatlaiž,
jo valsts nodrošinās virkni atbalsta mehānismu.
Ministre stāstīja, ka viens no šādu paziņojumu
iesniegušajiem uzņēmumiem ir “airBaltic”, kas neredz iespēju tuvākā
gada laikā atjaunot lidojumus tādā apmērā, kādā tie bijuši līdz ārkārtējās
situācijas izsludināšanai. Petraviča pavēstīja, ka uzņēmuma vadība uzskata, ka
neesot korekti izmantot dīkstāves pabalstus darbinieku noturēšanai, jo
prognozes par darbības jaudas atgriešanu tāpat liecinot, ka darbinieki būtu
jāatlaiž.
Kā ziņots, Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) iepriekš
paziņoja, ka valsts atbalsts jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19
radītās krīzes seku mazināšanai sasniedzis vairāk nekā divus miljardus eiro.
Valdībā atbalstītais priekšlikums par dīkstāves
pabalstu krīzes visvairāk skarto uzņēmumu darbiniekiem valstij izmaksās no 60
miljoniem eiro līdz pat 200 miljoniem eiro, ja tiks pieņemts lēmums paplašināt
atbalstāmo nozaru loku.
Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS)
ir mudinājusi valdību palielināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu līdz 12
mēnešiem, tostarp palielinot tā apmēru.
LBAS uzskata, ka tās ir minimālas prasības visu darba
ņēmēju vārdā, jo 2019.gadā, veicot grozījumus likumā, tika samazināts
bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums, kā arī pabalsta apmērs, prognozējot 12,1
miljonu eiro lielu ietaupījumu. Organizācijas ieskatā, šāds ietaupījums nav
būtisks salīdzinājumā ar valdības gatavību atvēlēt situācijas stabilizēšanai
divus miljardus eiro.
Kā vēstīts, Saeima lēma, ka Covid-19 visvairāk
skartajām nozarēm valsts nepieciešamības gadījumā maksās darbinieku atalgojumu
75% apmērā, nosakot maksimālos izmaksas griestus 700 eiro.
Pagājušajā nedēļā intervijā Latvijas Televīzijas
raidījumam “Rīta Panorāma” NVA vadītāja Evita Simsone atzina, ka
brīdī, kad Latvijā izsludināts ārkārtējais stāvoklis un NVA klātienē klientus
neapkalpo, tie tiks gaidīti pēc 14.aprīļa, kad atlaistajiem varētu tikt
piedāvāti aģentūras pakalpojumi.
Foto: no arhīva
