Pateicoties laicīgajai ziemāju sējai,
paveras labs graudaugu ražas potenciāls nākamajam gadam, aģentūrai LETA
sacīja Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības
nodaļas vadītājs Oskars Balodis.
Viņš piebilda, ka Latvijas zemnieki šogad laikus un
ievērojami agrāk nekā citus gadus sāka sēt ziemas rapsi, un patlaban
pilnā sparā rit ziemāju graudu sēja. “Domāju, ka Kurzeme un Zemgale
šonedēļ ziemāju sēju beigs. Laika apstākļi tam ir ideāli. (..) Arī
citos reģionos laika apstākļi ir labi. Ja līdz 20. septembrim vai nedaudz agrāk ziemājus iesēj un septembrī ziemāju sēja Latvijā noslēdzas,
paveras labs ražas potenciāls nākamajam gadam,” sacīja Balodis.
Viņš izteica cerību, ka drīzumā uznāks nokrišņi, kas ir nepieciešami
augsnei, lai ziemāji attīstītos, kā nākas. “Patlaban apsētie lauki
izskatās ļoti labi, taču, ja tuvākajās desmit dienās neuznāks lietus,
sējumi vēlu sadīgs,” sacīja Balodis, skaidrojot, ka šī iemesla dēļ
lietus tuvākajā laikā būtu visnotaļ vēlams.
Balodis piebilda, ka šā gada graudu raža Latvijā ir novākta, un šie
darbi noslēdzās augusta pēdējā nedēļā. Patlaban vietām no laukiem vēl
jānovāc griķi. “Visu augustu apstākļi bija ideāli, lai vāktu graudu
ražu. Vietām uzlija, šur tur sausums turpinājās visu vasaru, bet kopumā
par laika apstākļiem graudu ražas novākšanas laikā nevarēja sūdzēties,”
sacīja LLKC Augkopības nodaļas vadītājs.
Pēc viņa teiktā, šā gada sausumā visvairāk bija cietis Kurzemes
reģions, kur vasarājiem ražas ir par 50–70 procentiem mazākas nekā normālā
ražas gadā. Tikmēr ziemāji pārsvarā bija iesēti Zemgalē, kamēr, piemēram, Kurzemē to bija maz. Zemgalē
sausuma dēļ ziemāju raža ir par 20–30 procentiem zemāka nekā normālā ražas
gadā, un līdzīga aina ir arī Latgalē, kur ziemāju raža ir
sarukusi tādā pašā amplitūdā.
Pēc Baloža teiktā, graudu kopraža šogad Latvijā būs viena no vismaz
pēdējos piecos gados zemākajām. “Pēdējos gados graudu kopraža visu laiku
palielinājās, bet šogad ir pamatīgs kritums,” viņš sacīja, atzīstot, ka
daudzās citās Eiropas valstīs bija sausums, kas joprojām turpinās, un
Latvija šajā ziņā diemžēl šogad nebija izņēmums.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes prognožu
datiem par kopražām 2018. gadā, graudaugu kopraža būs par 24 procentiem zemāka
salīdzinājumā ar 2017. gadu, kamēr kviešu kopraža samazinājusies par 33 procentiem,
miežu kopraža palielinājusies par 21 procentu, auzu kopraža palielinājusies par
48 procentiem, bet rapšu kopraža samazinājusies par 33 procentiem. Ar graudaugiem apsēti
par 2,6 procentiem mazāk hektāru nekā 2017. gadā.
Foto: Kārlis Ustups
