Eiropas Komisijas (EK) lēmums par nepilnu desmit miljonu eiro
piešķīrumu piensaimniekiem ir vērtējams kā nozīmīgs atbalsts,
tomēr tas ļaus nomaksāt tikai dažus parādus, kopējo situāciju
tirgū neuzlabojot, aģentūrai LETA atzina Lauksaimnieku
organizāciju sadarbības padomes Piena grupas vadītājs Guntis
Gūtmanis.
«Lai nozare turpinātu izdzīvot, jebkura papildu palīdzība piena
nozarei ir vitāli nepieciešama. Jebkurā gadījumā ceram, ka tas
palīdzēs nozarei turpmāk izdzīvot. Ar šo atbalstu konkrētās
piena saimniecības varēs nomaksāt divu trīs parādu rēķinus,
bet kopējo situāciju tas neuzlabos,» sacīja Gūtmanis.
«Ja skatāmies no piena pārprodukcijas ES kontekstā, tad atbalsts
nav tik liels, lai būtiski spētu nozarei palīdzēt. Ja lielajās
ES dalībvalstīs netiks atrisināts pārprodukcijas jautājums, tad
tas kopumā neatrisinās šo problēmu. Baltijas valstīm nav tik
lielas ietekmes uz kopējo ES tirgu. Līdz ar to ceram, ka pasaulē
kopumā pieaugs piena cena, bet pagaidām mums atliek gaidīt un
cerēt,» piebilda piensaimnieks.
Viņš arī atzina, ka zemnieki ir bažīgi par konkrētajiem
pasākumiem un detaļām, kas tiks ietverti programmā un pagaidām
nav skaidri definēti.
Tikmēr Zemkopības ministrija norāda, ka ES ārkārtas piešķīrums
vērtējams kā ieklausīšanās Latvijas argumentos, savukārt ES
attiecīgie tiesību akti būs spēkā ne agrāk kā šā gada
septembra vidū.
Biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētāja vietniece
Maira Dzelzkalēja-Burmistre savukārt uzsver, ka katru mēnesi piena
ražotāju zaudējumi sasniedz no 3,7 līdz četriem miljoniem eiro.
Ar Latvijai piešķirtajiem nepilniem desmit miljoniem eiro pietikšot
aptuveni 2,5 mēnešiem. Lai arī finansējums līdz lauksaimniekiem
nonāks ne ātrāk kā septembra beigās un oktobra sākumā, krīzes
situācijā jebkurš atbalsts gan esot svarīgs, tas palīdz izdzīvot
un dod stimulu strādāt tālāk.
Tāpat šis atbalsts esot nozīmīgs signāls banku sektoram, jo
daudziem lauksaimniekiem ir kredītsaistības. «Kopumā jāteic, ka
gandrīz desmit miljonus lielais atbalsts ir ļoti labs zemkopības
ministra Jāņa Dūklava (ZZS) un viņa komandas darbs, jo Latvijā
tiek saražoti 0,5 procenti no kopējā Eiropas Savienības piena,
savukārt desmit miljoni eiro atbilst 2,85 procentiem saražotā
piena.»
Savukārt 150 miljonu eiro atbalsts, ko šodien piešķīra Eiropas
Komisija piena ražošanas samazinājuma plāna īstenošanai, esot
atbalstāms, jo ir svarīgi samazināt piena pārprodukciju. Efekts
gan nebūšot tūlītējs, bet vidējā termiņā šis atbalsts
pozitīvi iespaidos sektoru, secina Dzelzkalēja-Burmistre.
Kā ziņots, EK nozares ministru sēdē šodien pieņēma 500
miljonus eiro vērtu pasākumu paketi lauksaimniekiem, paredzot, ka
Latvijas piensaimnieku un citu lopkopju atbalstam atvēlēti 9 760
362 eiro, Lietuvas piena lopkopju atbalstam –
13 298 661 eiro, bet Igaunijas lopkopju atbalstam –
8 081 123 eiro.
No EK pirmdien piešķirtajiem līdzekļiem 150 miljoni eiro
paredzēti piena ražošanas samazinājuma plāna īstenošanai, bet
350 miljoni eiro, kuriem dalībvalstis var pievienot savu
finansējumu, –
dažādiem tehniskiem pasākumiem, lai sniegtu sektoram elastīgumu,
piemēram, skaidras naudas plūsmas atvieglošanai, drošības
instrumentu pastiprināšanai, tostarp piena pulvera uzglabāšanas
programmas paplašināšanai.
Lēmums paredz, ka intervence piena pulvera uzpirkšanā tiks
turpināta līdz nākamā gada februāra beigām, kad tiks atsākta
standarta uzpirkšana. EK nolēma, ka līdz decembra beigām paliek
spēkā par noteiktu cenu uzpērkamā piena pulvera apmērs –
350 tūkstoši tonnu. Līdz februārim arī pagarināta piena pulvera
uzglabāšanas programma.
Tāpat programma atļauj no šā gada 16. oktobra veikt līdz 70
procentu tiešmaksājumu un līdz 85 procentiem no lauku attīstības
maksājumiem pēc administratīvo pārbaužu veikšanas, neapskatot
konkrēto vietu.
Precīzas programmas detaļas tiks izstrādātas tuvāko nedēļu
laikā, konsultējoties ar dalībvalstu ekspertiem.
Jau vēstīts, ka visā ES, tostarp Latvijā, šogad vērojama piena
pārprodukcija, kas radusies pēc Krievijas embargo noteikšanas, kā
arī kvotu sistēmas atcelšanas. Kopš 2014. gada jūlija līdz
2016. gada maijam piena cena samazinājusies par 38 procentiem,
ilgstoši nenosedzot ražošanas izmaksas. Šovasar iepirkuma cena
varētu pazemināties līdz pat 12 centiem par vienu kilogramu piena,
kas ir zemākais līmenis kopš iepriekšējās krīzes 2009. gadā.
Piensaimniecības 2015. gada nogalē jau saņēmušas vairāk nekā
43 miljonu eiro atbalstu, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījumu no
8,5 miljonu eiro ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un
cūkkopības nozarei. Savukārt šā gada jūnijā piensaimniecībām
no valsts budžeta izmaksāts vēl 6 197 000 eiro valsts atbalsts.
Foto: www.nozare.info
