Pārtikas preču cenu kāpums turpināsies, pauda
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā (LPUF).
Kā norādīja federācijā, situācija pārtikas nozarē ir
satraucoša, jo pieaugums ir novērojams visās izdevumu pozīcijās, līdz ar to
pārtikas cenu kāpuma turpinājums ir neizbēgams. Kopumā cenu kāpums notiks
pakāpeniski un dažādās produktu grupās būs atšķirīgs, ko ietekmē vairāki
faktori, prognozēja LPUF.
Lai arī cenas pārtikas preču izejvielām gadu laikā ir
kāpušas, šobrīd situācija izejvielu tirgū visā pasaulē liecina par ļoti strauju
pieaugumu. Kopš gada sākuma gandrīz visiem izejmateriāliem ir augušas iepirkuma
cenas, turklāt arī turpmāk tiek prognozēts pārtikas izejvielu cenu pieaugums
dažādās pozīcijās.
LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure skaidroja, ka
ražotāji ir veikuši investīcijas energoefektivitātes celšanā, lai samazinātu
elektrības cenu izmaiņu ietekmi, tomēr šobrīd pieaugums ir novērojams faktiski
visās izdevumu pozīcijās. “Ja citos gados redzējām izejvielu cenu
pieaugumu tikai dažās pārtikas un dzērienu rūpniecības nozarēs, tad šogad tas
skar pilnīgi visas nozares – piena, gaļas, augļu un dārzeņu, saldumu un uzkodu,
maizes, zivju un dzērienu ražošanas nozares,” komentēja Šure.
Pēc viņas sacītā, pārtikas izejvielu cenu pieaugums
skaidrojams gan ar ražas samazinājumu šīs vasaras laikapstākļu dēļ, gan
Covid-19 globālās pandēmijas ietekmi, kur atvieglojumi radījuši strauju
pieprasījumu, radot būtisku izejvielu deficītu.
Tāpat Šure minēja, ka ir ražotāji, kas ir noslēguši
piegādes līgumus ar izejvielu piegādātājiem, taču tie nespēj ražotājiem ne
garantēt, ne pildīt līgumsaistības, jo izaicinājums šobrīd ir ne tikai
izejvielu cenas, bet arī izejvielu deficīts, kas, atkopjoties no pandēmijas,
rada strauju pieprasījuma pieaugumu visā pasaulē.
“Pārtikas ražotāji šobrīd ir ļoti neapskaužamā un
izaicinājumiem pilnā situācijā,” norādīja federācijā, piebilstot, ka cenas
pieaug ne tikai izejvielām, bet arī iepakojumiem un energoresursiem.
Cita starpā gāzes un elektroenerģijas cenu pieaugums
ir viens no augstākajiem pēdējo gadu laikā, radot nospiedošu un īsā laikā
strauji pieaugušu izmaksu slogu, jo energoresursi ir viena no ražošanā
lielākajām izmaksu komponentēm. To visu vēl vairāk saasina transportēšanas
traucējumi saistībā ar ierobežojumiem visā pasaulē pandēmijas dēļ.
Vienlaikus LPUF uzsvēra, ka joprojām aktuāls ir arī
darbaspēka trūkums, kas šobrīd saasina jau tā smago situāciju. Atalgojums
pārtikas ražošanā ir pieaudzis vidēji par 6% un darba roku trūkuma dēļ tas rada
tikai papildu slogu, lai ražotāji noturētu esošos darbiniekus, kā arī
piesaistītu jaunus.
“Pārtikas cenu kāpuma straujumu varētu bremzēt,
piemēram, atšķirīgi līgumi par elektrības iegādi, dažāda cenošanas politika,
tas, cik energoietilpīga ir konkrētās produktu grupas ražošana,” komentēja
Šure.
Arī Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Pārtikas un
lauksaimniecības organizācijas sastādītais pārtikas cenu indekss liecina, ka
pārtikas cenas visā pasaulē ir piedzīvojušas straujāko kāpumu vairāk nekā
desmit gadu laikā. Pēdējā gada laikā cenu kāpums ir novērojams 10 no 12
mēnešiem. Federācijā skaidroja, ka, izstrādājot ANO Pārtikas un
lauksaimniecības organizācijas pārtikas cenu indeksu, tiek ņemtas vērā graudaugu,
augu eļļas, piena produktu, gaļas un cukura cenas.
LPUF ir Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru
nevalstiskā organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās
asociācijas, pārstāv ražotājus valsts un nevalstiskajās organizācijās, aizstāv
biedru intereses starptautisko normatīvu izstrādē, kā arī sniedz LPUF biedriem
informatīvu atbalstu. Federācijā ir apvienojušies uzņēmumi, kas aizņem vairāk
nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus. Tajā ir pārstāvētas gan
nozaru asociācijas, gan vairāki desmiti lielu, vidēju un mazu uzņēmumu.
Foto: pixabay.com
