No šā gada maijā valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem varētu
apturēt 54 nozarēm, liecina izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtie
Ekonomikas ministrijas (EM) grozījumi noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes
skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.
EM norādīja, ka kopš šā gada 6.aprīļa ir pārtraukta
valstī izsludinātā ārkārtējā situācija, tādējādi virkne nozaru, kuru darbība
ārkārtējā situācijā tika apturēta, patlaban var savu saimniecisko darbību
nodrošināt.
Ņemot to vērā, EM aicinās valdību lemt par atbalsta
pārskatīšanu 54 nozarēm.
Valdības pozitīva lēmuma gadījumā, sākot ar maiju uz
valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem nevarēs pretendēt uzņēmumi, kas
nodarbojas ar grants un smilts karjeru izstrādi, kūdras ieguvi,
elektroenerģijas ražošanu, elektroenerģijas tirdzniecību, ūdenssaimniecību,
atkritumu savākšanu, sanitāriju, kā arī dzīvojamo un nedzīvojamo ēku
būvniecību.
No maija valsts atbalsta kritērijiem varētu neatbilst
uzņēmumi, kas nodarbojas ar ceļu un maģistrāļu būvniecību, dzelzceļu un metro
būvniecību, ūdensapgādes sistēmu būvniecību, elektroapgādes un telekomunikāciju
sistēmu būvniecību, hidrotehnisko objektu būvniecību, ēku nojaukšanu,
būvlaukuma sagatavošanu, pētniecisko urbumu veikšanu, elektroinstalācijas
ierīkošanu, kā arī cauruļvadu, apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtu
uzstādīšanu.
No maija atbalstu varētu vairs nesaņemt uzņēmumi, kas
nodarbojas ar galdnieku darbu, grīdas un sienu apdari, krāsotāju un stiklinieku
darbiem, jumta seguma uzklāšanu, kabeļu telekomunikācijas pakalpojumiem,
bezvadu telekomunikācijas pakalpojumiem, pavadoņu telekomunikācijas
pakalpojumiem, datorprogrammēšanu, konsultēšanu datoru pielietojumu jautājumos,
kā arī datoriekārtu darbības pārvaldīšanu.
Atbalstam varētu vairs nekvalificēties uzņēmumi, kas
nodarbojas ar datu apstrādi un uzturēšanu, interneta portālu darbību,
nodarbinātības aģentūru darbību, cilvēkresursu nodrošināšanu, ainavu veidošanu
un uzturēšanu, kombinētiem biroju administratīviem pakalpojumiem, kā arī
kopēšanu, dokumentu sagatavošanu un citām specializētām biroju palīgdarbībām.
No maija valsts atbalstam varētu arī nekvalificēties
uzņēmumi, kas nodarbojas ar informācijas zvanu centru darbību, datoru un
perifēro iekārtu remontu, sakaru iekārtu remontu, sadzīves elektronisko iekārtu
remontu, mājsaimniecības piederumu, mājas un dārzu iekārtu remontu, apavu un
ādas izstrādājumu remontu, kā arī pulksteņu un juvelierizstrādājumu remontu.
Tāpat valdība lems par finansējuma palielināšanu
atbalsta programmai līdz 483,8 miljoniem eiro līdzšinējo 310,8 miljonu eiro
vietā.
Pagājušajā nedēļā valdības sēdē
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosināja domāt par valsts atbalsta
izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem.
Savukārt Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes
Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts atzina, ka patlaban ir
pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem.
“Par atbalsta pasākumu izbeigšanu jādomā brīdī,
kad vīrusa izplatība būs apturēta un vairs nebūs epidemioloģiskie ierobežojumi.
Kamēr ir pandēmija, tikmēr atbalsta pasākumi ir jāsaglabā,” uzsvēra
Latvijas Bankas eksperts.
Foto: pixabay.com
