Latvijā vēja elektroenerģijas
ražošanai nākotnē jānotiek uz tirgus principiem balstītos
plānos un virskompensācija par atjaunojamo energoresursu (AER)
izmantošanu varētu nebūt, otrdien seminārā “Tīras enerģijas
pakete un Nacionālais enerģētikas un klimata plāns –
atjaunojamo energoresursu perspektīvas Latvijā” teica ekonomikas
ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).
Viņš stāstīja, ka Latvijas mērķis
2020.gadā ir no AER saražot 40% elektroenerģijas un sasniegt
aptuveni 10% transporta enerģijā. Tostarp ministrs atzina, ka ar
mērķiem elektroenerģijas ražošanā Latvija tiek galā, bet mērķi
transportā ir lielāks izaicinājums.
Nemiro norādīja, ka Ekonomikas
ministrija kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti ir strādājusi pie
virzieniem, kuros Latvijai attīstīties, lai palielinātu AER
īpatsvaru.
Pēc viņa teiktā, nākotnē varētu
būt attīstāma saules enerģija, kā arī vēja enerģijas
attīstība. “Vēja enerģijas attīstība varētu notikt uz
tirgus principiem balstīto plānos, jo iepriekš ir bijušas
problēmas ar valsts atbalstu un sabiedrībai aktuāla ir obligātā
iepirkuma komponentes likvidēšana,” sacīja ministrs, norādot,
ka nākotnē virskompensācija varētu arī nebūt.
Nemiro norādīja, ka Latvijai ir jādomā
par ilgtspējīgiem mērķiem, piemēram, Latvija skatās uz AER
attīstību, bet ir jāskatās arī uz to, lai atsevišķi nebūtu
jāpārmaksā par energoresursiem.
Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgās
enerģētikas politikas departamenta direktors Andrejs Apaņuks
teica, ka Klimata plāna mērķis ir parādīt virzienu, kurā
Latvija vēlas iet. Tajā ir paredzēta virkne pasākumu saistībā
ar energoefektivitāti ēkās, rūpniecībā, transportā, AER
veicināšanas pasākumi un sabiedrības informēšana.
Viņš minēja, ka AER mērķu
sasniegšanā lielāko ieguldījumu dos siltumapgāde, tādējādi
jāturpina darbs pie katlumāju iekārtu nomaiņas un jaunu
tehnoloģiju izstrādes – saules enerģijas izmantošanas un
siltumapgādes sistēmu izvērtēšanas konkrētās vietās. Tāpat
ir nepieciešams veicināt centrālās siltumapgādes sistēmas
izmantošanu.
Tāpat Apaņuks stāstīja, ka nākamajā
desmitgadē ir jāstrādā pie vēja enerģijas izmantošanas
veicināšanas, jo kopumā līdz 2030.gadam paredzēts, ka vēja
jauda sasniegtu 800 megavatus pašreizējo 70 megavatu vietā.
Pēc viņa minētā, lielākie
izaicinājumi ir transporta sektorā, bet ir virkne iniciatīvu,
piemēram, alternatīvas degvielas infrastruktūras attīstība,
pāreja uz biometāna ražošanu, kā arī transporta kustības
organizēšanas maiņa pilsētās.
Foto: no arhīva
