Latvijā pieaug ilgstošo bezdarbnieku jeb iedzīvotāju, kuri nevar
atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits, ceturtdien intervijā Latvijas Radio
sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Klientu apkalpošanas vadības un
attīstības nodaļas vecākais eksperts Andris Maskaļovs.
“Kopsummā šobrīd ir novērojams kāpums, kā arī
sagaidāms, ka tas turpināsies,” teica Maskaļovs, piebilstot, ka par
ilgstošo bezdarbnieku skaita pieaugumu nākotnē liecina šobrīd NVA uzskaitē
esošo iedzīvotāju skaits, kuri bez darba ir 10 un 11 mēnešus.
Pēc NVA jaunākajiem datiem, 2021.gada februāra beigās
bija reģistrēti kopumā 74 494 bezdarbnieki, tostarp 37 287 bez darba bija līdz
sešiem mēnešiem, bet 18 623 bez darba bija laika periodu no sešiem mēnešiem
līdz vienam gadam, kamēr 13 072 bez darba bija no viena gada līdz trim gadiem,
savukārt 5512 iedzīvotāji bez darba bija trīs un vairāk gadus.
Jau vēstīts, ka Latvijā šogad februāra beigās
reģistrētā bezdarba līmenis sasniedza 8,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju
skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš.
Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis februāra beigās
joprojām bija Rīgas reģionā – 6,1%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā
mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales
reģionā – 16,5%, otro mēnesi pēc kārtas uzrādot straujāko pieaugumu starp
reģioniem mēneša laikā, – par 0,5 procentpunktiem.
Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis februārī pieauga
par 0,2 procentpunktiem, mēneša beigās sasniedzot 8% no ekonomiski aktīvo
iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis kāpa par 0,3
procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8,3%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba
līmenis auga par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 9% no ekonomiski
aktīvo iedzīvotāju skaita.
Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis februārī nemainījās,
saglabājoties 5,9% apmērā no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Foto: pixabay.com
