Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti Latvijai
iesaka veicināt ilgtspējīgu algu kāpumu un darba apstākļu uzlabošanu, lai
noturētu augsti kvalificētu darbinieku palikšanu Latvijā, liecina OECD
izstrādātais ziņojums “OECD Latvijas Prasmju stratēģija: Novērtējums un
rekomendācijas”.
Organizācijas veidotajā ziņojumā skaidrots, ka Latvijā nozīmīga problēma ir
augsti izglītotu darbinieku izceļošana, kas ir atstājusi iespaidu uz prasmju
trūkumu.
Vairākums darba devēju informējuši OECD ekspertus, ka prasmju trūkums ir
būtisks šķērslis ilgtermiņa lēmumiem par investīcijām un šis trūkums ir īpaši
akūts STEM jomās, kā arī profesijās, kas saistītās ar veselības aizsardzību un
sociālo aprūpi.
Atbilstoši starptautiskiem standartiem – Latvijā ir augsts tādu darbinieku
īpatsvars, kuru prasmes veicamajam darbam ir nepietiekamas, un 18% darbinieku
kvalifikācija nav pietiekama, salīdzinot ar 12%, kuru kvalifikācija ir augstāka
par darba veikšanai nepieciešamo.
Eksperti vērš uzmanību tam, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās var spiest
darba devējus pieņemt darbiniekus, kuru prasmes vai kvalifikācija nav
pietiekama darba veikšanai, jo viņi nevar atrast darbiniekus ar atbilstošām
prasmēm un kvalifikācijām. Ziņojumā rakstīts, ka prasmju nelīdzsvarotība
pēdējos gados Latvijai ir liela problēma, un tas ir uzsvērts vairākos
nacionālās rīcībpolitikas plānošanas dokumentos, piemēram, “Latvija
2030”, “NAP 2020”, “Nacionālās industriālās politikas
pamatnostādnes 2014.-2020. gadam”.
Lai to risinātu, eksperti rekomendē atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus,
kuri saskaras ar ierobežojumiem pārejot uz augstām vērtību pievienojošām
aktivitātēm, kā arī atbalstīt šos uzņēmumus savu darbinieku prasmju optimālā
izmantošanā.
Savukārt, lai uzlabotu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, OECD eksperti
piedāvā nostiprināt koplīgumus un palielināt dalību arodbiedrībās, lai
darbiniekiem būtu iespēja vienoties par labākām algām.
Eksperti arī rosina prasmju trūkuma risināšanai iedzīvotāju skaita
samazināšanās kontekstā sekmēt iekšējo mobilitāti un jāpiesaista darbinieki no
ārzemēm, kam ir prasmes, lai strādātu trūkstošajās profesijās.
“Latvijai jādara viss, lai izmantotu esošo prasmju piedāvājumu, radot
labvēlīgus apstākļus iekšējai darbaspēka mobilitātei,” uzsvērts ziņojumā.
Ekspertu ieskatā, Latvijā arī iespējams veidot rīcībpolitikas tādu prasmīgu
ārzemju darbinieku piesaistīšanai, kam ir prasmes, lai strādātu trūkstošajās
profesijās.
Ziņojuma prezentācijas laikā OECD ģenerālsekretāra vietnieks ekonomikas
jautājumos Ludgers Šuknehts uzsvēra, ka Latvija šobrīd īsteno vairākas reformas
prasmju un izglītības jomā, kas ir soļi pareizajā virzienā, lai risinātu
galvenos Latvijas prasmju sistēmas uzdevumus.
Izglītības un zinātnes ministrijā informēja, ka OECD ieteikumi tiks
izmantoti turpmākajā darbā, kopīgi strādājot ar organizāciju un visām
iesaistītajām pusēm pie Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādnēm
2021.-2027.gadam.
Foto: pixabay.com
