Svētdiena, 3. augusts
Augusts
weather-icon
+26° C, vējš 2.6 m/s, D-DA vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Pakalpojuma sniedzēji varētu strādāt ar negatīvu Covid-19 testu, bet tā izmaksas būtu jāsedz pašiem

Parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijā deputāti šodien konceptuāli vienojās atbalstīt iespēju ļaut
pakalpojuma sniedzējiem strādāt ar pašu apmaksātu negatīvu Covid-19 testu,
tomēr tas varētu neattiekties uz veselības un sociālās iestāžu darbiniekiem.

Komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) rosināja
uzlabot opozicionāres Regīnas Ločmeles (S) priekšlikumu, kas ļautu pakalpojuma
sniedzējiem strādāt ar negatīvu Covid-19 testu.

Rancāns piedāvāja likumā noteikt, ka pakalpojuma
sniedzējiem katras darba dienas sākumā jāuztaisa ekspress tests, kura izmaksas
būtu jāsedz pašam darba ņēmējam. Tāpat viņš rosināja šādu normu neattiecināt uz
sociālās aprūpes centriem un veselības aprūpes iestādēm, attiecīgi šajā sektorā
ļaujot strādāt tikai vakcinētām vai infekciju izslimojušām personām.

Konceptuāli pret šo ieceri bija veselības ministra
Daniela Pavļuta (AP) partijas biedrs Mārtiņš Šteins (AP), savukārt pret izmaksu
segšanu no pašu kabatas iebilda deputāti Raimonds Bergmanis (ZZS) un Ivans
Klementjevs (S).

Turpretī deputāti Atis Zakatistovs un Ainars
Latkovskis (AP) atbalstītu obligāto vakcināciju sociālās aprūpes centros un
veselības aprūpes iestādēs, ja arī Saeimas deputātiem vakcinācija tiktu
noteikta kā obligāta.

Rancāns piedāvāja, ka tie pakalpojuma sniedzēji, kuri
nevēlas vakcinēties, varētu pirms darba sākšanas nodot ātro antigēnu testu, lai
nodrošinātu drošu pakalpojuma sniegšanu, taču Veselības ministrijas (VM)
pārstāve Jana Feldmane norādīja, ka antigēnu ātrie testi ir droši tikai
testēšanas brīdī, jo jau pēc pāris stundām persona var kļūt Covid-19 pozitīva
un attiecīgi arī infekcioza.

Tomēr komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka šī ir
politiska izšķiršanās un deputātu atbildība.

Latkovskis skaidroja, ka no 1.augusta Covid-19 testi
Latvijā vairs nav par brīvu, ar izņēmumiem, kurus nosaka Ministru kabinets.
Viņaprāt, Saeimas Juridiskajam birojam jāizdomā, vai likumā nepieciešams
atrunāt, kurš sedz šo ātro antigēnu testu izmaksas. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka
nosakot atsevišķām profesijām obligātu vakcināciju, parlamentāriešiem jāievēro
vienlīdzības princips un arī obligāti jāvakcinējas.

“Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas
vadītājs pauda bažas par to, kā sabiedrība uz to skatīsies, ja deputāti liks
veselības un sociālās aprūpes iestāžu darbiniekiem vakcinēties, taču paši to
nedarīs un varēs veikt testus. “Ja kaut kas deputātiem ir brīvāk atļauts,
tad nevar citiem “piegriezt skrūves”,” teica Latkovskis.

Rancāns piekrita, ka arī deputātiem vajadzētu noteikt
obligātu vakcinēšanos, tomēr viņš norādīja, ka parlamentārieša darbs nav gluži
mediķa vai sociālās aprūpes darbinieka darbs. Viņaprāt, šajā gadījumā konkrētās
nozares netiks diskriminētas, jo abas esot ļoti specifiska un augsta riska grupa.

Komisijas loceklis Zakatistovs piebilda, ka par
vakcīnām maksā valsts un, ja cilvēks nevēlas tās izmantot, tad viņam par savu
naudu “jāpierāda, ka viņam ir tiesības pildīt savus darba
pienākumus”. Viņš arī piekrita Latkovskim, uzsverot, ka nosakot vakcināciju
par obligātu citiem, tas pats jāattiecina uz deputātiem.

Pirms konceptuālā balsojuma Veselības ministrijas
parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP) teica, ka nevar izslēgt, ka kāds
medicīnas sektora darbinieks pametīs darbu, pieprasot sadarbspējīgu
sertifikātu, tomēr sarunas ar veselības aprūpes vadību ļaujot domāt, ka tai
nevajadzētu radīt “pilnīgu katastrofu” vai lielu darbinieku
aizplūšanu.

Tāpat viņš atklāja, ka pirmo vakcīnu esot saņēmuši
gandrīz 90% veselības aprūpes darbinieku, savukārt abas – virs 80%. Vislabākā
vakcinācijas aptvere esot ārstu vidū, kam seko medicīnas mācas, taču mazāka
aptvere esot specializētā un aprūpējošā personāla vidū.

Komisijai saistībā ar šo vēl būs jāizstrādā savs
priekšlikums, par kuru jau nākamajā sēdē varētu balsot parlamentārieši.

Foto: pixabay. com

ZZ.lv bloku ikona Komentāri