Pēdējo trīs gadu laikā vairāk nekā puse uzņēmēju reģionos
mēģinājuši iegūt finansiālu atbalstu biznesa uzsākšanai vai attīstīšanai,
liecina SKDS pētījums. No tiem trešdaļai finansējumu iegūt neizdevās, tādējādi
plānotā saimnieciskā darbība tika iesaldēta vai pilnībā pārtraukta. Un tā ir
tikai aisberga redzamā daļa, jo vēl ir daļa mazo uzņēmumu, kuri, izvērtējot
savas iespējas iegūt finansējumu, pieteikumus aizdevumam neiesniedz vai nemaz
nezina, kur pēc tā vērsties.
No tiem respondentiem, kuri pēdējo trīs gadu laikā ir
mēģinājuši iegūt finansiālu atbalstu savas uzņēmējdarbības uzsākšanai vai
attīstīšanai, lielākā daļa ir bijuši SIA jeb sabiedrības ar ierobežotu
atbildību (52 %), 20 %
zemnieku saimniecības, bet 18 % – pašnodarbinātas personas. Visbiežāk prasītā summa ir līdz
20 000 eiro gan apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, gan investīcijām.
Visbiežāk respondenti pēc aizdevuma vērsušies bankā
(42 %), pārējie – pie nebanku kredītdēvējiem, krājaizdevu sabiedrībām, Lauku
atbalsta dienesta (LAD) un LEADER projektos, rakstījuši projektus grantiem
paši, “Altum” un citur. Tie aptaujātie, kuriem neizdevās iegūt finansējumu kā
biežāko atteikuma iemeslu minējuši nepietiekami kredītnodrošinājumu un
līdzfinansējumu. Lai arī retāk, taču tiek minēti arī citi iemesli –
birokrātiskais slogs, jauns uzņēmums un zemi novērtēta ideja.
Problēma ar finansējuma pieejamību reģionos nav tikai
tāpēc, ka bankas vai citi finansētāji atteiktu aizdevumu – ja bilance vai
bizness nav sakārtots pēc kreditētāja noteiktiem kritērijiem, tad tas ir tikai
pašsaprotami. Vienlaikus reģionos ir daudz mazo uzņēmēju, mājražotāju, kuri,
visticamāk, nekad netiks cauri esošam kritēriju sietam. Vēl viena reģionālas
tautsaimniecības problēma ir banku tehniska nepieejamība – jo tālāk no Rīgas,
jo grūtāk saņemt kredītu bankā. Lai veicinātu Latvijas reģionu konkurētspēju un
ekonomikas izaugsmi, mazinātu emigrācijas riskus, ir nepieciešami jauni,
caurspīdīgi kreditēšanas mehānismi, kas ļautu par sapratīgiem procentiem saņemt
aizdevumus arī maziem uzņēmumiem, informē projekta īstenotāju pārstāve Arnita
Beinaroviča.
“Šobrīd Latvijas reģionos faktiski vienīgie nebanku
sektora aizdevēji ir kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, tomēr arī to darbība
ir ierobežota, nespējot pilnībā apmierināt reģiona uzņēmēju vajadzības. Vienlaikus
citās ES valstīs likumiskas alternatīvā finansējuma formas jau daudziem
uzņēmumiem lauku teritorijās ļāvušas atsperties, kāpinot ražošanas jaudas,
paplašinot piedāvāto pakalpojumu vai produktu portfeli, kā arī modernizējot
procesus. Ja var tepat kaimiņos – Lietuvā, tad vajadzētu varēt arī Latvijā,”
stāsta projekta “Reģiona finanses reģiona uzņēmējdarbībai” vadītāja un
biedrības “Lauku attīstības partnerība” padomes priekšsēdētāja Kristīne
Ragaine-Volnianko.
Viens no faktoriem, kas kavējis jaunu kreditēšanas formu
attīstību, ir izpratnes trūkums visos līmeņos – gan politikas veidotāju, gan
pašu patērētāju vidū par situāciju reģionos. Turklāt nereti alternatīvie
aizdevēji tiek uzskatīti nevis par
pilnvērtīgu finanšu pakalpojumu partneri, kas var sniegt savu labumu finanšu
tirgum kopumā, bet gan par vienkārši lētu un šaubīgu finansējuma avotu.
Lai sekmētu finanšu resursu pieejamību reģionos un
reģionālo attīstību kopumā, būtisks ir valsts un likumdevēju atbalsts – vienots
virziens un attiecīgi izstrādāti instrumenti, kas likumiski ļautu darboties un
izsniegt konkrēti uzņēmējiem un uzņēmējdarbībai paredzētus, komercbankām
līdzvērtīgus aizdevumus arī citiem, alternatīviem aizdevējiem.
Viens
no praktiskiem risinājumiem, kas popularitāti ieguvis citviet pasaulē, ir
aizņemšanās uzņēmējam no uzņēmējam. Piemēram, Lielbritānijā jau 2005. gadā tika
reģistrēta pirmā savstarpējo aizdevumu platforma “Zopa”, vēlāk arī “Funding
Circle”, kas piedāvā alternatīvus aizdevumus vairāk kā 40 000 mazo
uzņēmumu. Pateicoties EFLA projekta “Reģiona finanses reģiona uzņēmējdarbībai”
finansējumam, arī Latvijā ir tapusi pirmā šāda veida publiskā platforma www.segums.lv,
kurā vienuviet varēs atrast informāciju par alternatīviem aizdevumiem reģionu
uzņēmumiem. Vienlaikus mājaslapa
noderēs tiem, kuri jau nodarbojas vai tikai vēl plāno iesaistīties alternatīvo
aizdevumu izsniegšanā reģionu uzņēmējiem.
Pētījums “Finansiāla atbalsta nepieciešamība uzņēmējdarbības uzsākšanai vai
attīstīšanai” pētījums tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas
pētījumu centru SKDS, aptaujājot izlases kārtībā 314 respondentus – fiziskas un
juridiskas personas vecumā no 18 līdz 80 gadiem. Aptaujāto ģeogrāfiskais
pārklājums iekļauj Latvijas novadus ārpus Rīgas. Pētījums veikts ar mērķi
noskaidrot reģiona uzņēmēju vajadzības un iespējas saņemt finansējumu
komercdarbības uzsākšanai vai attīstībai.
Šodien no pullksten 11 līdz 13
tiešraidē iespējams sekot līdzi arī diskusijai: “Kur ņemt naudu Latvijas reģionu
uzņēmējiem: par un pret kooperatīvām krājaizdevu sabiedrībām un citiem
alternatīviem finansētājiem” tiešsaistē https://www.segums.lv/tiesraide/ vai
sabiedriskā medija https://replay.lsm.lv/lv mājaslapā.
Diskusijā piedalīsies:
Nora Dambure, Finanšu
un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Uzraudzības departamenta
direktore
Kristaps Soms, Ekonomikas
ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors
Aija Zitcere, Finanšu ministrijas Finanšu
tirgus politikas departamenta direktore
Pēteris Strautiņš, “Luminor” bankas ekonomists
Kristīne Ragaine-Volnianko, projekta “Reģiona finanses reģiona uzņēmējdarbībai (RFRU) vadītāja,
biedrības “Lauku attīstības partnerība” padomes
priekšsēdētāja
Arnis Kaktiņš, pētījumu centra SKDS direktors
Ēriks Čoders, Allažu
“Saime” KKS valdes
priekšsēdētājs un biedrības “Krājaizdevu
apvienība” (KAA) valdes priekšsēdētājs
Vents Armands Krauklis, Valkas
novada domes priekšsēdētājs un KKS Ziemeļvidzeme izveides iniciators
Jānis Livčāns, Zosēnu
KKS valdes priekšsēdētājs
Dāvis Volksons, SIA “Damson”,
zīmola “Rorbo siltās grīdas” valdes
loceklis
Jānis Zilvers, zemnieku saimniecības “Pīlādži” īpašnieks.
Diskusiju
moderēs žurnālists Jānis Domburs.
Konference-diskusija
tapusi sadarbībā ar “Reģiona finanses reģiona uzņēmējdarbībai” ELFLA projektu,
kura ietvaros ir pētīti risinājumi alternatīviem aizdevumu pakalpojumiem
uzņēmējiem Latvijas reģionos.
Foto: publicitātes
