Sociālā uzņēmuma statusu plāno piešķirt tikai tādiem uzņēmumiem,
kuriem nav nodokļu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro, nav pasludināts
juridiskās personas maksātnespējas process un kuri neatrodas likvidācijas
stadijā, liecina valdībā atbalstītie grozījumi, par kuriem vēl jābalso Saeimā.
Tāpat šie grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā paredz, ka
šāds statuss pienāktos tikai tiem uzņēmumiem, kuriem saimnieciskā darbība nav
apturēta vai pārtraukta.
Turklāt sociālā uzņēmuma statusu varēs iegūt uzņēmumi,
kuri nav administratīvi sodīti par būtisku pārkāpumu nodokļu jomā, ja tas
saistīts ar informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem iesniegšanas termiņa
neievērošanu, vai arī darba tiesisko attiecību jomā, ja tas saistīts ar darba
līguma nenoslēgšanu rakstveida formā vai valsts noteiktās minimālās mēneša
darba algas nenodrošināšanu.
Reizē šādu statusu nevarēs iegūt atšķirīgas attieksmes
aizlieguma pārkāpšanas gadījumā, kā arī darba aizsardzības jomā, ja pārkāpums
saistīts ar darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu, kura rezultātā
nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve.
Tāpat šādu statusu nevarēs iegūt, ja uzņēmums sodīts
saistībā ar pārkāpumu, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un
veselībai, kā arī par būtisku pārkāpumu patērētāju tiesību aizsardzības jomā un
sociālā uzņēmuma darbības jomā.
Uzņēmums nevarēs pretendēt uz sociālā uzņēmuma statusu
arī tad, ja tas pēdējā gada laikā izdarījis būtisku pārkāpumu negodīgas
komercprakses, reklāmas vai sociālā uzņēmuma darbības jomā vai arī citu būtisku
pārkāpumu, kas radījis vai varēja radīt kaitējumu mērķa grupas personai.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (PCL; KPV LV)
atzīmē, ka sociālajam uzņēmumam ir tiesības saņemt grantus, līdz ar to ir jābūt
pilnīgai pārliecībai, ka piešķirtais finansējums ir godprātīgi izlietots,
nodarbinot mērķa grupas un maksājot atbilstošu atalgojumu. “Svarīgi, lai
nerastos šaubas par negodprātīgu līdzekļu novirzīšanu neatbilstoši sākotnēji
iecerētajiem mērķiem un sociālo uzņēmumu būtībai,” uzver ministre.
Likumprojektā paredzēts arī paplašināt Labklājības
ministrijas tīmekļvietnē publicējamo informatīvo materiālu klāstu ar sociālās
ietekmes izvērtēšanas vadlīnijām un precizēt Sociālo uzņēmumu komisijas
funkcijas, nosakot, ka turpmāk tā sniegs atzinumu tikai par pretendenta
atbilstību sociālā uzņēmuma darbības nozīmībai un būtībai.
Sabiedriskā labuma organizācijām plānots atļaut
dibināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību ar nosacījumu, ka tā sešu mēnešu
laikā no dibināšanas brīža iegūs sociālā uzņēmuma statusu.
Vienlaikus arī plānots precizēt sociālā uzņēmuma
definīciju, nosakot, ka radītai sociālai ietekmei jābūt nozīmīgai. Turklāt
likumprojekts nošķir trīs sociālā mērķa sasniegšanas veidus – sociālās
atstumtības riskam pakļauto personu nodarbinātība, dzīves kvalitātes uzlabošana
sabiedrības grupām, kuru dzīvi ietekmē sabiedrībai būtiskas problēmas, citu
sabiedrībai nozīmīgo darbību veikšana, kas rada ilgstošu pozitīvu sociālo
ietekmi.
Labklājības ministrija vērš uzmanību, ka, saskaņā ar
Sociālā uzņēmuma likumā noteikto kārtību, pieteikumus sociālā uzņēmuma statusa
piešķiršanai izskata Sociālo uzņēmumu komisija un lēmumu par statusa
piešķiršanu pieņem Labklājības ministrija. Patlaban Sociālo uzņēmumu reģistrā
ir 167 sociālie uzņēmumi.
Foto: no arhīva
