Lai nodrošinātu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem,
plānots uzņēmējiem paredzēt nodokļu brīvdienas līdz trim gadiem, šodien pēc
vadības grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam koronavīrusa izraisītās
slimības Covid-19 radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai žurnālistiem
sacīja tās vadītājs finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Darba grupa šodien sanāca un skatīja trīs jautājumus:
par nodokļu brīvdienu pagarināšanu, valsts apmaksātām slimības lapām un
“Altum” kredītgarantiju programmu.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva
Jaunzeme teica, ka likums patlaban paredz nodokļu brīvdienas līdz vienam gadam,
bet tagad plāno izstrādāt grozījumus, kas ļaus to darīt līdz trim gadiem.
Nosacījumi, lai piešķirtu nodokļu brīvdienas, tiks
saglabāti, uzsvēra Jaunzeme. VID vērtēs uzņēmuma līdzšinējo nodokļu nomaksu,
turklāt dienests pieprasījumus izskatīs individuāli nevis automātiski. Jaunzeme
apliecināja, ka viņa ir novirzījusi papildu cilvēkus, kuri strādās tieši ar nodokļu
brīvdienu piešķiršanas izvērtēšanu.
Kā ziņots, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV)
uzdevumā izveidota vadības grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam
koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radīto ekonomisko seku operatīvai
novēršanai, aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta preses sekretārs
Sandris Sabajevs.
Kariņš skaidroja, ka mērķis ir pēc iespējas ātrāk
piedāvāt uzņēmējiem un darba ņēmējiem tādus risinājumus, kas būtiski atvieglotu
globālās pandēmijas radītās īstermiņa ekonomiskās problēmas, neizbeidzot
uzņēmējdarbību un neatlaižot darbiniekus. Premjers solīja risinājums radīt
ciešā sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām un ņemot vērā darbinieku intereses.
Vadības grupā pie risinājumiem strādās Latvijas
Bankas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un
rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Ekonomikas
ministrijas, Ministru prezidenta biroja, Valsts ieņēmumu dienesta un valsts
attīstības finanšu institūcijas “Altum” pārstāvji.
Kā ziņots, Kariņš 13.martā tikās ar Latvijas Bankas
prezidentu Mārtiņu Kazāku un nozaru ministriem, lai spriestu par Covid-19
ietekmes mazināšanu uz Latvijas tautsaimniecību. Pēc tikšanās tika paziņots, ka
Covid-19 ietekmes mazināšanai uz ekonomiku valsts dažādu finanšu instrumentu
veidā uzņēmumiem atvēlēs līdz miljardam eiro.
Premjers uzsvēra, ka Covid-19 negatīvā ietekme uz
pasaules un arī Latvijas ekonomiku, ticamākais, būs īslaicīga, proti, vienu
līdz divus mēnešus. Vienlaikus Kariņš atzina, ka patlaban notiekošais nav
salīdzināms ar finanšu krīzi, kādu piedzīvojām pēc 2008.gada. “Salīdzinot
ar 2008.gadu, patlaban esam labā situācijā, jo šī nav strukturāla krīze ar
pārmērīgiem parādiem,” piebilda premjers.
Tāpat Kariņš paziņoja, lai palīdzētu uzņēmumiem, kuru
darbību negatīvi ietekmējusi Covid-19 izplatība, valsts būs gatava palīdzēt,
dažādiem finanšu instrumentiem veltot līdz miljardam eiro.
Daļa šo Valsts kasē esošo līdzekļu uzņēmumiem būs
pieejami caur “Attīstības finanšu institūciju “Altum””
(“Altum”) un banku programmām, piemēram, kā kredītu garantijas, lai
palīdzētu uzņēmumiem ar īslaicīgu apgrozījuma kritumu. Pēc Kariņa teiktā,
jautājums par “Altum” programmas aktivizēšanu tiks skatīts jaunnedēļ
Ministru kabineta sēdē.
Reirs papildināja, ka kopumā ar Valsts kases
līdzekļiem uzņēmumiem plānots nodrošinot ne tikai kredīta garantijas, bet arī
eksporta garantijas, tāpat šis valsts atbalsts paredz nodokļu brīvdienas
uzņēmumiem un valsts līdzdalību slimības lapu apmaksā. Līdzšinējās aplēses
liecina, ka Covid-19 dēļ izsniegto slimības lapu finansiālā ietekme ir 200
miljoni eiro.
Vaicāts par nozarēm, kurām tiks paredzēts valsts
atbalsts, Reirs uzsvēra, ka patlaban ar grūtībām saskaras tūrisma, ēdināšanas
un izmitināšanas nozares, bet valsts palīdzība tiks sniegta visiem, kam tāda
radīsies.
Tāpat vēstīts, ka Covid-19 izplatības mazināšanai
Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē sestdien nolemts par papildu
ierobežojumiem, tostarp, no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz
14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu
pasažieru pārvadājumi.
Tāpat noteikts, ka līdz 14.aprīlim, sporta, izklaides,
kultūras un citām atpūtas vietām darbu jābeidz līdz plkst.23. Neatkarīgi no
apmeklētāju skaita aizliegti arī visi sabiedrībai publiski pieejami svētku,
piemiņas, izklaides, kultūras, sporta, atpūtas pasākumi, kas tostarp notiek
naktsklubos un diskotēkās, kā arī aizliegtas sapulces, gājieni, piketi un
reliģiskās darbības veikšanas pulcējoties.
Tāpat nolemts ierobežot neorganizētu pulcēšanos
kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās līdz vairāk
nekā 50 cilvēkiem vienlaikus.
Pēc šīs sēdes Latvijas Darba devēju konfederācija
(LDDK) aicināja iespējami ātri rast risinājumus uzņēmēju atbalstam. “LDDK
respektē valdības lēmumu, jo liels skaits saslimušo radītu daudz lielāku
ietekmi uz ekonomiku, nekā šādi ierobežojumi, kas var būtiski palēnināt vīrusa
izplatību,” aģentūrai LETA sacīja LDDK ģenerāldirektore Līga
Meņģelsone.
Vienlaikus LDDK ģenerāldirektore aicināja iespējami
ātri rast risinājumus uzņēmēju atbalstam – iespēju atbalstīt nodokļu
iesaldēšanu, par kredītu atmaksu, pārskatu iesniegšanu, darbnespējas lapām
u.c.
Foto: pixabay.com
