Nodarbinātības padome vienojusies
īstenot atbalsta programmas pilotprojektu Covid-19 dēļ bez darba
palikušo iedzīvotāju mācībām, pavēstīja Ekonomikas
ministrijas (EM) pārstāvji.
Šonedēļ uz pirmo sēdi sanāca
Nodarbinātības padome jaunajā sastāvā – ekonomikas ministrs
Jānis Vitenbergs (NA), izglītības un zinātnes ministre Anita
Muižniece (JKP) un labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP), kā
arī attiecīgo ministriju augstākās amatpersonas.
Vitenbergs pauda, ka Covid-19 krīze ir
radījusi negatīvu ietekmi uz darba tirgu, tāpēc ir nepieciešami
tūlītēji un visaptveroši pasākumi to novēršanai. Neskatoties
uz to, ka bezdarba rādītāji kopš pandēmijas sākuma strauji
krītas, reģistrētā bezdarba līmenis pašlaik veido 7,5% – tas ir
resurss, kas jāintegrē Latvijas darba tirgū.
“EM ir izvirzījusi mērķi gada
laikā veicināt sabiedrības attieksmes maiņu par pieaugušo
izglītības lomu mūsdienu mainīgajā ekonomikā, kā arī motivēt
uzņēmējus veikt ieguldījumus cilvēkkapitāla attīstībā,
tādējādi nodrošinot eksportspējīgās nozares ar darbaspēku un
veicinot tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanu un indivīda līmenī
– iespēju palielināt ienākumus,” pauda Vitenbergs.
Turpinot darbu pie iepriekš sāktajām
aktivitātēm – koordinētas rīcības nodarbinātības sekmēšanai
un prasmju attīstībai sabiedrībā – Nodarbinātības padome
vienojās šā gada laikā sākt jaunu mācību pilotprojektu –
Nākotnes prasmju iniciatīvu, kuras mērķis būs nodrošināt
bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām
personām neformālās tiešsaistes izglītības programmas apguves
atbalstu jomās, kas veicinās to konkurētspēju un pārkvalifikāciju
uz augstas pievienotās vērtības nozarēm.
Atbalsta programmas ietvaros atbalstu
plānots sniegt Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumu
rezultātā darbu zaudējušām vai dīkstāvē esošām personām.
Sanāksmes laikā labklājības ministrs
aicināja ministriju ekspertus pēc iespējas ātri izstrādāt
nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus, lai šo programmu varētu
sākt jau rudens mēnešos.
Tikšanās laikā EM iezīmēja
cilvēkkapitāla lomu ekonomikas transformācijas procesā, tostarp
iezīmējot digitalizācijas nozīmi nākotnes darba tirgus
attīstībā. Lai pārorientētos, sabiedrībai un ekonomikai
nepieciešamas atbilstošas prasmes. Latvijas izaugsmei vidējā
termiņā ir būtiski virzīties uz zināšanās balstītu ekonomikas
modeli, kurā noteicošā loma ir nozaru produktivitātei un
tehnoloģijām, tādēļ vitāli svarīgi ir nodrošināt
nepārtrauktu iedzīvotāju zināšanu un prasmju pilnveidošanu, kā
arī jaunu zināšanu un prasmju apgūšanu, klāstīja ministrijā.
Tāpat EM pārstāvji sanāksmē
uzsvēra, ka funkcionālas pieaugošo izglītības sistēmas izveide
ir vitāls priekšnosacījums sociālekonomiskās paradigmas
pārmaiņām, Covid-19 radīto seku mazināšanai, mazkvalificēto
īpatsvara samazināšanai, nepārtrauktai prasmju, tostarp digitālo
prasmju, un iemaņu apgūšanai, kas ir vai tiks pieprasītas
nākotnes darba tirgū, nodrošinot pēc krīzes augošās nozares ar
nepieciešamajiem cilvēkresursiem.
“Izglītības un zinātnes
ministrijai viens no galvenajiem darbiem ir pieaugušo izglītības
sistēmas sakārtošana. Esam ieskicējuši būtiskākos veicamos
uzdevumus nākamajiem gadiem, lai veidotu vienotu pieaugušo
izglītības sistēmu. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi
iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni var risināt vidējās
kvalifikācijas darbaspēka nepietiekamību, tādēļ nepieciešams
veicināt iedzīvotāju iesaisti pieaugušo izglītībā, padarot to
par pašsaprotamu procesu, nodrošinot elastīgu mācību programmu
piedāvājumu atbilstoši darba tirgus pieprasījumam,” sanāksmē
pavēstīja Muižniece.
EM arī atzīmēja, ka dažādu
tehnoloģiju un inovāciju plašāka izmantošana ikdienā palielina
kvalificēta darbaspēka pieprasījumu. Visi ministri uzsvēra
mūžizglītības lomu iedzīvotāju konkurētspējas un labklājības
sekmēšanā, un nepieciešamību sekmēt mērķētu iedzīvotāju
iesaisti pieaugušo izglītības aktivitātēs, tostarp Eiropas
Savienības līdzfinansētās mācību programmās.
Augustā EM īstenos sabiedrības
informēšanas kampaņu, lai veicinātu iedzīvotāju un darba devēju
izpratni par mūžizglītības un pieaugušo izglītības lomu
mūsdienu mainīgajā ekonomikā, kā arī motivētu iedzīvotājus
mācīties visas dzīves garumā, bet uzņēmumiem veikt ieguldījumus
darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanā.
Tāpat sanāksmes laikā ministri
vienojās turpināt darbu pie izglītības kvalitātes monitoringa
sistēmas attīstības – ja šobrīd jau tiek apkopota informācija
par augstskolu absolventu turpmākajām darba gaitām un ir sākts
arī profesionālās izglītības iestāžu absolventu monitorings,
tad nākotnē būtu izvērtējama sistēmas paplašināšana ar
pieaugušo izglītības kvalitātes mērījumu veikšanu.
Sanāksmes noslēgumā EM informēja, ka
šovasar plānots pabeigt darbu pie interaktīvas digitālas darba
tirgus prognožu informācijas sistēmas izveides, kurā tiks
integrēti EM darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognožu dati un
Nodarbinātības valsts aģentūras darbaspēka pieprasījuma
īstermiņa prognožu dati, kā arī izvērsta informācija par esošo
situāciju darba tirgū – esošo darbavietu skaitu un pieejamām
vakancēm, darba meklētāju skaitu, kā arī atalgojuma līmeni
profesijās.
Darba tirgus prognožu platforma ir
viens no Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas
ieviešanas soļiem Latvijā, tā ļaus nodrošināt ātrāku un
apsteidzošu informāciju par nākotnes darba tirgus vajadzībām
nodarbinātības un izglītības politikas veidotājiem,
mācīties/studēt gribētājiem un izglītības iestādēm,
uzņēmējiem, kā arī citām izglītības piedāvājuma veidošanā
iesaistītajām pusēm.
Nodarbinātības padome trīs ministru –
ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības – sastāvā
tika izveidota 2016.gadā, lai veicinātu izmaiņas darba tirgū,
nodrošinot tautsaimniecībai nepieciešamos speciālistus tādējādi
sekmējot ekonomikas izaugsmi. Padome ir koleģiāla neformāla
ministru diskusiju platforma. Padomes mērķis ir saskaņot
starpresoru sadarbību darba tirgus reformu plānošanā, izstrādē,
ieviešanā un uzraudzībā un tādējādi mazināt neatbilstības
Latvijas darba tirgū. Īpašu uzmanību Nodarbinātības padome ir
pievērsusi jautājumiem par ieguldījumu cilvēkkapitālā
darbaspēka prasmju attīstībai.
Foto: no arhīva
