Darbību apturējušās “PNB bankas” jaunie īpašnieki vēlas
ieguldīt kredītiestādē 146 miljonus eiro, liecina svētdienas vakarā bankas
interneta mājaslapā publicētais paziņojums.
Iepriekš medijs “Politico” vēstīja, ka
miljardieris Rodžers Tamrazs, kurš kopā ar citiem investoriem iegādājies
“PNB bankas” akcijas no Krievijas finansista Grigorija Guseļņikova un
viņa ģimenes locekļiem, ir gatavs ieguldīt bankā 176 miljonus eiro. Tomēr “PNB
bankas” Komunikācijas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce aģentūrai LETA
apliecināja, ka summa, kuru īpašnieki vēlas ieguldīt bankā, ir 146 miljoni
eiro.
“PNB bankas” mājaslapā ievietotajā
paziņojumā teikts, ka uzreiz pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojuma par
bankas darbības apturēšanu tā vērsās ECB un Eiropas Vienotā noregulējuma valdē
(Single Resolution Board) (SRB) ar lūgumu saņemt pilnu lēmuma tekstu, lai
varētu analizēt tā pamatojumu. ECB pamatotu atbildi neesot sniegusi, taču SRB
apgalvojusi, ka vispirms nepieciešams tikt skaidrībā, kuras lēmuma daļas drīkst
atklāt pašai “PNB bankai”.
Bankas īpašnieku un vadības paziņojumā atkārtots
iepriekš paustais, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ceturtdien
pieņemtais lēmums ir vērtējams kā negaidīts. FKTK būs jāpamato, uz kādiem
apsvērumiem tā balstījās, nosakot noguldījumu nepieejamību, teikts bankas
paziņojumā.
Bankas jaunie īpašnieki un valde esot apņēmušies
apstrīdēt jebkādas Latvijas tiesās vērstās prasības kredītiestādes atzīšanai
par maksātnespējīgu un pieprasīt, lai šajā saistībā Latvijas tiesas vadītos pēc
Eiropas Kopienu tiesas norādījumiem saskaņā ar Eiropas tiesību normām.
Bankas valde un īpašnieki arī atgādina par ārējo
novērotāju konstatētajām Latvijas finanšu sektora nepilnībām un norāda, ka
Latvijas un Eiropas amatpersonas ir atbildīgas par to, lai banku sektoru
regulējošā sistēma baudītu uzticību. Bankas īpašnieku un valdes paziņojumā arī
paustas bažas par to, ka pret viņu kredītiestādi ir vērojama atšķirīga
attieksme, kāda neesot ne pret vienu citu līdzīgu banku Latvijā vai citviet
Eiropā.
Bankas īpašnieki un vadība pauž pārliecību, ka
kredītiestādes darbs var tikt turpināts un tas nāktu par labu vairāk nekā 100
000 bankas noguldītāju, 500 darbiniekiem un viņu ģimenēm, kā arī visai Latvijas
valstij un tās nodokļu ieņēmumiem.
Arī miljardieris Tamrazs “Politico”
norādījis, bankas finansiālai stabilitātei tūlītēji draudi nepastāv. Pēc viņa
teiktā, bankas kapitāls bijis mazāks par normu jau kopš 2017.gada, tomēr tā
turpinājusi darboties. Tagad viņam vajagot vairāk laika, lai sagatavotu
dokumentus, kas nepieciešami, lai ECB viņu apstiprinātu par bankas akcionāru.
“Mēs lūdzam tikai 90 dienas,” telefonintervijā “Politico”
teicis Tamrazs.
Tamrazs arī paudis cerību, ka Latvijas politiķi viņam
palīdzēs iegūt nepieciešamo pagarinājumu, jo “tā ir 25 gadus veca
kompānija un no tās ir atkarīgas 500 [bankas darbinieku] ģimenes”.
Miljardieris arī solījis, ka atteiksies no visām
tiesvedībām, kas tika sāktas Guseļņikova laikā, un piebildis, ka vēlas labas
attiecības ar regulatoriem.
“Mēs neesam ieinteresēti prasībās tiesā. Es gribu
mieru,” teicis Tamrazs.
ECB preses pārstāvis atteicies sniegt komentāru,
raksta “Politico”.
Tas arī vēsta, ka Guseļņikovs solījis turpināt
tiesāties ar Latvijas valsti kā privātpersona, kā arī joprojām apsūdz
ECB un Latvijas regulatorus ļaunprātībā.
“Teorētiski banku var atjaunot, taču
ECB labāk gribēs pilnībā norakt [Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra]
Rimšēviča kaunpilno stāstu,” teikts Guseļņikova elektroniskajā vēstījumā,
ko saņēmis “Politico”.
Kā ziņots, no ceturtdienas, 15.augusta, pulksten.21 ir
apturēta “PNB bankas” darbība. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu
bankas līdzekļu aizplūšanu.
ECB kā “PNB bankas” tiešais uzraugs
15.augustā nolēma atzīt “PBN banku” par tādu finanšu iestādi, kas ir
nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma
valde pieņēma lēmumu neveikt “PNB bankas” noregulējumu, kas nozīmē
neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties
par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, Finanšu un kapitāla tirgus
komisijas (FKTK) padome ārkārtas sēdē nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu
sniegšanu “PNB bankā” un lēma par noguldījumu nepieejamību.
ECB kā “PNB bankas” tiešais uzraugs pieņēmis
šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības, un
izvērtējot bankas finansiālo situāciju.
Šogad jūnija beigās bankas pārstāvji informēja, ka ASV
un Eiropas investoru grupa iegādājusies 60% “PNB bankas” akciju,
jauno akcionāru neatklājot. Taču Latvijas Televīzija vēstīja, ka viens no
jaunajiem bankas īpašniekiem ir miljardieris Tamrazs. 1940.gadā Ēģiptē
dzimušais Tamrazs ir ASV pilsonis. Viņa biznesa aktivitātes visvairāk
saistītas ar naftas un gāzes sektoru un banku jomu Tuvajos Austrumos, taču viņš
darbojies arī citur pasaulē.
Savukārt FKTK priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale
paziņojusi, ka FKTK ieskatā “PNB bankas” akciju pārdošanas
darījums nav pabeigts līdz galam.
Starptautiskais investīciju strīdu izskatīšanas centrs
(International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) izskata
2017.gadā iesniegto “PNB bankas”, Grigorija Guseļņikova un viņa
ģimenes locekļu prasību pret Latvijas valsti par “negodīgu, patvaļīgu,
nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvu pieeju, ko attiecībā pret banku
īstenojušas Latvijas iestādes”.
Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās sūdzības, banka un
tās akcionāri prasībā ICSID no Latvijas vēlas piedzīt zaudējumus, kas bankai
radušies valsts “nelikumīgo darbību vai bezdarbības” rezultātā.
Sūdzībā lēsts, ka zaudējumi varētu sasniegt simtiem miljonu eiro, taču
konkrētas summas nav uzrādītas.
Prasība pamatota ar to, ka “Latvijas institūciju,
amatpersonu un pārstāvju nelikumīgas darbības un bezdarbība “Norvik
bankai” (“PNB bankas” iepriekšējais nosaukums) un tās akcionāriem
radījusi zaudējumus prasības iesniedzēju būtiskajām investīcijām Latvijas
banku un enerģētikas sektoros”, kas esot Apvienotās Karalistes un
Latvijas starpvaldību līguma par investīciju veicināšanu un aizsardzību
pārkāpums.
Prasībā bankas akcionāri uzstāj, ka kopš 2015.gada
decembra banka izjutusi “nesamērīgu, nepamatotu un nepārtrauktu spiedienu
no Latvijas valsts institūcijām un amatpersonām, tostarp FKTK. FKTK tiek
pārmesta vairākkārtēja kapitāla atbilstības likmes paaugstināšana, “prasībām
kļūstot nesaprātīgām, nesamērīgām un augstākām, nekā kopumā tiek prasīts
Latvijas banku sektorā un Eiropas Savienības Kapitāla prasību
4.direktīvā”, “nesaprātīga un kaitnieciska rīcība pret bankas aktīvu
vērtības samazināšanu” un vairākkārtēju auditu veikšana, kā arī būtisku
ierobežojumu bankas darbībai noteikšana.
Bankas akcionāri prasībā ICSID norāda, ka tādi
regulatora pasākumi ir saglabāti un/vai pastiprināti, ņemot vērā norādes, ko
devusi “ļoti augsta līmeņa, augsta ranga Latvijas amatpersona, kas
saistīta ar finanšu sektoru un kurai ir ietekme un morāla vara pār FKTK”.
Iepriekš medijos izskanējis, ka šī amatpersona ir
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, tomēr prasībā konsekventi
aprakstītas situācijas ar šo “augsta ranga amatpersonu”, neminot tās
vārdu. Savukārt bijušais bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels ziņu
aģentūrai AP iepriekš apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot
Rimšēvičs.
Rimšēviča vārds izskan tikai vienā prasības epizodē,
kas attiecas uz 2017.gada 24.aprīli, kad Rimšēvičs esot devis rīkojumu
“Norvik bankas” valdes priekšsēdētājam Bramvelam apturēt sarunas par
iespējām veikt maiņas darījumu ar uzņēmuma Krievijā “Norvik Bank
Russia” akcijām pret Krievijas bankas “Sberbank” Ukrainas
meitasbankas akcijām.
“Pārkāpjot savas pilnvaras, bankas prezidents no
Guseļņikova kunga pieprasīja apņemšanos atturēties no investīcijām
“Sberbank Ukraine”, kam nav nekāda attaisnojuma un viņam nav nekādas
likumīgas varas pār Guseļņikova kungu,” lasāms prasībā. Tajā teikts, ka šī
augsta ranga amatpersona vairākkārt tieši un caur vidutājiem pieprasījusi
kukuļus no Guseļņikova, kurš tos neesot maksājis.
Foto: bnn-news.com
