Svētdiena, 3. augusts
Augusts
weather-icon
+26° C, vējš 2.6 m/s, D-DA vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Prognozē patēriņa cenu kāpuma turpināšanos un došanos "dziļāk nejaukas inflācijas posmā"

Patēriņa cenu kāpums tuvākajos mēnešos Latvijā turpināsies, prognozēja banku analītiķi, komentējot ceturtdien publiskotos
datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju
Latvijā pieauga par 0,3%, bet gada laikā – šogad jūnijā salīdzinājumā ar
2020.gada jūniju – patēriņa cenas palielinājās par 2,7%. Vienlaikus 12 mēnešu
vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā
pieauga par 0,4%.

“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis
Gašpuitis norādīja, ka inflācijas kāpums jūnijā bija salīdzinoši
rāms, salīdzinājumā ar lēcienu, kāds gaidāms nākamajā mēnesī – jūlijā.
“Ilgāka termiņa tendence iezīmējās jau gada sākumā un notiekošais
nepārsteidz. Šobrīd mēs dodamies arvien dziļāk sakāpinātas un nejaukas
inflācijas posmā, kad regulāri pienāks ziņas par cenu pieaugumu, radot
viļņošanos sabiedrībā,” viņš sacīja.

Vienlaikus Gašpuitis pauda izpratni par to, ka pēc
zemas inflācijas posma, notiekošais rada pieaugošu rezonansi, jo ietekmē
pirktspēju, kas nenoteiktības apstākļos pastiprina stresu.

“Izmaiņu krasumu veido arī tas, ka pērn daudzos
segmentos cenas burtiski sabruka, īpaši energresursiem. Šobrīd tās pārlec
iepriekšējo līmeni un tā veidojas milzīgais pieaugums. Ja pērn cenas
nemazinātos, bet pie normāla scenārija turpināt pieaugt, pašreizējais kāpums
būtu mazāk šokējošs. Sliktā ziņa, ka kāpums ir straujš un joprojām veidojas
apstākļi tam, lai energoresursu cenas turpinātu augt. Tomēr nevar izslēgt arī
to, ka kādā mirklī tās var atkal sarukt,” sacīja Gašpuitis.

Viņš arī minēja, ka tuvākajā laikā varētu būtiski
sadārdzināties pārtikas cenas. “Apstākļi pārtikas sadārdzinājumam veidojās
jau pirms Covid-19 krīzes, piemēram, Āfrikas cūku mēra plosīšanās Ķīnā, ASV un
Ķīnas tirdzniecības strīdi. Šobrīd klāt nāk faktori, kas skar iepriekšējo
ierobežojumu ietekmi uz ražošanu un darbinieku pieejamību, kā arī piegādes ķēžu
traucējumi un augošās produktu transportēšanas izmaksas,” skaidroja
Gašpuitis.

Tāpat “SEB bankas” ekonomists minēja, ka
sausums un spekulācijas ir cēlušas izejvielu cenas, bet energoresursu kāpums ir
licis strauji augt ražotāju cenām. “Tomēr ne vienmēr uzskaitītie faktori
uzreiz nozīmē gala cenas kāpumu, jo sadārdzinājums var tikt jau iecenots
iepriekš, vai visā ķēdē līdz patērētājam var izlīdzināties,” pauda
Gašpuitis.

Viņš arī atzīmēja, ka, ekonomikai atdzīvojoties, viena
no lielākajām problēmām varētu būt darbinieku pieejamība pārtikas nozarē
pasaulē, kas sekmē algu kāpumu un daļēji ietekmē preču cenu veikalos. Tāpat
algu un attiecīgi izmaksu kāpums turpināsies pakalpojumos.

“Aktuālākais jautājums ir, cik augstu inflācija
kāps un cik ilgi šādā stāvoklī tā noturēsies. Globālo centrālo banku vadītāju
skatījums joprojām ir samērā relaksēts. Eiropas Centrālās bankas vadītāja
Kristīne Lagarda norāda, ka vērojamais kāpiens ir īslaicīgs un balstās bāzes
efekta, pārejošu faktoru un enerģijas cenu pieauguma kombinācijā. Ir skaidrs,
ka vēl paies vairāki ceturkšņi līdz pieprasījums un piedāvājumu
nostabilizēsies, tik pieregulēti globālie stimuli un pārvarēti pārrāvumi. Uz
gada beigām varēsim jau novērtēt vairāk, kuri faktori ir pārejoši, bet kuri
kļuvuši noturīgi,” sacīja Gašpuitis.

Viņš arī minēja, ja pieņēmumi par faktoru pārejamību
ir pareizi, augstākais inflācijas punkts Latvijā varētu būt gada beigās,
uzkāpjot nedaudz virs 4% robežas. Savukārt turpmāk temps varētu normalizēties,
bet tāpat nozīmēs inflācijas turpināšanos.

“Valdības spēja ietekmēt vērojamo cenu kāpumu ir
minimālas. Tādēļ pretpasākumi un cenu kontrole produktiem ieviesti netiks. Ļoti
iespējams, ka varētu tikt piebremzētas, ja radīsies, tarifu pieauguma idejas.
Taču atbalsta pasākumi mazākturīgākajiem gan būtu jāizsver. Vērojamais cenu
kāpums ir daļa no krīzes un atbalsta pasākumu blakņu rezultāts. To nāksies
izdzīvot,” uzsvēra Gašpuitis.

“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmēja, ka patēriņa cenu kāpums Latvijā turpināsies.
“Gada inflācija jūlijā ir kļuvusi vēl lielāka, jo patēriņa grozā
“iekrīt” gāzes cenu kāpums, kas ir mērāms pat desmitos procentu
atkarībā no produkta un tā patēriņa katrā mājsaimniecībā, bet nav noticis nekas
ļoti dramatisks, notiek atgriešanās pie pirmspandēmijas cenu līmeņa, ar
niansēm,” viņš minēja, piebilstot, ka šogad jūnijā gāze mājsaimniecībām
bija par 20,6% lētāka nekā pirms diviem gadiem.

Viņš arī norādīja, ka pēc jūlija galvenajām produktu
grupām krasi cenu lēcieni nav gaidāmi. Iespējams, ka cenas pieaugs elektronikai
un sadzīves tehnikai. “Elektronikas ražotāji ceļ cenas, jo apmēram par
desmito daļu ir augušas vidējās komponentu iepirkšanas izmaksas. Sadzīves
tehnikas ražotājiem būs jākompensē gan elektronikas, gan metāla dārdzība. Taču
šo produktu cenas ilgstoši ir bijušas drīzāk lejupejošas, jo īpaši mērot
attiecībā pret kvalitāti un sniegumu. Ledusskapju un televizoru cenu kāpums
sociālo krīzi neradītu,” pauda Strautiņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nopietni būtu uztverams
straujā pārtikas cenu kāpuma risks, ja vien tāds būtu. “Lauksaimniecības
tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe 5.jūnijā teica, ka gaidāms
“straujš un šokējošs” cenu kāpums pārtikai, atsaucoties uz enerģijas
un algu izmaksu kāpumu. Šāda ziņa rada nevajadzīgu stresu. Enerģijas cenas attiecībā
pret pandēmijas zemāko punktu pieaug, taču nav augstas attiecībā pret
vēsturisko līmeni. Algu kāpums sadārdzina pārtiku, taču vienlaikus uzlabo tās
pirktspēju,” skaidroja Strautiņš.

Viņš arī atzina, ka starptautiski tirgojamo pārtikas
izejvielu cenas kopumā ir diezgan augstas, taču lielākajai daļai produktu tās
nav rekordlīmenī. Turklāt jau notiek atsevišķu strauji sakāpušu cenu korekcija.
Piemēram, kviešu cenas vairākus gadus bija stabilas, svārstoties nedaudz zem
200 eiro par tonnu, bet pērn augustā tās sāka augt un šogad aprīļa beigās
sasniedza gandrīz 260 eiro par tonnu, taču jau maijā tā atgriezās pie 200 eiro
un šajā līmenī ir arī šobrīd. Vājpiena pulvera cenas ir augstas uz pēdējo
septiņu gadu fona, bet 2013.-2014.gadā tās brīžiem bija pat par trešdaļu
augstākas. Tajā pašā laikā cūkgaļa dārgāka īslaicīgi bija tikai 2014.gadā, bet
cukura cenas var uzskatīt par vidējām uz pēdējas desmitgades fona.

“Pasaules tirgu situāciju rezumējošais ANO
pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) indekss ir tuvs
2010.-2014.gada vidējam līmenim, kā arī 2008.gada cenu pīķim. Taču Latvijas
iedzīvotāju ienākumi kopš tā brīža ir būtiski auguši, tātad šim kāpumam
nevajadzētu radīt pārtikas pieejamības krīzi. Turklāt FAO indekss jūnijā jau
nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar maiju, kad tas bija par 40% augstāks nekā
pirms gada, kas savukārt bija zemākais punkts kopš 2016.gada sākuma,”
klāstīja Strautiņš.

Savukārt “Swedbank” ekonomiste Laura Orleāne minēja, ka jūnija dati pamatā atspoguļo vidējā patēriņa cenu
līmeņa “rāpšanos ārā” no pagājušajā gadā reģistrētās bedres.

“Gada laikā lielākais inflācijas vilcējs bija
degvielas cenas (+19,9%), kam par iemeslu kalpo pasaulē vēl joprojām augošās
naftas cenas. Cenu līmeni pagājušajā mēnesī būtiski ietekmēja arī pārtikas
preces (+2%), kas seko pasaulē augošajām pārtikas cenām. Pārtikas pamatproduktu
cenu pieaugums skar gan ražotājus, gan gala patērētāju un, visticamāk,
turpināsies arī vismaz tuvākajā nākotnē, veicinot vidējā patēriņa cenu līmeņa
augšupeju,” pauda Orleāne.

Viņa arī atzīmēja, ka, atsākot darbu arvien jaunām
ekonomikas nozarēm, redzams cenu kāpumus arī šo nozaru tirgoto preču un sniegto
pakalpojumu cenās. “Sagaidāms, ka atvēršanās vilnim beidzoties, cenu
līmeņa pieaugums mazināsies,” piebilda “Swedbank” ekonomiste.

Vienlaikus Orleāne minēja, ka jūlijā devumu inflācijā
sniegs arī “Latvijas gāzes” paaugstinātie tarifi. 

“Cenu augšupeju veicina gan ekonomikas atvēršana
un spējais pieprasījuma vilnis, gan arī joprojām aktuālās piegādes ķēžu
problēmas un pasaules izejvielu cenu kāpums. Tomēr gaidāms, ka, pasaules
ekonomikai atgūstot zaudēto līdzsvaru, šo faktoru loma mazināsies,” sacīja
Orleāne, piebilstot, ka 2021.gadā Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 1,8%
apmērā, kamēr 2022.gadā patēriņa cenu līmeņa kāpums sasniegs 3%.

Foto: pixabay.com

ZZ.lv bloku ikona Komentāri