Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam un
prognozējot turpmāku bezdarbnieku skaita pieaugumu, ir izstrādāti vairāki
nodarbinātības pasākumi, liecina nākamajā valdības sēdē izskatāmais Labklājības
ministrijas noteikumu projekts.
Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc
30.jūnija.
Plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura
laikā darba devējiem tiktu piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam
noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs
būtu 430 eiro mēnesī.
Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro,
subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs
iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.
Vienlaikus, lai mazinātu finanšu atbalsta
negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no
subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai
vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar
bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms
iesaistes pasākumā.
Tāpat kā to šobrīd paredz subsidētās nodarbinātības
pasākuma īstenošanas nosacījumi, lai veicinātu pastāvīgu darba vietu veidošanu,
darba devējam paredzēts uzlikt par pienākumu nodarbināt bezdarbnieku ne mazāk
kā trīs mēnešus pēc algas subsīdijas atbalsta pasākuma īstenošanās beigām.
Turklāt, lai nodrošinātu sabalansētāku atbalsta
sniegšanu, kā arī ievērojot atšķirības dažādu uzņēmumu lielumā un nodarbināto
skaitā, paredzēts, ka viens darba devējs varēs iesaistīt algu subsīdijas
atbalsta pasākumā līdz 50% no kopējā nodarbināto skaita, bet ne vairāk kā 20
bezdarbniekus.
Ievērojot, ka algas subsīdijas atbalsta pasākuma
mērķis ir nodarbinātības veicināšana pēckrīzes periodā, pieteikties dalībai
šajā pasākumā darba devēji varēs līdz 2021.gada 31.decembrim.
Lai pieteiktos algas subsīdijas pasākumam, darba
devējam ne vēlāk kā desmit dienas iepriekš būtu jāpublicē informācija par brīvo
darba vietu Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vakanču portālā.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV)
sociālajā vietnē “Twitter” norādījusi, ka algu subsīdiju mehānismu
uzņēmējiem plānots apstiprināt nākamās nedēļas valdības sēdē.
Ministre tostarp atzīmēja, ka minētais pasākums ir
tikai viens no Labklājības ministrijas izstrādātā sociālā spilvena, kas
veidots, apzinoties Covid-19 krīzes radīto ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību
un iedzīvotāju ienākumiem.
Tostarp plānots atbalsts darbu zaudējušajiem
studentiem, kā arī plānots ieviest pagaidu sabiedrisko darbu cilvēkiem, kuriem
beidzies bezdarbnieka pabalsts. Ministre arī minēja, ka plānots ieviest
“ātru un efektīvu apmācību pie darba devēja”.
Projekta anotācijā tiek skaidrots, ka pagaidu
sabiedriskajos darbos tiks iesaistīti bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka
pabalstu vai atsakās no tā saņemšanas. Atlīdzības apmērs par dalību būs 200
eiro mēnesī, un tā tiek izmantota patēriņam un pamatvajadzību nodrošināšanai,
kā arī nabadzības risku mazināšanai.
Patlaban Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka
sabiedriskā darba veikšanā iesaista bezdarbniekus ne vairāk kā četrus mēnešus
12 mēnešu periodā, tomēr paredzēts pagarināt šo periodu līdz sešiem mēnešiem,
jo, kā skaidrots anotācijā, “tautsaimniecība pēc krīzēm atgūstas
pakāpeniski un uzlabojumi darba tirgū vērojami ar zināmu laika nobīdi”.
Algotos pagaidu sabiedriskos darbus īsteno
pašvaldības, vietās, kas pašvaldību institūcijās (izņemot pašvaldību
komercsabiedrības), biedrībās vai nodibinājumos izveidotas no jauna vai kurās
vismaz četrus mēnešus, pirms bezdarbnieks uzsācis dalību pasākumā, nav tikusi
nodarbināta neviena cita persona.
Pasākuma laikā par bezdarbniekiem tiek veiktas valsts
sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai. Patlaban
sabiedrisko darbu nodarbinātības pasākums tiek īstenots no valsts budžeta
līdzekļiem, tomēr tiek apsvērts šim mērķim izmantot Eiropas Sociālā fonda
līdzekļus.
Vienlaikus Labklājības ministrija sadarbībā ar
Izglītības un zinātnes ministriju ir izstrādājusi atbalsta pasākumu, kura
mērķis ir palīdzēt bez darba esošiem augstākās izglītības iestāžu studentiem
pārvarēt ārkārtējās situācijas izraisītās nelabvēlīgās sekas.
Pasākuma laikā bezdarbnieka statusu ieguvušajiem
klātienes studentiem paredzēta iespēja piedalīties prasmju un iemaņu attīstības
pasākumā, kas ļautu studējošajiem mācību laikā attīstīt pētnieciskās,
organizatoriskās, kā arī IT prasmes, veicot noteiktus uzdevumus savā mācību
iestādē.
Pasākumā iesaistītajiem studentiem tiks izmaksāta
stipendija – 10 eiro apmērā par katru dalības dienu. Pasākuma ilgums ir līdz
sešiem mēnešiem un tas tiks īstenots uz tādiem pašiem nosacījumiem, kā darbam
nepieciešamo prasmju attīstība nevalstiskajā sektorā, kas ir viens no NVA
pasākumiem.
Paredzēts, ka kopumā minētajā aktivitātē par esošo
finansējumu varētu iesaistīties līdz 3000 studējošo bezdarbnieku.
Plānots, ka minētie pasākumi stātos spēkā jau jūnijā.
Šobrīd NVA ir reģistrēti kopumā 77 337 bezdarbnieki,
no kuriem 897 šādu statusu ieguvuši jūnijā.
NVA apkopotie dati liecina, ka aprīlī, salīdzinot ar
marta beigām, reģistrēto bezdarbnieku kopskaits ir palielinājies par 10 991
cilvēku, bet no 1. līdz 29.maijam, salīdzinot ar aprīļa beigām, reģistrēto
bezdarbnieku skaits bija pieaudzis par 3466 personām.
Pēc NVA direktores Evitas Simsones paustā, aprīlī
bezdarbnieka statuss tika piešķirts 15 826 cilvēkiem, kamēr no 1. līdz
27.maijam – 7713.
Reģistrētā bezdarba līmenis šī gada marta sākumā
valstī bija 6,3%, bet aprīļa beigās – 8%, divu mēnešu laikā reģistrētā bezdarba
līmenis bija pieaudzis par 1,7% procentpunktiem. Operatīvā informācija liecina,
ka uz 29.maiju reģistrētā bezdarba līmenis bija 8,4%.
Foto: pixabay.com
