Saeimā skatot 2022.gada budžetu, deputāti diskutēs arī par
parlamentārieša Igora Pimenova (S) rosinājumu celt minimālo algu līdz 570 eiro,
izriet no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa
Bondara (AP) šodien sēdē teiktā.
Parlamenta komisijā šodien tika skatīts kolektīvais
iesniegums, kura mērķis ir celt minimālo algu līdz 630 eiro.
Labklājības ministrijas (LM) pārstāve akcentēja, ka
jau šogad minimālā alga tika paaugstināta par vairāk nekā 16% līdz 500 eiro.
Viņa norādīja, ja minimālās algas līmenis tiek noteikts pārāk augstu vai tiek
paaugstināts pārāk strauji, var rasties apdraudējums pieprasījumam pēc mazāk
kvalificētā darbaspēka, kā arī var radīt bezdarbu, īpaši reģionos.
Pēc viņas domām, šajā jautājumā svarīgi ir ņemt vērā
sociālo partneru, darba devēju un darba ņēmēju redzējumu.
Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis
Pēteris Leišklans klāstīja, ka minimālajai algai jābūt no 40-45% apmērā no
vidējās algas valstī. Vienlaikus viņš minēja, ka labākais risinājums ir nozaru
ģenerālvienošanās, jo visām profesijām nevar noteikt adekvātu vienādu minimālo
atalgojumu.
Arī Latvijas brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis
Mārtiņš Svirskis teica, ka, lai arī kā gribētos minimālo algu Latvijā noteikt
630 eiro apmērā, šis lēciens varētu būt par strauju.
Komisijas sēdē tika piesaukta arī Eiropas Padomes
direktīva, kas tieši attiecas uz minimālo atalgojumu valstī. Zvīdriņa
skaidroja, ka direktīva regulē kritērijus, kas jāņem vērā minimālās algas
noteikšanā, vienlaikus piebilstot, ka dalībvalstis neatbalsta noteiktu vērtību
noteikšanu. “Līdz ar to direktīva ir vairāk par procesu, ne minimālās
algas apmēru,” akcentēja LM ierēdne.
No viņas teiktā izriet, ka 2021.gadā vidējā alga
valstī ir 1143 eiro un attiecībā pret minimālo algu, šobrīd esošā atbilstība
uzskatāma par adekvātu.
Deputāts Pimenovs norādīja, ka pie vidējās algas 1143
eiro minimālajai algai būtu jābūt 571 eiro. Finanšu ministrijas pārstāvis
Ilmārs Šņucins teica, ka precīza vidējā alga valstī par 2021.gadu būs zināma
vien nākamgad, jo skaitlis 1143 ir prognoze. Vienlaikus viņš informēja, ka pērn
vidējā alga valstī bija 1076 eiro.
Tikmēr opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis
(“Republika”) akcentēja, ka būtu labi, ja labklājības līmenis un
atalgojums būtu atkarīgs no likumdevēja politiskās gribas. Tad būtu izdevies
sasniegt ne tikai Zviedrijas līmeni, teica Dombrovskis.
Viņaprāt, nelaime esot tajā, ka minimālajam
atalgojumam ir savi riski, piemēram, uzņēmumi nevar atļauties maksāt visiem
saviem darbiniekiem noteikto summu, kā rezultātā darba ņēmējiem var gadīties
zaudēt darbu. Tāpat pastāvot risks, ka cilvēki turpinās strādāt nepilnā slodzē
vai “Finanšu ministrijas nodokļu reformas rezultātā, darba ņēmējam no
algas par daļēju slodzi vēl būs jāmaksā minimālais sociālais nodoklis”.
Dombrovskis teica, ka atturētos šai jautājumā no
turpmākas virzības, jo neesot zināms, vai kopējais ieguvums būs lielāks nekā
zaudējumi.
Turpretī Pimenovs aicināja ņemt vērā kolektīvajā
iesniegumā pausto vēlmi celt minimālo atalgojumu, un uzdot Finanšu ministrijai
to noteikt vismaz 570 eiro apmērā.
Komisijas vadītājs piedāvāja sagaidīt ministrijas
atzinumu šai sakarā un tad lemt kā rīkoties, pieņemot nākamā gada budžetu.
Bondars rosināja šo priekšlikumu skatīt kontekstā ar budžetu.
LETA jau ziņoja, ka parakstu vākšana par šo iniciatīvu
sākās pērnā gada augustā, un tās iniciators bija Kristaps Toms Gūtmanis. Viņš
atzīmēja, ka Latvija jau kopš 2004.gada ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts,
kurā ir viena no zemākajām minimālajām mēnešalgām dalībvalstu vidū.
Pašlaik minimālā alga Latvijā ir noteikta 500 eiro
pirms nodokļu nomaksas, tomēr vēl gadu iepriekš tā bija 430 eiro.
Gūtmaņa ieskatā, zemā minimālā mēnešalga Latvijā ir
iemesls vairākām iedzīvotāju sociālajām problēmām valstī un veicina plašu
emigrāciju no Latvijas uz ārzemēm, kur ir labvēlīgāki finansiālie apstākļi.
“Nepietiekamās minimālās mēnešalgas dēļ jaunieši
pēc studijām Latvijas augstskolās, sevišķi ja viņi strādā valsts uzņēmumos, kā
arī dažādu mazkvalificēto darbu veicēji pēc tehnikuma vai profesionālās
vidusskolas, ir spiesti turpināt dzīvot vecāku ģimenē,” atzīmējis parakstu
vākšanas autors, skaidrojot, ka no Latvijas minimālās mēnešalgas nav iespējams
pilnā apjomā samaksāt par īri, pārtiku, citām precēm un pakalpojumiem, nodrošināt
pilnvērtīgu veselības aprūpi, turpināt izglītību un plānot rūpes par nākamo
ģimeni.
Viņš ierosināja paaugstināt Latvijas minimālo
mēnešalgu līdz 630 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Pēc viņa domām, šādas
iniciatīvas atbalstīšana rezultēsies ar to, ka Latvijā veidosies labvēlīgāka
sociālā un ekonomiskā vide sevišķi tām iedzīvotāju grupām, kuru ienākumi ir
valsts minimālās mēnešalgas apmērā. Pieaugušie jaunieši kļūšot neatkarīgāki no
vecākiem, un visas šīs sociālās grupas kopā – no valsts sociālās palīdzības
iestādēm.
Tas sniegs šīs sociālajām grupām salīdzinoši
labklājīgai, cienīgai dzīvei nepieciešamas ekonomiskas un sociālas iespējas,
kuras pašreizējais minimālās algas apjoms liedz, uzskata iniciatīvas autors.
Viņa ieskatā, iedzīvotāji kļūs pašpaļāvīgāki un būs vairāk motivēti strādāt, kā
arī mazināsies Latvijas iedzīvotāju emigrācija uz ārzemēm.
Foto: no arhīva
