Skaistumkopšanas pakalpojumu nozarei joprojām aizliedzot strādāt,
tajā strādājošajiem dīkstāves pabalsts būtu jāpaceļ līdz 1200 eiro, pirmdien
žurnālistiem uzsvēra Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas (LSSA)
prezidente Sabīne Ulberte.
Valdībai, liedzot turpināt strādāt, nozare prasa arī
100 eiro par katru apgādībā esošo bērnu.
Vienlaikus Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu
asociācijas (LKKA) prezidente Renāte Reinsone uzsvēra, ka nozares pārstāvju
mērķis, izvirzot šādu prasību, nav radīt robu valsts budžetā, jo
skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji ir gatavi un grib strādāt.
Turklāt, pēc abu asociāciju prezidenšu paustā,
skaistumkopšanas pakalpojumu nozarē ir vieni no visstingrākajiem
epidemioloģiskās drošības noteikumiem, kas padara sniegtos pakalpojumus drošus.
Asociācijas prasa valdību atzīt, ka mērķis – samazināt
saslimšanu, liedzot sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus, nav panākts, bet pat
palielinājies. Preses konferencē pieaicinātā juriste Viktorija Jarkina izteica
minējumu, ka tas cita starpā varētu būt saistīts ar to, ka daudzi nozarē
strādājošie šā brīža apstākļos pakalpojumus turpina sniegt nelegāli, un
epidemioloģiskās drošības prasības tiek ievērotas daudz mazāk, kas, savukārt,
palielina risku inficēties ar Covid-19.
Skaistumkopšanas pakalpojumu nozare prasa valdību atzīt
arī to, ka nav pamata turpināt atstāt nozarē strādājošos dīkstāvē. Tāpat
asociāciju ieskatā nav saprotams, kādēļ varētu tikt apsvērts atsevišķus
skaistumkopšanas pakalpojumus ļaut sniegt, bet citus nē. Ekonomikas ministrija
pagājušajā nedēļā bija paziņojusi, ka patlaban plānots primāri koncentrēties uz
sabiedrībai nepieciešamāko higiēnas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu, kuriem ir
zems saslimstības riska līmenis.
“Tie, kas lemj, neizprot nozares specifiku,”
sacīja Reinsone, vairākus pārmetumus raidot Veselības ministrijas virzienā.
Viņa izcēla, ka skaistumkopšanas nozare patiesībā ir daudz plašāka, un ietver
arī, piemēram, skaistumkopšanas produktu un medicīnas iekārtu, kas nepieciešams
kosmetologiem, piegādātāji. Tādējādi, aizliedzot strādāt skaistumkopšanas
pakalpojumu sniedzējiem, tas ietekmē daudz plašāku nozaru loku.
Reinsone pauda neizpratni, kādēļ, piemēram, zobu
higiēnistam ļauts strādāt, bet kosmētiķi un skaistumkopšanas speciālisti
kosmetoloģijā, kuri arī ir ārstniecības personas, strādāt nedrīkst.
Tāpat asociācijām nav saprotams, kādēļ
skaistumkopšanas pakalpojumus sniedz lielās ārstniecības iestādes, apejot
liegumu, bet to aizliegts darīt ārstniecības personām ar līdzvērtīgu
kvalifikāciju skaistumkopšanas salonos un privātajās praksēs.
Vienlaikus asociācijas neaicina aizliegt strādāt zobu
higiēnistiem vai skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem lielajās ārstniecības
iestādēs, bet prasa vienlīdzīgu attieksmi pret visiem, ļaujot strādāt arī
citiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot visas nepieciešamās
drošības prasības.
Arī gadījumā, ja tiktu lemts par to, ka turpmāk varētu
darboties atsevišķi skaistumkopšanas pakalpojumi, nozare prasa pārējiem
minimālo dīkstāves pabalstu noteikt 1200 eiro līdzšinējo 500 eiro vietā.
Pēc Ulbertes teiktā, pašreizējos apstākļos 90% no
nozarē nodarbinātajiem nesaņem vairāk kā minimālos 500 eiro. Viņa arī atzīmēja,
ka 90% nozarē strādājošo ir sievietes, kurām turklāt nav arī ļauts saņemt
valsts atbalstu bērnu izglītības nodrošināšanā tieši tā iemesla dēļ, ka viņām
nav ļauts strādāt. 1200 eiro būtu tā summa, kas varētu palīdzēt saglabāt
uzņēmējdarbību arī pēc tam, kad nozarei būs ļauts darboties, jo, piemēram,
telpu īre jāmaksā arī tad, ja nestrādā.
Atbildot uz jautājumu, vai lielais minimālā pabalsta
saņēmēju skaits nevarētu liecināt, ka nozarē jau iepriekš bijušas problēmas ar
nodokļu nomaksu, Reinsone uzsvēra, ka šajā gadījumā stāsts ir par tiem
nodarbinātajiem, kas bija godprātīgi maksājuši nodokļus, strādājot kā
pašnodarbinātie un maksājot patentmaksu. “Tie, kas iepriekš bija pagrīdē,
turpina strādāt arī tagad,” teica Reinsone.
Vienlaikus viņa izcēla, ka skaistumkopšanas
pakalpojumu nozare tāpat tik viegli nevarēs atgūties pēc ilgstošā strādāšanas
aizlieguma. Reinsone atzīmēja, ka abas nozares asociācijas iepriekš gadiem
strādājušas, lai pēc iespējas dabūtu nozarē strādājošos prom no ēnu ekonomikas,
tomēr ierobežojumi daudziem speciālistiem likuši tur atkal atgriezties.
Savukārt, komentējot asociāciju paziņojumu par
vēršanos Satversmes tiesā, Jarkina atzīmēja, ka tad, ja notiks vēršanās tiesā,
tā drīzāk būs administratīvā tiesa, ne Satversmes tiesa. Viņa arī atzīmēja, ka
nav piedalījusies minētā paziņojuma izsūtīšanā, tomēr izteica cerību, ka šajā
gadījumā nāksies iztikt bez vēršanās jebkādā tiesā. Tādēļ nozare gaida, vai un
kādi būs valdības šonedēļ pieņemtie lēmumi, kas skar skaistukopšanas
pakalpojumu nozari.
Jau vēstīts, ka ar valdības lēmumu par ārkārtējās
situācijas izsludināšanas skaistumkopšanas speciālistu darbība pilnīgi
aizliegta kopš 2020.gada 9.novembra. Savukārt ārkārtējā situācija Latvijā spēkā
būs vismaz līdz 6.aprīlim.
Atbilstoši pagājušajā nedēļā pieņemtajiem no 1.janvāra
līdz brīdim, kad tiks atcelts aizliegums sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus,
nozarē nodarbinātie var vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un saņemt
dīkstāves atbalstu.
Atbalstu var saņemt skaistumkopšanas nozarē
strādājošie darbinieki, pašnodarbinātie (VID reģistrēti saimnieciskās darbības
veicēji un individuālie komersanti) un patentmaksātāji, ja darba devējs,
pašnodarbinātā persona vai patentmaksātājs ir paziņojis Veselības inspekcijai
par saimnieciskās darbības uzsākšanu skaistumkopšanas jomā.
Pēc Finanšu ministrijā skaidrotā, to var saņemt
cilvēki, kas sniedz friziera, manikīra, pedikīra, masāžas, kosmetoloģijas,
solārija, tetovēšanas, skarifikācijas, mikropigmentācijas, pīrsinga, publiskās
lietošanas pirts vai publiskās lietošanas peldbaseina pakalpojumus, kā arī
skaistumkopšanas uzņēmumos nodarbinātais atbalsta personāls.
Dīkstāves atbalsts nebūs mazāks par 500 eiro un
lielāks par 1000 eiro par pilnu mēnesi. To nosaka atkarībā no nodokļu
maksāšanas režīma. Turklāt skaistumkopšanas nozares darbinieks var saņemt gan
atbalstu pie vairākiem darba devējiem, gan atbalstu kā pašnodarbinātā persona
un patentmaksas maksātājs, tomēr jebkurā gadījumā summārais valsts atbalsts
nevar būt lielāks par 1000 eiro par pilnu mēnesi.
Papildus dīkstāves atbalstam Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūra piešķirs arī 50 eiro piemaksu par katru apgādībā esošu
bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru cilvēkam tiek piemērots iedzīvotāju
ienākuma nodokļa atvieglojums.
Foto: pixabay.com
