Šodien stājas spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības
likumā, kas paredz noteikt ierobežojumus uz kredītu kopējām izmaksām
un aizliegumu reklamēt kreditēšanas pakalpojumus.Tāpat
likuma izmaiņas paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas,
kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par
nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.
Līdzšinējā regulējumā par neatbilstošām
noteiktas kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,55% dienā
no kredīta summas no pirmās līdz septītajai kredīta izmantošanas
dienai, 0,25% dienā – no astotās līdz 14.kredīta dienai un 0,2% – no
15.kredīta dienas jeb kopumā aptuveni 180% gadā. Līgumos,
kas paredz kredīta atmaksu pēc pieprasījuma
vai kredīta izmantošanas termiņu virs 30 dienām, par prasībām
neatbilstošām uzskata izmaksas, kas pārsniedz 0,25% dienā
no kredīta summas.
Pieņemtie likuma grozījumi
noteic, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz
30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa
nevarēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215
eiro. Tāpat šo aizdevumu atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk par
divām reizēm. Nosacījums neattiecas uz gadījumiem,
kad kredīta atmaksai tiks piedāvāts maksājumu grafiks, saskaņā ar
kuru pamatsumma atmaksājama pa daļām.
Savukārt, lai
atbilstoši likuma prasībām kredīta devējs varētu novērtēt
patērētāju spēju atmaksāt kredītu, noteikts, ka uz informāciju, kas
saņemta no paša patērētāja, iespējams balstīties tikai tad, ja tā ir pietiekama
un dokumentāri pamatota. Tāpat kredīta devējiem noteikts pienākums ar
kredītinformācijas biroja starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par
patērētāja un galvinieka saistībām, kā arī to izpildes gaitu.
Tostarp prasību par kreditēšanas līguma procentu
maksājuma samazinājumu gadījumā, ja kredīts piešķirts, neizvērtējot patērētāja
spēju to apmaksāt, būs iespēja celt tiesā trīs gadu laikā no kreditēšanas
līguma noslēgšanas dienas. Līdz šim likums noteica, ka to iespējams
darīt sešu mēnešu laikā.
Saeimā pieņemtos grozījumus Satversmes tiesā
apstrīdējuši vairāki nebanku kreditētāji, norādot, ka Saeima par noteiktajām
normām lēma tikai divas dienas pirms Saeimas vēlēšanām, turklāt, pretēji gan
Latvijas Bankas ekspertu ieteikumiem, gan pretēji regulatora
[Patērētāju tiesību aizsardzības centra] iebildumiem. Grozījumi
tika pieņemti 2018.gada 4.oktobrī.
To, ka
aizliegums kreditētājiem reklamēties būtu jāpārskata, atzinusi
arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa.
“Reklāmas ierobežojums bija politisks lēmums.
Tomēr, ja tiek veikta atbildīga aizņēmēja maksātspējas vērtēšana, tad reklāmas
aizliegumam ir maza nozīme, jo svarīgs ir reklāma saturs. Piemēram, Igaunijā ir
noteikts, ka aizņēmumu reklāmām jābūt neitrālām un informatīvām, nevis
jāapgalvo, cik viss ir labi,” paudusi Vītoliņa.
Steidzamības kārtā grozīt Patērētāju tiesību aizsardzības
likumu, novēršot nepilnības, kas radušās, aizliedzot pilnīgi
visu kreditēšanas pakalpojumu reklāmu aizliegumu, lūgusi arī Kultūras
ministrija (KM).
KM uzsvēra, ka grozījumi ir vispārīgi un nav
pietiekami precīzi definēti. Negodprātīgi komersanti tos varot apiet, radot
negatīvu ietekmi uz godīgu komercpraksi. Tāpat ministrija konstatējusi, ka
grozījumi pamatā vērsti pret tā dēvēto “ātro kredītu” tirgu, taču
pašreizējā redakcija ierobežo ne tikai “ātro kredītu” reklāmas, bet
arī informācijas sniegšanu sabiedrībai par citiem kredītu veidiem, piemēram,
preču iegādi uz nomaksu un līzingā, hipotekārajiem kredītiem, studiju un
studējošo kredītiem u.tml.
Foto: pixabay.com
