Ar
laika nobīdi grafikā un neierastu godināšanas ceremonijas vietas
izvēli Jelgavas novada pašvaldība 17. decembrī godinās konkursa
“Jelgavas novada Uzņēmēju gada balva 2021” laureātus.
Ierastos apstākļos uzņēmēju sveikšana pašvaldībā būtu
noritējusi šoruden, bet, pielāgojoties epidemioloģiskajai
situācijai valstī, rasta iespēja uzņēmējus godināt gada
izskaņā, tiekoties Jelgavā, – vietā, kur šogad tiks organizēts
Jelgavas novada Ziemassvētku tirdziņš – “Pagalmā Academia 5”.
Konkurss
“Jelgavas novada uzņēmēju gada balva” ir atskaites punkts,
kurā apkopo aizvadītā gada sasniegumus, kā arī izsaka pateicības
uzņēmējiem, kuri gadiem ir bijuši stabili darba devēji un
sekmējuši novada attīstību, kā arī sumina jaunos uzņēmējus,
vēlot viņiem izdošanos. Šogad konkursam aprit desmit gadi.
Apaļais jubilejas gads konkursam ienesa jaunas vēsmas, proti,
administratīvi teritoriālās reformas rezultātā paplašinājās
Jelgavas novada robežas, un šogad konkursā varēja startēt arī
līdzšinējā Ozolnieku novada uzņēmēji, informē pašvaldība.
Konkursam
tika pieteikti 30 radoši, novatoriski, ilgtspējīgi uzņēmumi.
Ievērojot visas epidemioloģiskās drošības prasības, žūrijas
komisija augustā pretendentus apmeklēja klātienē, lai katru no
tiem novērtētu atbilstoši konkursa nolikumā iekļautajiem
kritērijiem. Žūrijas komisija, kuras sastāvā ir gan pašvaldības,
gan finanšu institūcijas “Altum”, gan Jelgavas biznesa
inkubatora un biedrības Lauku partnerība “Lielupe” pārstāvji,
ir vērtējuši šos kandidātus pēc dažādiem kritērijiem,
piešķirot kopumā 9 uzņēmējiem atzinības – sešas nominācijas
un trīs specbalvas.
Nominācijā “Gada
inovatīvākais uzņēmums” uzvara piešķirta uzņēmumam SIA
“Meat Future”,
kas Glūdas
pagastā ražo burgerus ar inovatīvu produktu tajā – plācenīti
no zirņu proteīna vai bietēm. Uzņēmuma produkts ir bezgaļas
produkts ar augstu uzturvērtību. “Meet Future” radītais
produkts ir draudzīgs vegāniem un veģetāriešiem, tomēr uzņēmuma
galvenā mērķauditorija ir cilvēki, kuri ikdienā vēlas
pakāpeniski samazināt gaļas produktu patēriņu, aizvietojot gaļu
ar izcilām garšas īpašībām apveltītiem produktiem ar augstu
uzturvērtību. Paralēli burgeriem Glūdas pagastā top arī
bezgaļas pelmeņi un pastētes, kuru galvenā izejviela ir
kartupeļi. Lai radītu inovatīvos gaļas aizstājējus, uzņēmums
izejvielas iepērk Latvijā, piemēram, bietes, savukārt zirņi tiek
iegādāti no Vācijas. Šobrīd “Meat Future” produkti ir
iegādājami ne vien interneta veikalā, bet arī tādās
tirdzniecības ķēdēs kā “Cirkle K”, “Virši”, “Narvesen”
un “Maxima”.
Uzvarētājs nominācijā
“Gada ģimenes uzņēmums” – stādaudzētava “Dimzas” no
Platones pagasta. Stādaudzētava Dimzas ir ģimenes uzņēmums, kurā
saimnieko Andrejs Vītoliņš ar savu ģimeni, audzējot dažādus
stādus, nodarbojoties ar floristikas materiālu piegādi,
labiekārtošanu un konsultāciju sniegšanu. “Dimzas”
piedāvājums ir ļoti plašs, sākot no lakstaugiem, lapu kokaugiem,
skuju kokaugiem, kailsakniem, stādiem un līdz pat ūdensaugiem.
Ūdensaugi ir viena no uzņēmuma spēcīgākajām nišām, jo viņu
piedāvājumā ir kalmes, meldri, purenes, vilkvālītes, cirvenes,
cūkaiši un pat ūdensrozes. “Dimzās” ir iespējams iegādāties
līdz pat 13 dažādām ūdensrožu šķirnēm. Latvijā ir tikai
divas dārzkopības saimniecības, kas nodarbojas ar ūdensrožu
audzēšanu. Otra atrodas Blīdenē.
Uzvarētājs nominācijā
“Gada uzņēmīgākais uzņēmējs” – Inese Tiesneses
individuālais uzņēmums,
Līvbērzes pagastā. Ineses Tiesneses uzņēmums jau no 1996.gada
nodarbojas ar apstādījumu veidošanu. Uzņēmumā “Grezas”
sezona iesākas ar tulpēm, kam seko atraitnītes, kam savukārt seko
vasaras ziedi. Maijā sākas aktīva stādīšana pilsētās un
novados, bet novākšana beidzas oktobrī/novembrī. Jau decembrī
tiek stādītas tulpes, bet februārī atsākas sezona. Līdzās puķu
audzēšanai uzņēmums nodarbojas arī ar dekorēšanu dažādiem
tirdzniecības centriem, iestādēm uz Jāņiem, Lieldienām un
Ziemassvētkiem. Šogad “Grezas” svētku dekorācijas kopumā
nodrošina 130 veikalos. Lielākie uzņēmuma klienti – “Rimi”,
Jelgavas novads un
pilsēta, Jelgavas komunālais uzņēmums, Carnikavas un Dobeles
novads, kā arī Bērnu klīniskā universitātes slimnīca.
Uzvarētājs nominācijā
“Gada jaunais uzņēmējs” – SIA “Migla Boards”,
Ozolnieku pagastā.
Kādreizējais ātrslidotājs no Ozolniekiem – Tomass Bakēvics,
izveidojis stabilu un plaukstošu uzņēmumu – SIA “Migla Board”,
kas nodarbojas ar unikāla dizaina un rokām darinātu longborda dēļu
izgatavošanu. Izmantojot Latvijā augušos bērzus, tie tiek
apvienoti ar dabiskām kompozītsķiedrām, lai gūtu iespaidīgu
izturību, elastību un neaizmirstamu lietošanas pieredzi mūsu
braucējiem. “Migla Boards” piedāvā unikālu dēļa dizainu,
kas nodrošina ne tikai vizuālo pievilcību, bet arī dēļa ātruma
uzņemšanas veiktspēju. Uzņēmums tika izveidots pirms četriem
gadiem, kad Tomasam bija vien 18 gadi, lai gan ideja par dēļu
ražošanu dzima jau 16 gados, kad Tomass tikko bija atgriezies no
Amerikas un savu vecāku mājas garāžā pats ar savām rokām
izveidoja pirmo longborda dēli.
Uzvarētājs nominācijā
“Gada ražotājs” – SIA “UPPE”, Cenu
pagasts. Zīmols “UPPE” ir pilnvērtīgs veiksmes stāsts, kas
apliecina, ka jebkurš mazs uzņēmums, ja vien tam ir attiecīgās
zināšanas un kaislīga vēlme attīstīties, ar laiku var kļūt ne
vien Latvijā, bet arī pasaulē par pieprasītu uzņēmumu. SIA
”UPPE” ir stikla konstrukciju projektēšanas, ražošanas un
montāžas uzņēmums, kas atrodas Ozolnieku novada, Cenu pagasta,
Branku ciemā. Uzņēmums veic visu veidu stikloto būvkonstrukciju
projektēšanu, ražošanu, piegādi, montāžu un apkopi ne tikai
Latvijā, bet tālu aiz mūsu valsts robežām – Vācijā, Norvēģijā,
Zviedrijā, Anglijā, Krievijā, Francijā, Grieķijā un Islandē,
sniedzot darba iespējas arī jaunajiem speciālistiem, kuriem ir
vēlme sevi pārbaudīt šajā nozarē. Uzņēmumu 2009.gadā
dibināja četri paziņas un šodien pēc 12 gadiem uzņēmums
apsteidzis pieticīgās prognozes par izaugsmi. Uzņēmums
specializējas nevis standarta logu un citu stikloto konstrukciju
ražošanā, bet īpaši nestandarta stiklotajās konstrukcijās.
Specifiskākie pasūtījumi bijuši fabrikas “Laima” muzejam,
Ventspils Mūzikas skolai, tirdzniecības centram “Alfa”, Hanzas
peronam, koncertzālei “Lielais dzintars” Liepājā, vairākām
sabiedriskām un privātām celtnēm Norvēģijā un Somijā, kā arī
mūsu reģionā – restorānam “Zoltners” Kroņaucē.
Uzvarētājs nominācijā
“Gada lauksaimnieks” – zemnieku saimniecība
“Pasakas”, Vircavas
pagastā.
Zemnieku saimniecībā nodarbojas ar zemeņu, aveņu un ķiploku
audzēšanu un realizāciju. Saimniecībā strādā visa
ģimene. Zemeņu šķirnes tiek pārbaudītas, atlasot vērtīgākās
pēc garšas, izskata un uzglabāšanas īpašībām. Pašlaik
saimniecībā sastādītas jau 13 zemeņu šķirnes no Nīderlandes
un Holandes. Izaudzēto uzņēmuma produkciju var nopirkt divās
vietās, – uz vietas saimniecībā vai Jelgavaā pie t/c “Vivo”.
Tāpat jau 3 gadus jebkuram ir iespēja doties uz saimniecību un
zemenes lasīt pašam. Šogad saimniecībā audzēti arī arbūzi,
melones, baklažāni, paprika (asā un saldā) un tomāti. Tāpat
tiek audzētas rudens avenes un kukurūza. Saimnieku filozofija ir
dabūt maksimāli daudz no viena stādiņa, nevis sastādīt ļoti
daudz stādu. Ogas tiek realizētas svaigā veidā, mazāka izmēra
ogas tiek pārdotas par zemāku cenu, tādēļ uzņēmumā arī sākts
domāt par ogu pārstrādes uzsākšanu, lai radītu ogām pievienoto
vērtību, nodrošinātu bezatlikumu ražošanu un pagarinātu
produktu uzglabāšanas laiku.
Biedrības
“Lauku partnerība Lielupe” specbalva tiks
pasniegta zemnieku
saimniecībai “Trejdeviņi Trešelnieki” no
Vircavas pagasta. 2016.gadā pārceldamies no Rīgas uz laukiem –
Vircavas pagastu – Aija Vārava un Atis Irbe sāka pamazītēm
dibināt zemnieku saimniecību “Trejdeviņi Trešelnieki”.
Pārceļoties uz lauku īpašumu, pāris jau zināja, ka nodarbosies
ar lauksaimniecību, audzējot aitas. Īpašumu ģimene ieguva
mantojumā un biznesa aizsākumi sākās ar 4 aitu iegādi. Saimnieki
ātri saprata, ka aitu audzēšana ir laba biznesa niša, jo no tās
var iegūt dažādus produktus. Pirmais produkts, ko saimniecībā
sāka ražot bija mēsli. Apsaimniekojamā zemes platība ir 17,74
hektāri. Saimnieku
plānā ir izveidot šķirnes aitu ganāmpulku – lai to panāktu –
merino aitiņas krustos ar bezšķirnes aitām, un ceturtajā paaudzē
vajadzētu dzimt jau tīršķirnes aitām. Pašlaik saimniecībā
dzīvo 87 aitas. Kā galveno saimniecības specializāciju saimnieki
vēlas izveidot konsultāciju centru un nišas veikaliņu, kur varētu
iegādāties tikai aitkopības produktus, reizē arī nodrošinot
darba vietas pašā Vircavas centrā. Saimniecība aktīvi sadarbojas
ar citiem aitkopjiem un lopkautuvēm, jo ir daudz produktu, ko
pārstrādāt – gaļa, vilna, tauki.
Finanšu
institūcijas “Altum” speciālbalva ceļos pie SIA “Edgara
Amerika Kūdras darbnīca”,
Kalnciema pagastā.
Ar kūdru Edgars Ameriks iepazinās tālajos 2000.gados, sākot
strādāt vienā no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes
uzņēmumiem Latvijā – SIA “Laflora” – kā mārketinga
vadītājs. Tieši caur kūdras ieguvi sākās Edgara, pēc
izglītības tēlnieka, mākslinieka gaitas. Edgars no kūdras veido
mākslas skulptūras un ikdienā noderīgas lietas, piemēram, puķu
podus, mēbeles. Tāpat Edgars veic arī kūdras pētniecības
darbus. Viņa vīzija ir ieviest tirgū inovāciju – kūdras lokšņu
materiālu galdniecībai, ar ko nosegt virsmas, kas iekļautos
premium segmentā, jo ir roku darbs. Pašlaik ir izstrādāts
prototips.
Un
LIAA Jelgavas Biznesa inkubatora speciālbalva ceļos pie – SIA
“Pasta House”, Ozolnieku
pagastā. Vēloties nodrošināt meitai ātras un kvalitatīvas
maltītes, Arno Polītim radās ideja sākt ražot krāsainus
makaronus, kuru sastāvā ir 40% dārzeņu. Arno, pirms diviem gadiem
nodibinot savu uzņēmumu, sākotnēji pastu gatavoja savā dzīves
vietā, bet tagad jaunais uzņēmējs Ozolniekos atradis telpas, kur
iekārtojis ražotni un pastu tagad gatavo kopā ar vēl vienu algotu
darbinieku. Arno pasta ir krāsaina, jo ūdens vai olu vietā
miltiem tiek pievienots dārzeņu biezenis vai sula. Bietes mīklu
iekrāso tumšsārtu, burkāni – dzeltenīgi oranžu, spināti un
pētersīļi – zaļu. Ar speciālu ierīci to izrullē platās un
plānās loksnēs, sagriež strēmelēs vai kvadrātiņos, lai pēc
tam veidotu kā farfalle jeb taurenīšus. Latvijas veikalos gan ir
nopērkami šāda veida produkti, kas pēc veikalu tīkla pasūtījuma
tiek gatavotas Itālijā, bet vietējie uzņēmēji šādu produktu
neražo vai ražo ļoti maz. Arno saviem produktiem nepievieno olu,
tāpēc tos var lietot vegāni. Arno gatavoto krāsaino pastu var
nopirkt virtuālajā tirgū “svaigi.lv”un
Rīgas veikalā “Zaļā govs”.
Foto:
Jelgavas novada pašvaldība
