“Swedbank” sākusi dzēst klientiem 2008.gada krīzes
hipotekāro kredītu parādus, kopumā paredzot dzēst saistības apmēram 3100
klientiem vismaz 110 miljonu eiro apmērā, pavēstīja banka.
“Swedbank” pārstāvji atzīmēja, ka,
pateicoties šovasar veiktajām izmaiņām Kredītiestāžu likumā, banka ir sākusi
2008.gada krīzes neatrisināto parādu dzēšanu. Šis solis ļaus atbrīvoties no
parāda tiem kredītņēmējiem, kuru īpašumi jau sen kā ir pārdoti, taču saistības
ir palikušas.
“Šīs likuma izmaiņas ir nozīmīgs solis, lai
palīdzētu ekonomiskajā apritē atgriezt tos, kuri savulaik nonāca ēnu ekonomikas
varā. Bankas 2008.gada krīzes parādus jau sen ir norakstījušas zaudējumos, tomēr
tikai ar izmaiņām likumdošanā mums ir dota iespēja parādsaistības dzēst arī
klientiem – lai saistības vairs nekarātos kā Damokla zobens virs tās
sabiedrības daļas, kura objektīvu iemeslu dēļ nespēja tikt ar tām galā,”
pauda “Swedbank” valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.
Bankā minēja, ka Saeima vasarā atbalstīja grozījumus
Kredītiestāžu likumā, kas ļauj kredītiestādēm vienpusēji dzēst privātpersonu
hipotekāro kredītu parādus, kuri uzskatāmi par neatgūstamiem un tika ņemti līdz
2008.gada beigām nekustamā īpašuma iegādei. Vienlaikus Saeima atbalstīja arī
grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, atbilstoši
kuriem šāda parāda dzēšana nerada ienākuma nodokļa nomaksas pienākumu
parādniekam.
Parādu dzēšana pilnā vai daļējā apmērā tiks piemērota
tiem līgumiem, kas kā mājokļu kredīti tika ņemti laika posmā līdz 2008.gada
31.decembrim un nav atmaksāti 2008.gada ekonomiskās lejupslīdes dēļ. Šiem
aizdevumiem ieķīlātais mājoklis ir pārdots, tomēr ar to nav bijis pietiekami,
lai segtu visas atlikušās saistības. Personām, kurām šāds risinājums ir
piemērojams, “Swedbank” nodrošinās iespēju dzēst atlikušās
parādsaistības 90% vai 100% apmērā.
Pilnā apmērā saistības tiks dzēstas tām personām,
kuras atbilst sociāli jutīgām sabiedrības grupām, piemēram, daudzbērnu ģimenēm,
par maznodrošinātām vai trūcīgām atzītām personām. Tāpat pilna apmēra parādu
norakstīšana attieksies uz personām, kuras līdz 2022.gada 31.decembrim būs
sasniegušas pensijas vecumu, un uz tiem klientiem, kuri ir vienojušies ar
“Swedbank” Sociālā izlīguma ietvaros.
Visiem pārējiem klientiem saistības tiks samazinātas
90% apmērā.
Pēc bankā skaidrotā, šāda pieeja piemērota, lai
ievērotu taisnīguma principu pret tiem, kuri savas saistības sakārtojuši jau
iepriekš Sociālā izlīguma programmā.
Klientiem, uz kuriem attiecināma saistību dzēšana, uz
deklarēto dzīvesvietas adresi tiks nosūtīta vēstule par atlikušo saistību
izpildes termiņu un kārtību, taču klienti var arī paši vērsties bankā
telefoniski vai rakstiski.
Klientiem, kuri atbilst kādai no sociāli jutīgām
grupām, līdz 2022.gada 1.jūlijam jāiesniedz bankā aizpildīta veidlapa un
apliecinoši dokumenti.
Automātiska parādu dzēšana netiks piemērota tikai
gadījumos, kad ir aktīvs tiesvedības process, noslēgts specifisks izlīgums, vai
gadījumos, kad klienta rīcība atgūšanas procesā nav bijusi godprātīga.
Likums nosaka, ka parādu norakstīšana nav piemērojama
aizņēmējiem, kuriem ir aktīvs maksātnespējas process.
Lai uzzinātu vairāk par saistību dzēšanas procesu un
kritērijiem, bankas klienti aicināti meklēt informāciju “Swedbank”
mājaslapas sadaļā Maksājumu grūtības, apakšsadaļā “Pirmskrīzes hipotekāro
kredītu dzēšana”.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks norādīja, ka pirmā no Latvijas bankām ir iedarbinājusi praktisku
mehānismu, kā tiks dzēstas vai būtiski samazinātas iepriekšējās krīzes laika
bezcerīgās hipotekārās parādsaistības.
“Tās ir ļoti labas ziņas plašam cilvēku lokam,
kuri līdz šim bija izstumti no ekonomiskās aprites vai pat bijuši spiesti
doties darba gaitās ārpus Latvijas. Vēl jo svarīgāk, ka šāds lēmums tiek
pieņemts Covid-19 krīzes laikā, kad daļa sabiedrības saskaras ar dažāda
rakstura ekonomiskām grūtībām. Ceru un sagaidu, ka “Swedbank”
piemēram tuvākajā laikā sekos citas vadošās bankas. Būtiski, lai šīs ieceres tiek
izskaidrotas sabiedrībai un ir absolūti caurspīdīgas, vienkārši, saprotami un
ātri īstenojamas cilvēkiem draudzīgā veidā,” sacīja Kazāks.
Viņš atzīmēja, ka par šīs idejas praktiskās ieviešanas
rezultātiem varēs spriest gada beigās, iepriekšējās krīzes laika bezcerīgo
hipotekāro parādsaistību dzēšanas mehānismu iedarbinot plašākam banku lokam un
apkopojot statistiku, cik plaši un kādam cilvēku lokam tas piemērots.
“Tomēr jau tagad, ņemot vērā lielo cilvēku
interesi, var teikt, ka šis ir ļoti būtisks solis daudzu mūsu tautiešu
atgriešanai ekonomikā,” pauda Kazāks, piebilstot, ka Latvijas Banka sekos
līdzi šim procesam, tostarp analizējot Kredītu reģistra datus par saistību
dinamiku.
Vienlaikus Kazāks uzsvēra, ka tiesiskas valsts un
normāli funkcionējošas ekonomikas norma ir saistību izpilde, līdz ar to šis
risinājums neapšauba nepieciešamību pildīt uzņemtās kredītsaistības ikdienas
situācijās. “Šis ir vienreizējs risinājums unikālai un nepatīkamai
situācijai. Šie kredītņēmēji ir zaudējuši savus īpašumus un pēc tam vēl
palikuši parādā, nespējot šo parādu atdot. Šajā parādu norakstīšanā nav
ieguvēju, vien zaudētāju savstarpējs izlīgums,” viņš teica.
Pēc aktīvu apmēra “Swedbank” ir lielākā
banka Latvijā.
Foto: no arhīva
