Trešajā
ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas
slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo
ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb
10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu
nomaksas – par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās
statistikas pārvaldes (CSP) dati.
2021.gada
trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša
vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas
samaksa samazinājās par 1,6%.
Vidējā
neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā
piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto
algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais
pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.
Bruto
darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā
ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni
(917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba
nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749
eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.
Mediāna
tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no
statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.
Mediāna
ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā
sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, tas ir, pusei darba
ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas.
Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu,
neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk
raksturo tipisko atalgojumu.
2021.gada
trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā
sektora bija 1280 eiro, un gada laikā tā pieauga par 10,4%.
Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija 1287 eiro, un tās
gada pieauguma temps bija nedaudz straujāks – 10,9%. Vispārējās
valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes,
kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas
kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1260 eiro
jeb par 11,9%.
Salīdzinot
ar otro ceturksni, privātajā sektorā vidējā darba samaksa
pieauga par 5,3%, bet sabiedriskajā un vispārējās valdības
sektorā samazinājās – attiecīgi par 0,3% un 0,6%.
Vidējās
darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu
pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās
pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie
uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas, ko 2021.gadā,
tāpat kā gadu iepriekš, ietekmēja arī Covid-19 pandēmijas
krīze.
Turklāt
šī gada trešajā ceturksnī notika būtiskas izmaiņas ar
darbaspēku saistīto nodokļu jomā – no 1.jūlija ieviesa minimālās
valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī
beidzās pārejas periods, pēc kura par visiem mikrouzņēmumu
nodokļa maksātāju darbiniekiem darbaspēka nodokļi ir jāmaksā
vispārējā kārtībā.
Minēto
faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas
slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba
samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Darba
samaksas fonds 2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar
pērnā gada trešo ceturksni valstī kopumā pieauga par 11,1% jeb
283,6 miljoniem eiro, algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā
slodzē, – par 4400 jeb 0,6%.
Gada
laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga veselības un
sociālās aprūpes nozarē – par 24,3%, kur pieauga gan atalgojuma
fonds, gan pilnas slodzes darbinieku skaits. Līdzīga tendence bija
vērojama arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, apstrādes
rūpniecībā, tirdzniecībā, informācijas un komunikācijas
pakalpojumu nozarē.
2021.gada
trešajā ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas
slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī – finanšu un
apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas
pakalpojumu, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu,
veselības un sociālās aprūpes, enerģētikas, valsts pārvaldes,
ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī
būvniecībā.
Vismazākā
vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas
un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (855 eiro) un izglītībā (988
eiro).
Vislielākā
mēneša vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas
slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija Rīgā – 1427 eiro,
savukārt viszemākā – Latgalē (912 eiro), kas ir par 36% mazāk
nekā valsts galvaspilsētā.
Gada
laikā visstraujāk vidējā bruto darba samaksa pieauga Latgalē –
par 13%, zemākais pieaugums bija Vidzemē – par 9,5%.
Bruto
darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2021.gada trešajā
ceturksnī bija 8,44 eiro, un gada laikā tā pieauga par 4,4%
(2020.gada trešajā ceturksnī – 8,09 eiro).
Salīdzinot
ar pērnā gada trešo ceturksni, stundas samaksa samazinājās
nekustamo īpašumu nozarē (par 4,9%), citu pakalpojumu (ietver
sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās
lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu,
ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un
citus pakalpojumus) nozarē (par 4,5%), izmitināšana un ēdināšanas
pakalpojumos (par 4,2%), kā arī būvniecībā (par 0,8%) un
apstrādes rūpniecībā (par 0,2%).
Vienas
stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus
ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā
pieauga no 10,22 līdz 10,64 eiro jeb par 4,0%, ko ietekmēja kopējo
darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums – attiecīgi par
10,6% un 6,3% gada laikā.
Foto:
pixabay.com
