Jau otro gadu
milzt konfliktsituācija starp pašvaldībām un viesmīlības nozares uzņēmējiem
Latvijas reģionos konkurences dēļ. Problēmas pamatā ir pašvaldību iesaistīšanās
uzņēmējdarbībā, sniedzot subsidētus pakalpojumus un kropļojot tirgu, apdraudot
vietējo uzņēmējdarbību. Šī gada novembrī Latvijas lauku tūrisma asociācija
apkopoja tūrisma uzņēmēju prasības, lai vērstos Pašvaldību Savienībā un
aicinātu uz konstruktīvu dialogu, informē Latvijas Lauku tūrisma asociācijas
“Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele.
Uzņēmēji
uzskata, ka pašvaldības uzdevums nav un nedrīkst būt uzņēmējdarbība.
Pašvaldībai ir jāveicina vietējā uzņēmējdarbība, radot tai labvēlīgus apstākļus
un jāsadarbojas ar uzņēmējiem privātā-publiskā partnerībā.
Nav
noslēpums, ka cena ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kad izvēlamies kādu
pakalpojumu vai preci. Taču – kas šo cenu veido un kāpēc pašvaldībai piederošs
uzņēmums piedāvā zemāku cenu, nekā privāts uzņēmējs? Uzņēmēji min virkni
piemēru, nosaucot izmaksas, sākot ar darbaspēka atalgojumu, beidzot ar
apkārtnes uzturēšanu kārtībā. Uzņēmējam tas ir jānopelna pašam, kamēr
pašvaldība daļu sava tūrisma uzņēmuma izmaksu sedz no budžeta.
Tā ir mūsu
nodokļu maksātāju nauda, kas būtu saprātīgi jāizlieto pašu nodokļu maksātāju
labā, taču par to tiek apmaksāti izklaides pasākumi, koncerti, regulāras balles
ar viesmāksliniekiem kultūras centros pie galdiņiem bez maksas vai par
simbolisku samaksu. Tiek subsidēti šie, it kā lētie, pašvaldību sniegtie
naktsmītņu, ēdināšanas un citi pakalpojumi, kas turklāt nereti dublē jau esošus
privātu uzņēmēju pakalpojumus. Jā, mēs esam viesmīlīgi un gaidām tūristus
laukos, taču vai tiešām varam atļauties „uzsaukt” visiem ciemiņiem naktsmājas,
neprasot pilnu cenu?
Šāda
neapdomīga pašvaldību rīcība ir viens no iemesliem, kādēļ laukos trūkst
līdzekļu skolu un bērnudārzu, ceļu uzturēšanai, medicīnas pakalpojumiem un veco
ļaužu aprūpei. Ilgtermiņā sekas ir postošas: privātie uzņēmēji nespēj izturēt
mākslīgi radīto konkurenci, slēdz savus uzņēmumus un dodas projām. Lauki zaudē
tos pašus nedaudzos nodokļu maksātājus, kas vēl atlikuši, uzskata Lauku tūrisma
asociācija.
Uzņēmēji
iebilst arī pret ES fondu izmantošanas praksi pašvaldībās, kad fondi ar mērķi
atbalstīt uzņēmējdarbību, pašvaldības īstenotā projekta galarezultātā nereti
kļūst par privātās uzņēmējdarbības konkurentu. Uzņēmēji uzskata, ka pašvaldības
uzdevums ir veicināt privāto uzņēmējdarbību, nodrošinot uzņēmējdarbības vidi un
infrastruktūru, kas nav pa spēkam pašiem uzņēmējiem – piemēram, sakārtot ceļus,
meliorācijas sistēmas, elektroapgādi, bet ne veikt saimniecisko darbību, tas
ir, būvēt vai atjaunot un pēc tam arī apsaimniekot viesnīcas, aprīkot virtuves
un sniegt ēdināšanas pakalpojumus, iepirkt aprīkojumu un to pašiem arī īrēt,
izremontēt zāles un tās iznomāt pasākumiem utt.
“Šoreiz
negribam nosaukt nevienu konkrētu pašvaldību, jo gada laikā, kopš uzsākām šo
cīņu, tādu piemēru kļūst arvien vairāk un situācija pasliktinās. Uzņēmēji redz
projektus, kuri pašvaldībās ir izstrādes vai īstenošanas stadijā, un ir paredzams,
ka jau nākošgad pašvaldību konkurence nostādīs uzņēmējus vēl nelabvēlīgākā
situācijā.
Nereti
svarīgs ir arī attieksmes jautājums. Uzņēmēji liecina par gadījumiem, kad
atbalsta vietā notiek represijas, draudi, šķēršļi uzņēmējdarbībai. Šādu
gadījumu ir pietiekami daudz, lai secinātu, ka kļūda ir sistēmā, kas ļauj
cilvēciskajam faktoram un nekompetencei negatīvi ietekmēt dzīvi, uzņēmējdarbību
un labklājību reģionos”, savu viedokli pauž “Lauku ceļotājs”.
Uzņēmēji
uzskata, ka mērs ir pilns, un ir laiks vērsties pret pašvaldību patvaļu – runāt
atklāti un nebaidīties, kā tas bija vēl pirms gada. Uzņēmēji vēlas sēsties pie
apaļā sarunu galda ar visām iesaistītajām pusēm, panākot visu interešu
izpratni, lai sāktu virzīt pozitīvas pārmaiņas.
Foto: celotajs.lv
