Ministru kabinets trešdien atbalstīja priekšlikumu no 2021.gada
veikt izmaiņas nodokļos ar mērķi veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību.
Ministri trešdien izskatīja Finanšu ministrijas (FM)
sagatavoto ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās
ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai. Minētajā ziņojumā
apkopoti nodokļu izmaiņu priekšlikumi, kas dažādos formātos apspriesti
koalīcijas partiju vidū, sarunās ar valdības sociālajiem partneriem un
nevalstiskajām organizācijām.
Ziņojumā uzsvērts, ka būtisks nodokļu politikas mērķis
ir taisnīgums un vienkāršība, turklāt ar nodokļu izmaiņām plānots risināt
Covid-19 krīzē izgaismoto problēmu saistībā ar iedzīvotāju sociālo aizsardzību.
Paredzēts, ka izmaiņas nodokļos tiks ieviestas trijos
posmos. Pirmajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2021.gada,
paredzēts samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI)
likmi par vienu procentpunktu un līdz 1800 eiro palielināt ienākumu slieksni,
kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu.
Ja no 2021.gada 1.janvāra minimālā alga valstī būs 500
eiro, minimālā VSAOI apmērs būs apmēram 170 eiro mēnesī.
Tāpat no 2021.gada paredzēts ieviest minimālo VSAOI
objektu vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos
nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru.
Paredzēts arī, ka nodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz
minimālās algas apmēru, veiks sociālās iemaksas 5% apmērā pensiju un 5%
sociālajai apdrošināšanai.
Lai VSAOI likmes samazinājums neradītu administratīvo
slogu, paredzēts samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi ienākumiem,
kas pārsniedz 62 800 eiro, un, lai sabalansētu VSAOI un solidaritātes nodokļa
likmes, paredzēts samazināta solidaritātes nodokļa likmi, atsakoties no
personificētās solidaritātes nodokļa daļas.
Valdība atbalstīja priekšlikumu no 2021.gada mainīt
IIN pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% līdz 75%, bet valsts
pamatbudžetam no pašreizējiem 20% līdz 25%. Šīs pārdales rezultātā pašvaldību
budžetiem ies secen 91 miljons eiro ieņēmumu, turpretī šī summa nonāks valsts
pamatbudžetā.
Otrajā nodokļu izmaiņu posmā, kas varētu stāties spēkā
no 2022.gada, plānots veikt izmaiņas, kas attiecas uz saimnieciskās darbības
veicējiem vispārējā režīmā, nosakot, ka par saimnieciskās darbības ienākumiem
virs 20 004 eiro gadā jeb 1667 eiro mēnesī tiek palielinātas VSAOI, respektīvi,
ienākumiem virs 20 004 eiro gadā paredzēts veikt VSAOI no visa saimnieciskās
darbības ienākuma. Tāpat 2022.gadā varētu stāties spēkā atbalsta pasākumi
nodokļu politikas attīstības virzienu īstenošanai par automātisku IIN atmaksu.
Savukārt trešajā nodokļu izmaiņu posmā, kas varētu
stāties spēkā no 2023.gada, plānots noteikt, ka visos saimnieciskās darbības
ienākumu līmeņos VSAOI maksā pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne
mazāk kā minimālo VSAOI.
Visos posmos notiks pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju
paaugstināšana tabakas produktiem, kā arī, sekojot vides mērķiem, tiks
indeksēti transportlīdzekļu nodokļi.
FM aprēķinājusi, ka 2021.gadā šo izmaiņu ietekme uz
budžetu būs negatīva 26,6 miljonu eiro apmērā, savukārt 2022.gadā nodokļu
izmaiņu rezultātā budžets papildus iegūs 56 miljonus eiro, bet 2023.gadā –
papildus 76,1 miljonu eiro.
Diskusijās par plānotajām nodokļu izmaiņām, ministri
novērtēja to pozitīvo ietekmi uz sociālo aizsardzību, vienlaikus mudinot
apsvērt iespēju pārskatīt citus nodokļus.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka
diskusijai piedāvātās izmaiņas nodokļos pierāda partneru spēju vienam otrā
ieklausīties. Bordāns sevišķi izcēla nodokļu izmaiņu mērķi risināt mazu algu
saņēmēju un ģimeņu ar bērniem problēmas. Vienlaikus tieslietu ministrs
norādīja, ka Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā ziņojumā par nodokļu
izmaiņām vajadzēja skart arī jautājumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN)
izmaiņām. Bordāns būtu vēlējies redzēt sājā ziņojumā informāciju par NĪN
reformu un tās ieviešanas grafiku.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atbildēja tieslietu
ministram, ka valdība nesen ir uzdevusi FM izstrādāt grozījumus NĪN likumā,
tādējādi FM nav saskatījusi nepieciešamību šo uzdevumu minēt divos dokumentos.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) apspriešanai
nodotās nodokļu izmaiņas vērtēja atzinīgi, norādot, ka tās ilgtermiņā radīs
pozitīvu efektu uz sociālās apdrošināšanas sistēmas modernizāciju. Tajā pašā
laikā veselības ministre rosināja straujāk celt alkohola un tabakas akcīzes
nodokļa likmes.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) piebilda,
ka, veidojot šo valdību, partijām bijis daudz ideju, kā uzlabot nodokļu
sistēmu, tomēr Covid-19 krīze un tās izraisītā negatīvā ietekme uz ekonomiku
ieviesa šajos plānos korekcijas. Tajā pašā laikā zemkopības ministrs aicināja
sākt diskusijas par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes termiņa
pagarinājumu vietējiem dārzeņiem un augļiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Juris Pūce (AP) piedāvātās nodokļu izmaiņas vērtēja kā labas. Vienlaikus
ministrs aicināja samierināties ar domu, ka iepriekšējās ieceres veikt
ievērojamākas nodokļu reformas būs jāatliek. “Lielas nodokļu izmaiņas
nespēsim īstenot nedz nākamagad, nedz pēc diviem. Tās būs jāatliek nākamajai
Saeimai,” atzina Pūce.
Foto: pixabay.com
