Šodien Ministru kabinets (MK) apstiprināja Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotos grozījumus MK
2018. gada 7. augusta noteikumos “Remigrācijas atbalsta pasākuma
īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība”. Jaunās izmaiņas paredz
palielināt remigrantiem pieejamo finansējuma apmēru saimnieciskās darbības
īstenošanai visā Latvijā, tostarp, Rīgā, informē VARAM Sabiedrisko attiecību
nodaļa.
Atbalsts (granta veidā) remigrantiem saimnieciskās darbības
uzsākšanai un īstenošanai pirmo reizi tika sniegts 2018. gadā. Šis atbalsts ir
svarīgs, jo cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā no ilgstošas prombūtnes un vēlas
uzsākt savu saimniecisko darbību, ir mazāk iespēju pretendēt un
saņemt atbalstus no citām valstī paredzētām atbalsta programmām. Tādējādi
remigrācijas atbalsta finansējums palīdz uzsākt un attīstīt savu
uzņēmējdarbību, remigrantiem atgriežoties uz dzīvi Latvijā.
Lai
sniegtu atbalstu turpmāk, kā arī, ņemot vērā prioritārā pasākuma “Atbalsta
pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators””
ietvaros piešķirto finansējumu, bija nepieciešams aktualizēt un precizēt spēkā
esošo normatīvo regulējumu.
Šā brīža demogrāfiskās situācija un iedzīvotāju skaita prognozes
liecina, ka nepieciešami tādi reģionālās attīstības pasākumi, kas veicinātu
iedzīvotāju skaita pieaugumu reģionos. Viens no risinājumiem iedzīvotāju skaita
palielināšanai reģionos ir remigrācijas jeb iedzīvotāju atgriešanās Latvijā pēc
ilgstošas prombūtnes, sekmēšana. Atbalsts saimnieciskās darbības īstenošanai
sniegs praktisku palīdzību emigrējušiem iedzīvotājiem, viņu ģimenēm, kuri vēlas
atgriezties, redz tam iespējas un ir gatavi to darīt.
Kopējais finansējums šim atbalstam prioritārajā pasākumā ir
palielināts līdz 200 000 eiro (40 000 eiro katrā
plānošanas reģionā), tādēļ viena projekta ietvaros maksimālais finansējuma
apmērs, ko varēs saņemt, būs 10 000 eiro (2018.gadā tas bija
9 000 eiro).
Lai projekts saņemtu finansējumu, liela nozīme būs remigranta personiskajam ieguldījumam
saimnieciskās darbības īstenošanā vai uzsākšanā – projekta
ietvaros būs nepieciešams nodrošināt piesaistītās investīcijas, kā arī trīs
gadu periodā pēc projekta jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts
sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksājumi.
Attiecībā
uz minimālo piesaistīto investīciju apmēru, tad tas tiek saglabāts 50% apmērā
no projekta iesniegumā pieprasītā atbalsta finansējuma. Piemēram, ja
remigrācijas atbalsta pasākuma dalībnieks pieprasa 10 000 eiro, tad
projekts ir jānodrošina ar piesaistītājām investīcijām vismaz 50% apmērā no
10 000 eiro, t.i., vismaz 5 000 eiro.
Liela interese remigrantiem un potenciālajiem remigrantiem
pagājušajā gadā bija par saimnieciskās darbības veikšanu Rīgas teritorijā. Jaunie
grozījumi paredz atbalstīt saimnieciskās darbības īstenošanu arī Rīgā, tādējādi
sekmējot, ka iesniegto un atbalstīto projektu skaits 2019.gadā būs
lielāks.
Pērn kopējais interesentu skaits par finansiālu atbalstu
saimnieciskās darbības uzsākšanai vai attīstībai visos piecos plānošanas
reģionos pārsniedza 170. Pavisam tika iesniegti 17 projektu iesniegumi,
savukārt atbalstīti tika deviņi projektu iesniegumi. Lielā starpība starp
sākotnējo projektu interesi (170) un iesniegto (17) projektu skaitu 2018.gadā
bija saistāma ar atbalsta pretendentu neatbilstību vienam no pamatkritērijiem –
lielākā daļa no pretendentiem, lai arī ilgstoši jau dzīvo ārvalstīs, nebija
“izdeklarējušies” no Latvijas.
Jāatzīmē, ka arī šogad, lai kvalificētos finansējuma piešķiršanai,
svarīgs nosacījums ir remigranta pierādāmai prombūtnei: ir jābūt norādītai
uzturēšanās adresei ārvalstīs vismaz trīs gadi, un šim faktam ir jābūt
reģistrētam Iedzīvotāju reģistrā.
Informācija par nosacījumiem un pieteikšanos finansējuma
saņemšanai tiks publicēta plānošanas reģionu mājaslapās, kā arī mājaslapā www.paps.lv – sadaļā Atbalsts
uzņēmējdarbībai.
Foto: pixabay.com
