Šā
gada 5.martā Eiropas Padome deva zaļo gaismu Eiropas Savienības (ES) līmeņa
mehānisma izveidei ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai, lai aizsargātu
stratēģiski svarīgas nozares (turpmāk – Regula). Šā gada 10.aprīlī regula tika
publicēta Oficiālajā vēstnesī, bet stāsies spēkā 2020.gada 11.oktobrī.
Regulējums
paredz stiprināt kooperācijas mehānismu, tajā iekļaujot informācijas apmaiņu
starp ES dalībvalstīm, tām ļaujot komentēt investīciju projektus citās
dalībvalstīs. Savukārt Eiropas Komisija (EK)
varēs pieprasīt informāciju, kā arī sniegt viedokli valstij, kurā
attiecīgās investīcijas ir plānotas, taču vienlaikus gala lēmums paliks
attiecīgās valsts ziņā.
EK
priekšsēdētājs Žans Klods Junkers pēc regulējuma apstiprināšanas norādīja, ka
šī jaunā sistēma palīdzēs Eiropai aizstāvēt savas stratēģiskās intereses. “Mums
ir jāpārbauda ārvalstu uzņēmumu pirkumi, kas vērsti uz Eiropas stratēģiskajiem
aktīviem. Es vēlos, lai Eiropa paliktu atvērta uzņēmējdarbībai, bet esmu ne
reizi vien teicis, ka mēs neesam naivi brīvi tirgotāji, un šī priekšlikuma
pieņemšana un stāšanās spēkā gandrīz rekordīsā laikā rāda, ka tad, kad runa ir
par Eiropas interešu aizstāvēšanu, mūsu darbi atbildīs teiktajam,” pavēstīja
Junkers.
Savukārt
ziņojuma autors par ārvalstu tiešo investīciju analīzes mehānisma izveidi,
Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Francijas Franks Prusts (Franck Proust)
uzsvēra, ka “Eiropa, kas pasargā, ir kļuvusi par realitāti. Šis mehānisms ir
konkrēts solis pret mūsu industriju, tehnoloģiju un stratēģisko interešu
apdraudējumiem. Mums ir izdevies šo mehānismu izveidot ātri par spīti jutīgajam
tematam, atturībai, kā arī līdz šim nepieredzētam spiedienam. Eiropa pārņem
kontroli pār savu likteni, vienlaikus paliekot atvērtai ārvalstu investīcijām”.
Eiropas
Padome oficiāli ir uzsvērusi, ka vēlas saglabāt ES pozīciju kā galveno ārvalstu
tiešo ieguldījumu galamērķi. Tāpat tā paudusi, ka Regula dos labumu ārvalstu
investoriem, nodrošinot lielāku juridisko noteiktību ieguldītājiem, kas
saskaras ar atšķirīgiem izvērtēšanas mehānismiem ES dalībvalstīs, un nodrošinot
labāku investīciju izvērtēšanas koordināciju.
Paredzēts,
ka nākamo 18 mēnešu laikā EK un ES dalībvalstis veiks nepieciešamos pasākumus,
lai nodrošinātu, ka ES var pilnībā piemērot Investīciju pārbaudes regulu no
2020. gada 11. oktobra.
Kāpēc
šāds mehānisms tika veidots?
ES
mēroga ārvalstu tiešu investīciju pārbaudes režīma izveide nav tikai šajā EP
sasaukumā aktualizējies jautājums. Sākot darbu pie šī mehānisma izveides, EP
norādīja, ka pēdējo 20 gadu laikā ārvalstu investīciju ES struktūra un izcelsme
ir būtiski mainījusies, arvien vairāk investīcijām nākot no jaunattīstības
valstīm. Īpaši tika uzsvērts, ka investīcijas no Ķīnas ir pieaugušas sešas
reizes, no Brazīlijas – 10 reizes, bet no Krievijas vairāk nekā dubultojušās,
vēl nesen koncentrējoties uz augsto tehnoloģiju sektoriem, kā arī nereti caur
kompānijām ar ciešu saikni ar attiecīgās valsts valdību. Attiecīgi bija bažas,
ka šādi ieguldījumi novestu pie progresīvo tehnoloģisko spēju zaudēšanas.
Turklāt ASV un citas Rietumu valstis jau ir paplašinājušas savas valsts
drošības pārskatīšanas procedūras, lai risinātu līdzīgas problēmas.
Vienlaikus
jāatzīmē, ka investīcijas, kuras ES dalībvalstīs veikušas ofšoros reģistrētas
kompānijas, veido ievērojamu daļu, bet pagaidām nav skaidrības, vai un kā
jaunais mehānisms risinās šo problemātiku. Piemēram, Latvijā reģistrētajām
kompānijām ir ar likumu uzdots atklāt to patiesos labuma guvējus, bet arī
Latvijas mehānismam ir caurumi – principā šobrīd neviens nepārbauda, vai
norādītais patiesā labuma guvējs atbilst realitātei. Lai gan tiek strādāts pie
vienotas ES sistēmas, lai dalībvalstis varētu apmainīties ar informāciju par
uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem, tas tomēr attieksies tikai uz
dalībvalstīm. Ofšori varēs turpināt darboties pēc saviem ieskatiem.
Ko
paredz mehānisms?
Šobrīd
Regulā noteikts, ka nozares, kas, visticamāk, ietekmē drošību vai sabiedrisko
kārtību, ir šādas: kritiskā infrastruktūra, piemēram, enerģētika, transports,
ūdens, veselība, sakari, plašsaziņas līdzekļi, datu apstrāde vai uzglabāšana,
kosmosa, aizsardzības, vēlēšanu vai finanšu infrastruktūra, jutīgas iekārtas un
zeme un nekustamais īpašums, kas ir būtisks šādas infrastruktūras izmantošanai;
kritiskās tehnoloģijas un divējāda lietojuma preces, piemēram, mākslīgais
intelekts, robotika, pusvadītāji, kiberdrošība, aviācija, aizsardzība,
enerģijas uzglabāšana un kvantu, kodolenerģija, nanotehnoloģijas un bioloģiskās
tehnoloģijas, kritisko izejvielu, piemēram, enerģijas, izejvielu un pārtikas
nodrošinājuma piegāde, tāpat arī piekļuve jutīgai informācijai, piemēram,
personas datiem, spēja kontrolēt konfidenciālu informāciju un plašsaziņas
līdzekļu brīvība. EP deputāts Prusts gan norādījis, ka šis nozaru saraksts
varētu tikt papildināts.
Attiecīgi,
ja ārvalstu investors vēlētos ieguldīt kādā no šīm nozarēm, tad atbilstoši
Regulai būs nepieciešams plašs novērtējums par to, vai konkrētais ieguldījums
var apdraudēt „drošību vai sabiedrisko kārtību”. Šajā novērtējumā jāņem vērā,
vai mērķa uzņēmums darbojas nozarēs, kas visticamāk ietekmēs drošību vai
sabiedrisko kārtību, kā arī ieguldītāja identitāte.
Ieguldītāja
novērtējumā tiks noskaidrots, vai ārvalstu ieguldītāju tieši vai netieši
kontrolē trešās valsts valdība, tostarp valsts iestādes vai bruņotie spēki ar
īpašumtiesību struktūru, nozīmīgu finansējumu vai citādi. Tāpat būs jāvērtē,
vai ārvalstu ieguldītājs jau ir iesaistīts darbībās, kas ietekmē drošību vai
sabiedrisko kārtību kādā dalībvalstī un vai pastāv nopietns risks, ka ārvalstu
ieguldītājs iesaistīsies nelikumīgā vai noziedzīgā darbībā.
Vienlaikus
jāatzīmē, ka ES dalībvalstīm nav aizliegts ņemt vērā citus faktorus, kas varētu
būt svarīgi to analīzei.
Kas
tieši tiks darīts?
Regulējums
paredz tādus uzdevumus, kā izveidot oficiālus kontaktpunktus katrā dalībvalstī
un EK, lai varētu apmainīties ar informāciju un analīzi, drošu kanālu izveidi
starp dalībvalstīm un EK, lai apmainītos ar informāciju par ārvalstu tiešo
investīciju darījumiem, vajadzīgo procedūru ieviešanu, lai dalībvalstis un EK
varētu ātri reaģēt uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem un sniegt atzinumus, kā
arī politiskās sadarbības turpināšanu attiecībā uz ārvalstu tiešo ieguldījumu
pārbaudi ar attiecīgajām partnervalstīm.
Jāatzīmē,
ka pašlaik tikai 14 ES valstīs – Austrijā, Dānijā, Vācijā, Somijā, Francijā,
Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Itālijā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Spānijā un
Apvienotajā Karalistē – ir ārvalstu investīciju skrīninga mehānismi, taču tie ļoti
atšķiras. Līdz ar to sagaidāms, ka regulas ieviešanas gaitā daļa ES dalībvalstu
mainīs savas valsts drošības investīciju noskaidrošanas sistēmas, lai atbilstu
Regulas pamatnostādnēm.
Regulā
noteikts, ka mehānismiem, kas pašlaik pastāv dalībvalstu līmenī vai kurus
izstrādās ES dalībvalsts, jāatbilst šādiem kritērijiem: noteikumu un procedūru
pārredzamība, ārvalstu investoru nediskriminācija, apmainītās informācijas
konfidencialitāte, iespēja vērsties pret skrīninga lēmumiem, kā arī jābūt
skaidriem pasākumiem, lai identificētu un novērstu ārvalstu ieguldītāju
krāpšanu.
Lielāka informācijas apmaiņa
ES
dalībvalstīm pēc Regulas stāšanās spēkā būs jāpaziņo EK par ieguldījumiem,
kurus pārbauda dalībvalsts iekšzemes ieguldījumu noskaidrošanas režīms. Pēc šī
paziņojuma saņemšanas citas ES dalībvalstis varēs pieprasīt informāciju no
attiecīgās dalībvalsts un sniegt komentārus par ierosināto ieguldījumu. Turklāt
EK pati varēs pieprasīt informāciju un sniegt atzinumu, ja vismaz viena
trešdaļa dalībvalstu secinās, ka konkrētais darījums varētu ietekmēt drošību
vai sabiedrisko kārtību, pat ja citas dalībvalstis nav sniegušas komentārus. EK
arī varēs sniegt atzinumu pēc savas iniciatīvas.
Regulā
noteikts, ja tiek lūgts sniegt informāciju par kādu ieguldījumu, dalībvalsts
atbildē jāiekļauj informācija par ieguldījuma vērtību, ārvalstu ieguldītāja
īpašumtiesībām, ieguldītāja un mērķa sabiedrības darbībām, finansējuma avotu un
darījumu laiku.
Vienlaikus
jānorāda, ka daži Regulas noteikumi attiecas tikai uz ieguldījumiem ES projektos
vai programmās, kas saistītas ar ES interesēm kā piemēram “Galileo” (Eiropas
GPS tīkls), programma „Apvārsnis 2020” (ES projektu finansējums pētniecībai,
tehnoloģiju attīstībai un inovācijai), Eiropas komunikāciju tīkli (enerģētikas,
transporta un telekomunikāciju infrastruktūras tīkls, kas savieno ES) un
Eiropas Aizsardzības rūpniecības attīstības programma (finansiālais atbalsts ES
aizsardzības nozarei, lai attīstītu ar aizsardzību saistītās tehnoloģijas). Šie
noteikumi paredz, ka EK var sniegt konsultatīvu atzinumu dalībvalstij un var
dalīties ar viedokli ar citām dalībvalstīm, ja ir paredzēts ieguldījums
uzņēmumā, kas piedalās šajos vai līdzīgos projektos vai programmās, pat ja
citas dalībvalstis nav pieprasījušas informāciju. Ja dalībvalsts, kurā
paredzēts veikts attiecīgās investīcijas, neievēros EK atzinumu par
attiecīgajiem ieguldījumiem, tai būs jāsniedz paskaidrojums par šo lēmumu.
Vai
un kas mainīsies Latvijā?
Latvijā
jau no 2017.gada 29.marta spēkā ir tiesiskais regulējums, kas paredz, ka
Ministru kabinets pieņem lēmumu par atļauju būtiskās līdzdalības (pieder 10%
un/vai vairāk no balsstiesīgajām kapitāla daļām (akcijām)) vai izšķirošas
ietekmes (veido 50% un/vai vairāk no balsstiesīgajām kapitāla daļām (akcijām))
iegūšanai nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā, par atļauju
uzņēmuma pārejai (īpašumu tiesību pāreja, kuras rezultātā cita persona iegūst
īpašumā tādu aktīvu no nacionālajai drošībai nozīmīgas kapitālsabiedrības), par
līdzdalības saglabāšanu, ja mainās patiesā labuma guvējs, kam ir tieša vai
netieša (pastarpināti) būtiska līdzdalība vai izšķirošā ietekme nacionālajai
drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā, kā arī par atļauju kritiskās
infrastruktūras nodošanai valdījumā vai īpašumā citai personai.
Ekonomikas ministrijā norādīja,
ka, visticamāk, būtiskas izmaiņas Latvijas nacionālajā regulējumā nebūs
nepieciešams veikt, bet konkrētāk par nepieciešamajām izmaiņām vēl būs jālemj.
