Ministru kabinets ceturtdien ārkārtas sēdē lēma vēl vairāk
paplašināt potenciālo dīkstāves pabalsta saņēmēju loku.
Ar valdībā pieņemtajiem grozījumiem Noteikumos par
Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves
pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai
atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem paredzēts noteikt, ka maijā tomēr varēs
pieteikt dīkstāves pabalstu arī par aprīli.
Ar grozījumiem noteikumos precizēta kārtība, kādā
darba devējs VID iesniedz iesniegumu dīkstāves pabalsta pieprasīšanai par laika
periodu no 1.aprīļa līdz 30.aprīlim. Plānots, ka iesniegumu par dīkstāves
pabalstu izmaksu darbiniekam par aprīli varēs iesniegt VID līdz šā gada
20.maijam.
Tāpat ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka
dīkstāves pabalstu par laikposmu no 1.maija līdz 31.maijam varēs pieteikt līdz
31.maijam, bet par laikposmu no 1.jūnija līdz 30.jūnijam varēs pieteikt līdz
30.jūnijam.
Dīkstāves pabalsta piešķiršanas nosacījumos precizēts
arī eksporta definējums, tādējādi ļaujot šim atbalstam kvalificētiem plašākam
pretendentu lokam. Iepriekš asociācijas “Latvijas mēbeles” izpilddirektore
Ieva Erele aģentūrai LETA stāstīja, ka eksporta definējums dīkstāves pabalsta
piešķiršanas nosacījumos, ierobežo uzņēmumu iespējas kvalificēties atbalstam,
jo par eksporta valstīm netiek uzskatītas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis.
Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka līdz šim VID izpratnē eksports ir
saprotams kā tikai preču un pakalpojumu kustība uz trešajām valstīm, tāpēc šāda
regulējuma izpratne var radīt ierobežojumus uzņēmumiem saņemt atbalstu.
Lai to mainītu, noteikumos precizēts termina
“eksports” lietojums, izmantojot Pievienotās vērtības nodokļa likumā
sniegto eksporta definējumu, tādējādi tas tiks attiecināts gan uz preču, gan
arī pakalpojumu eksportu.
Tāpat ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka
ierobežojumi dīkstāves pabalsta saņemšanai neattieksies uz tām
pašnodarbinātajām personām, kuras veic pedagoģisko vai radošo darbu valsts un
pašvaldību budžeta iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētos
komersantos, un kuru ienākumi no pedagoģiskā vai radošā darba nepārsniedz 430
eiro.
Tāpat ar grozījumiem noteikts, ka Covid-19 izraisītās
krīzes skartais darba devējs varēs iesniegt iesniegumu dīkstāves pabalsta
saņemšanai Valsts ieņēmumu dienestam (VID) arī tādos gadījumos, kad uz darba
devēju attiecas kāds no nosacījumiem dīkstāves pabalsta nepiešķiršanai.
Tādējādi šī darba devēja darbinieks varēs kvalificēties dīkstāves palīdzības
pabalsta saņemšanai.
VID saņemto informāciju par darbinieku, kuram atteikta
dīkstāves pabalsta piešķiršana, nosūtīs Valsts sociālās apdrošināšanas
aģentūrai, kura izmaksās Covid-19 izraisītās krīzes skartajam darba devēja
darbiniekam dīkstāves palīdzības pabalstu.
Kā ziņots, līdz 9.jūnijam Latvijā ir izsludināta
ārkārtējā situācija slimības Covid-19 izplatības ierobežošanai. Tostarp
noteikti dažādi aizliegumi, kas skar ekonomiku, lai aizsargātu iedzīvotāju
veselību. Valsts arī ieviesusi atbalsta pasākumus uzņēmēju un strādājošo
atbalstam.
Foto: pixabay.com
