No
nākamā gada obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu
elektroenerģijas rēķinos plānots samazināt par 65%, intervijā
aģentūrai LETA pavēstīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs
(NA).
Viņš
norādīja, ka Latvija, atšķirībā no lielas daļas Eiropas
Savienības (ES) valstu, saistībā ar enerģijas cenu kāpumu
izvēlējusies mērķētu palīdzību tām iedzīvotāju grupām,
kurām varētu būt lielākās problēmas nomaksāt elektrības
rēķinus.
Tostarp
Vitenbergs minēja, ka ir ieviests atbalsts vakcinētajiem senioriem
kopumā 40 miljonu eiro apmērā, kā arī tiek atbalstīti
energoaizsargātie iedzīvotāji – daudzbērnu ģimenes, cilvēki ar
invaliditāti un maznodrošinātie. Savukārt uzņēmējiem mērķētais
atbalsts ir Energointensīvā programma, kura šobrīd tiek skaņota
ar Eiropas Komisiju (EK), lai vairāk nekā 200 uzņēmumiem,
lielajiem elektrības patērētājiem, būtu pieejama atlaide.
“Tāpat
mūsu piedāvājums ietver atbalstu visiem elektroenerģijas
lietotājiem, par ko drīzumā informēsim valdību. Mērķis ir
samazināt OIK sadaļu rēķinos no nākamā gada 1.janvāra par 65%.
Līdz ar elektrības cenu pieaugumu ieņēmumi no OIK ir pieauguši,
tādēļ mūsu piedāvājums ir, ka šī nauda noteikti ir jānovirza
elektrības rēķinu atvieglošanai no nākamā gada 1.janvāra. To
jutīs ikviens elektrības patērētājs,” sacīja Vitenbergs.
Jautāts,
kāds būs Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājums siltumenerģijas
cenu kāpuma kompensēšanai, Vitenbergs atzīmēja, ka oktobra
beigās bija tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS)
pārstāvjiem un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju
(SPRK), lai izprastu esošo situāciju, kas valstī ir krasi
atšķirīga, proti, tarifu pieaugums ir salīdzinoši nelielā daļā
pašvaldību.
“Pašvaldībās,
kurās kā kurināmo izmanto gāzi, kurās nav veikts mājasdarbs un
centrālajā apkurē nav pāriets uz atjaunojamiem energoresursiem,
tarifi ir pieauguši, savukārt pašvaldībās, kas izmanto šķeldu,
nav novērotas pieaugošas cenu tendences,” teica ministrs,
piebilstot, ka, piemēram, Zemgalē nevienā pašvaldībā nav
vērojams cenu kāpums, ir pat pašvaldības, kurās cenas ir
samazinājušās.
Tāpat
Vitenbergs atzīmēja, ka EM ir apkopojusi pēdējo piecu gadu datus
un piedāvājusi LPS tos izmantot kā kritēriju, lai pievērstu
pastiprinātu uzmanību pašvaldībām, kurās siltuma tarifs ir
pieaudzis.
“Noteiktā
mediāna pie piecu gadu vidējās atzīmēs ir 58 eiro par megavatu.
Pēc šādas metodikas atbalstam kvalificētos tādas pašvaldības
kā Jūrmala, Rīga. Mēs arī aicinājām LPS izanalizēt, kuras
grupas cilvēkiem varētu rasties problēmas ar rēķinu nomaksu,
kuri ir sociālo dienestu redzeslokā, piemēram, vientuļi
pensionāri, maznodrošinātas ģimenes. Pēc analīzes mēs
izvērtētu, cik lielas ir šīs grupas, kāds ir nepieciešamais
atbalsts, un ar piedāvājumu varētu startēt uz valdību,”
sacīja ekonomikas ministrs.
Vitenbergs
norādīja, ka ir vērtētas arī citas iespējas, ko vēl varētu
darīt, taču Latvijā centralizētajai siltumapgādei
mājsaimniecībās jau ir ieviesta samazinātā pievienotās
vērtības nodokļa likme 12% apmērā.
Tāpat
ekonomikas ministrs atzīmēja, ka izaicinājumi pašvaldībām,
kuras apkurei izmanto gāzi, tikai pieaugs.
“Jau
daudzu gadu garumā ir runāts, ka EK pozīcija ir iet prom no
fosilajiem resursiem un attīstīt atjaunojamos resursus gan
elektrības ieguvē, gan siltumenerģijā. Iepriekš Latvijai ir
bijušas pieejamas dāsni finansētas programmas no dažādiem
fondiem un pašvaldības to ir izmantojušas. Arī nākamajā fondu
periodā būs atbalsta programma 56 miljonu eiro apmērā, lai
pašvaldības varētu ieviest zaļo enerģiju siltuma iegūšanai.
Šajā jomā atbalsts būs. Taču ir jāskatās arī uz otru pusi,
kas ir patērētāji. Šajā jomā summas nākamajā fondu periodā
un Atveseļošanās fonda ietvaros būs ļoti lielas – virs 200
miljoniem eiro būs pieejami gan daudzdzīvokļu māju siltināšanai,
gan pirmo reizi arī privātmājām būs pieejami līdzekļi, lai
nomainītu apkures katlus uz energoefektīvākiem. Līdzekļi būs
pieejami, lai gan pašvaldības varētu sakārtot savas sistēmas,
gan patērētāji uzlabot energoefektivitāti un būtu jātērē
mazāk ikdienas maksājumiem par elektrību. Arī uzņēmumiem
energobloks ir ļoti liels, tostarp draudzīgākām tehnoloģijām,
kas patērē mazāk enerģijas. Liels atbalsts ir paredzēts
uzņēmumiem, lai tie attīstītu lokālu elektrības ražošanu pie
ražotnēm un nebūtu atkarīgi no globālām cenu svārstībām,”
klāstīja Vitenbergs.
Viņš
arī atzīmēja, ka situācija ar gāzes apmēru Inčukalna pazemes
gāzes krātuvē uz citu valstu fona ir laba, un gāze, no drošības
viedokļa, šajā ziemas sezonā bus pietekamā daudzumā.
“Inčukalnā
piepildījums ir ap 80%, kas ir normāls daudzums. Līgumi ir
saslēgti uz vēl lielākām jaudām, un iepumpēšana pie
atbilstošām cenām arī turpinās. Liela daļa no gāzes apjoma,
kas ir iepumpēta, ir “Latvenergo” rezervēta, un viņi
norāda, ka satraukumam nav pamata. Situācija Inčukalnā uz citu
valstu fona ir laba un gāzes no drošības viedokļa šajā ziemas
sezonā pietiks. Esošajos apstākļos mēs redzam, ka Inčukalna
pazemes gāzes krātuves nozīme ir ļoti liela, jo biržas cenas
Eiropas gāzes tirgū šobrīd ir kosmiskas. Katra mājsaimniecība
un arī lielie patērētāji šobrīd gāzi pērk par tādu cenu,
kāda tā bija iepumpēšanas brīdī. Tā ir stipri zemāka nekā
pašlaik,” teica Vitenbergs.
Foto: Ministru kabinets
